Ārpolitikas eksperts: Molotova–Ribentropa pakta oriģināls Krievijā publiskots bez kādas grēksūdzes

Lai gan 80 gadus pēc noslēgšanas Krievija beidzot publiskojusi Molotova–Ribentropa pakta un tā slepeno protokolu oriģinālus, ārpolitikas eksperts norāda – tas darīts bez kādas grēksūdzes. Krievija nerunā ne par okupāciju, ne aneksiju.

Lai gan dokumentu saturs rietumos bija zināms sen, Maskava ilgi noliedza slepeno protokolu pastāvēšanu. Tikai, kad sāka brukt PSRS, Maskava bija spiesta atzīt dokumentu esamību. Pirms dažiem mēnešiem Krievijas Ārlietu ministrija tos publicēja savā mājaslapā. Bet nu pirmo reizi oriģināli izlikti publiskai apskatei izstādē.

“Domāju – to vajadzēja izdarīt jau pirms desmit gadiem. Jau tad bija iespēja to izdarīt. Ko slēpa – man tas nav saprotams. Bet labāk vēlāk nekā nekad,” saka Krievijas fonda “Vēsturiskā atmiņa” direktors Aleksandrs Djukovs.

Ierosinot noslēgt neuzbrukšanas līgumu, Hitlers gribēja atraisīt sev rokas karam pret Poliju. Taču Staļinu tāds dokuments neapmierināja. “Padomju puse lika priekšā savu pārrunu pozīciju. Cita starpā tā paredzēja slēgt slepenu vienošanos, kam vajadzēja noteikt Vācijas interešu robežas,” saka Krievijas fonda “Vēsturiskā atmiņa” pētnieks Vladimirs Simindejs.

“Esmu pilnībā pārliecināts, ka tēze par to, ka Staļins šādi ieguva laiku, ir nepareiza. Tāpēc, ka Hitlers, slēdzot šo vienošanos, negrasījās uzbrukt Padomju Savienībai,” norāda Krievijas valsts arhīva vadītājs Sergejs Miroņenko.

Līguma noslēgšana bija pārsteigums pat abu diktatoru sabiedrotajiem. “Staļinam bija jāpaskaidro saviem kompartijas biedriem. Un viņš atklāti teica – jā, lai viņi tur viens otram pārgrauž rīkles. Mums no tā tik labāk. Hitleram arī bija jāpaskaidro savējiem, kāpēc viņš pēkšņi parakstīja paktu par neuzbrukšanu PSRS,” zina stāstīt Miroņenko.

Attieksme pret Molotova–Ribentropa paktu pēdējos desmit gados Krievijā nav mainījusies. Nosodījums abu diktatoru rīcībai nav dzirdams.

“Krievija 2009. gadā teica: mēs atzīstam, ka tā nav labākā lappuse, pāršķirsim to. Kā atbilde skanēja: nē, nožēlojiet, nožēlojiet, nožēlojiet, nožēlojiet. Kad cilvēkam tā saka, un jo vairāk, kad to saka valstij, tas noved pie negatīvas reakcijas un attaisnojuma,” pauž fonda “Vēsturiskā atmiņa” direktors.

Šogad Eiropā atzīmē vairākas nozīmīgas ar Otro pasaules karu saistītas gadskārtas, taču bez Krievijas dalības. Arī uz Varšavu, kur 1.septembrī pieminēs kara sākuma 80. gadadienu, Krievija nav uzaicināta.

Kā atgādina Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds, Maskava vienmēr teikusi, ka šāda izturēšanās nepaliks bez Krievijas atbildes. “Te mēs redzam Krievijas reakciju, ka Krievija iet tādā vēstures pretuzbrukumā. Parādot, ka Krievija vai PSRS bija piespiesta uz šādu līgumu iziet. Ne velti šai izstādē parādās arī citi dokumenti. Īpaši dokumenti, kas attiecas uz 1938.gada Minhenes vienošanos, kurā faktiski rietumvalstis kopā ar Vāciju, tā varētu teikt, dalīja Čehoslovākiju. Līdz ar to Krievijas pozīcija ir ļoti vienkārša – mēs šeit nebijām galīgi vienīgie vainīgie. Šeit bija vesela virkne ar valstīm.

Protams, Krievija nerunā par kādu okupāciju, aneksiju. Šis dokuments ir publicēts bez kaut kādas grēksūdzes,” saka Sprūds.

Krievijas oficiālais viedoklis nav mainījies, bet tā paušanai tiek izmantoti prasmīgāki paņēmieni, piemēram, izstāde. Un, visticamāk, Molotova–Ribentropa slepenā protokola oriģināli publicēti un izrādīti ne bez Kremļa ziņas.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti