Pēc daudziem gadiem atgriežoties vietā, kur sūros apstākļos pavadīta bērnība, kaklā sariešas asaru kamols un iesmeldzas sirds. Par tradīciju jau kļuvušas fonda “Sibīrijas bērni” ekspedīcijas uz izsūtījuma vietām Sibīrijā. Šoreiz brauciena dalībnieki sakopa arī novārtā pamesto piemiņas vietu lēģeros bojā gājušajiem Latvijas armijas virsniekiem.
Autora ziņas
Lai gan 80 gadus pēc noslēgšanas Krievija beidzot publiskojusi Molotova–Ribentropa pakta un tā slepeno protokolu oriģinālus, ārpolitikas eksperts norāda – tas darīts bez kādas grēksūdzes. Krievija nerunā ne par okupāciju, ne aneksiju.
Radinieki ticēja, ka karā kritušais brālis atdusas kapsētā. Bet izrādās, ka viņiem melots. Karavīru meklēšanas vienība “Leģenda” atradusi un ekshumējusi 66 karavīru pīšļus, kuri 74 gadus gulēja mežā Blīdenes pagastā, lai gan viņu vārdi lasāmi uz kapu kopiņām kapsētā. Paviršības vai neizdarības dēļ, kas pieļauta padomju laikos, kara rēta atkal uzplēsta nevienā vien ģimenē.
Jelgavu vakar pēc pulksten pusdiviem skāra pamatīga krusa un lietusgāzes, kas pārpludināja pilsētas centrālās ielas, centrā negaisā lauzti arī koki.
Ogojot un sēņojot skaties - vai aiz celma nav lācis! Neizkāp no auto, lai uzfilmētu lāci ceļmalā! Un nekādā gadījumā nebaro ķepaini! Pēdējās nedēļās Valgā un tās apkaimē, kā arī Latvijā - Rūjienas apkārtnē - klīst divi pārdroši lāči, ar dzeltenām krotālijām ausīm. Tie pieķerti, staigājam pa dārziem un izrevidējot atkritumus. Lāči ieklīduši no Krievijas, Pleskavas apgabala. Igaunijas dienestiem un medniekiem pagaidām nav izdevies tos notvert, lai deportētu atkaļ dzimteni.
Ja vēstures relikvijām muzejos nedrīkst pat pirkstu piedurt, tad šos izdrukātos priekšmetus skolēni varēs droši ņemt rokās, iztaustīt un kārtīgi izpētīt. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabrikā top modeļi Latvijas senās vēstures apgūšanai. 3D izdrukas savās nodarbībās izmantos Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Stāvoklis 1918. gada beigās pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas bija ļoti sarežģīts. Nebija ne naudas, ne armijas, bet vajadzēja nosargāt jauno valsti, kura bija ierautas Neatkarības karā. Vāciešu spēki nevēlējās zaudēt varu un faktiski kontrolēja situāciju. Savukārt no austrumiem Rīgai strauji tuvojās lielinieku izveidotā Padomju Latvijas armija. 1919. gada 3. janvārī lielinieki iesoļoja Rīgā. Dienu iepriekš Latvijas Pagaidu valdība ar ministru prezidentu Kārli Ulmani pameta galvaspilsētu. Aizbrauca sākumā uz Jelgavu, tad uz Liepāju.
Pavisam drīz Latvijas Kara muzejā varēs apskatīt lielu dzintaru ar uzrakstu, kas sākas ar vārdiem "1919. gada pavasarī.." Latvijā atgriezies dzintars, ko Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis savulaik pasniedza britu militārās misijas vadītājam majoram Ostinam Kīnenam. Tā bija pateicība par palīdzību laikā, kas varēja būt liktenīgs jaunajai Latvijas valstij.
Šis noziegums pret vidi pastrādāts apzināti - lai atbrīvotos no ķīmisku vielu pārpalikumiem, kas radušies ražošanas procesā. Tā uzskata Valsts vides dienesta speciālisti, kas cenšas skaidrot vainīgos, kuri Zemgalē izlēja tonnām indīgu ķimikāliju. Tās, visticamāk, nākušās no rūpnīcas “Biolar” Olainē. Līdz šim apcietināta viena persona.
Valsts prezidenta amatā ievēlētais Egils Levits visiem būs liels balsts. Tā izteicies Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Arī citi laikabiedri Egilu Levitu vērtē pārsvarā pozitīvi.
Ceturtdien, 23. maijā, Babītes novada Piņķos pieminēja pirms 100 gadiem notikušo kauju par Rīgu. Tā bija viena no pirmajām nozīmīgajām kaujām, ko Neatkarības karā izcīnīja Latvijas Pagaidu valdības bruņotie spēki.
Svešumā Valdemārs Ģinters gadiem ilgi makā glabāja sarkalbaltsarkano karodziņu, kas tagad atgriezies dzimtenē un nonācis viņa bijušajā darba vietā - Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM). Bijušā muzeja direktora ģimene LNVM atdāvinājusi vērtīgus dokumentus un lietas, kā arī simtiem unikālu, krāsainu diapozitīvu, kas tapuši pirms 75 gadiem. Tajos iemūžināti muzeja priekšmeti, kuri pēc nacistu iestāžu rīkojuma bija jāevakuē uz Vāciju.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Ētikas komisija piektdien, 17. maijā, sāka skatīt strīdu starp diviem profesoriem, kas raisījies pēc tā dēvēto čekas maisu atvēršanas jeb Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu publicēšanas. Prorektors Guntis Bahs uzskata, ka kolēģe profesore Santa Purviņa rīkojusies neētiski, sociālajā tīklā "Facebook" pārpublicējot VDK aģenta kartīti ar Baha vārdu. Prorektors šodien beidzot paskaidroja, kā viņa vārds varēja nokļūt čekas kartotēkā.