Septiņas organizācijas, tostarp latviešu apvienības ārvalstīs, nodibinājušas latviešu karavīru piemiņas biedrību “Lestene”. Tās uzdevums būs padarīt Lestenes leģionāru brāļu kapu kompleksu un baznīcu par vienu no Latvijas neatkarības izcīnīšanas un valstiskās identitātes simboliem. Biedrība veicinās arī vēstures notikumu izzināšanu.
Autora ziņas
Covid-19 pandēmijas laikā sarucis gadījumu skaits, kad sievietes, kuras ārzemēs piedzīvojušas emocionālu un fizisku vardarbību, cīnās par tiesībām bērniem atgriezties Latvijā. Tomēr speciālisti prognozē, ka, tiklīdz robežas būs pilnībā vaļā, to skaits pieaugs. Vienlaikus Tieslietu ministrijā (TM) norādīja, ka vairumā gadījumu vecāki nepietiekami ātri reaģē, kas ievērojami sarežģī bērna atgūšanu.
Ir maz tiesisku instrumentu, kā palīdzēt sievietēm, kuras ārzemēs piedzīvojušas emocionālu un fizisku vardarbību un cīnās par tiesībām bērniem atgriezties Latvijā. Ja sieviete nonāk šādā situācijā, viņa ir viena un bezspēcīga pret svešas valsts tiesu varu. Latvijai formāli nav tiesību iejaukties citas valsts tiesvedībā. To izjutusi arī Daina Russo, kura divu gadus Amerikas Savienotajās Valstīs centās panākt, lai bērni var atbraukt uz Latviju.
Tuvākajā laikā Rīgā sāks sakopt mežu Juglā, kuru daudzi galvaspilsētas iedzīvotāji izmanto sporta aktivitātēm un atpūtai. Tiks cirsti koki. Taču tiek solīts neveidot kailcirtes un maksimāli saglabāt bioloģiski vērtīgās audzes. Lai iedzīvotāji nebūtu pārsteigti, pēkšņi pamanot zāģus mežā, tiks sarīkota aptauja internetā.
Tas ir gluži kā salikt puzli. Liekot kopā ekspedīcijās iegūtos zinātniskos datus, veidojas kopaina par procesiem ledājos. Un tie ir satraucoši. Ledāji kūst, un palielinās kušanas ātrums. To atzīst Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieki, kuri atgriezušies no savas otrās arktiskās ekspedīcijas Svalbāras arhipelāgā Norvēģijā.
1500 eiro par dažām sēnēm! Ar tik bargu sodu jārēķinās tiem, kurus vilina Ādažu poligona meža veltes. Gadu no gada bruņotie spēki atgādina – sēņot militārā objekta teritorijā ir stingri aizliegts. Turklāt šobrīd poligonā rit arī militārās mācības "Namejs". Tomēr bezatbildīgi ļaudis joprojām gatavi riskēt sēņu vai ogu dēļ. Tāpēc likuma nepaklausīgie sēņotāji turpmāk vairs netiks sveikā ar brīdinājumu, bet pret viņiem uzreiz tiks ierosināta administratīvā pārkāpuma procedūra, kas var beigties ar 1500 eiro sodu.
Pārbaudīt Latvijas armijas kaujas spējas un pilnveidot vienību gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei. Ar šādiem mērķiem jau nākamnedēļ sāksies militārās mācības "Namejs". Mācību gaisotne šogad būs citāda. Jo vienlaikus kopīgus treniņus rīkos arī Krievija un Baltkrievija, un tie sakrīt ar hibrīdkaru, ko Baltkrievija izvērsusi pret Latviju. Latvija aicina Baltkrievijas pusi mazināt saspīlējumu, un atgriezties pie normālas robežapsardzības prakses.
Lai pārbaudītu Latvijas armijas kaujas spējas un pilnveidotu vienību gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei, nākamnedēļ sāksies militārās mācības "Namejs". Iedzīvotāji aicināti neuztraukties, redzot karavīru un zemessargu pārvietošanos ārpus poligoniem un tehnikas aprīkojuma izvietošanu dažādās Latvijas vietās.
Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas pēdējā laikā vērojama ne tikai migrantu plūsma, bet arī baltkrievu militarizēto vienību savilkšana, manīti arī vīri militārās formās bez pazīšanas zīmēm. Atbildes uz jautājumu "Migrācija kā hibrīdkara ierocis pret Latviju: kas tālāk?" centās rast diskusijā Aizsardzības ministrijā (AM).
Rīgas Austrumu slimnīcas Toksikoloģijas un sepses centrā nonākuši četri vienas ģimenes locekļi, kuri saindējušies ar zaļo mušmiri – indīgāko sēni pasaulē. Mediķi un dabas pētnieki norūpējušies arī par tendenci sociālajos tīklos. Sēņotāji publicē neskaidras fotogrāfijas un nepilnīgas ziņas par atrastajām sēnēm, tā nevilšus citiem radot maldīgu priekšstatu par sēnes nekaitīgumu.
Atzīmējot Latvijas neatkarības de iure atjaunošanas 30. gadadienu, Barikāžu muzejā atklāta jauna izstāde “Rīcība. Brīvība. Barikādes nesākās janvārī”. Tā kliedē mītu par to, ka 1991. gada janvāra barikādes bija spontāns masu pasākums valsts objektu aizsardzībai, kas sekoja notikumiem Lietuvā. Taču Tautas frontei bija rīcības plāns, un cilvēki zināja, ko darīt. Izstādes bagātīgais informatīvais materiāls noderēs kā vēstures stunda skolēniem.
Latvijā vairāki ražotāji nepietiekoši attīra notekūdeņus savās attīrīšanas iekārtās, nesadarbojas ar Valsts vides dienestu (VVD) vai arī ilgstošā periodā nenovērš šos pārkāpumus. Šogad viens no vērienīgākajiem pārkāpumiem konstatēts AS "Rīgas piena kombināts", kur atklāta nelegāla neattīrītu notekūdeņu novadīšana lietus kanalizācijas sistēmā. Savukārt uzņēmumā tīšu rīcību noliedza un pauda neizpratni par dienesta paziņoto.
Titulētais paravieglatlēts Aigars Apinis un loka šāvēja Ieva Melle būs Latvijas karognesēji Tokijas paraolimpisko spēļu atklāšanas parādē, pirmdien kļuva zināms svinīgajā pasākumā pie Rīgas pils, kur komanda uzklausīja laba vēlējumus gan no Valsts prezidenta Egila Levita un ministriem, gan olimpiskā čempiona 3x3 basketbolā Agņa Čavara un citiem sveicējiem.
Dažs labs jāņubērns pēc svinēšanas zaļumos pamostas, pamatīgi odu sakosts. Par laimi, Latvijas odi nav tik bīstami kā tropu un subtropu reģionos, kur tie pārnēsā malārijas plazmodiju. Odam iedzeļot, parazīts nokļūst organismā, un cilvēks sasirgst ar malāriju. Tās ārstēšanai ir pieejami medikamenti, taču parazīti ar laiku kļūst imūni pret zālēm. Jaunu risinājumu, kā tikt galā ar šo nāvējošo slimību, atraduši Latvijas zinātnieki.
Vienreiz gadā sanākt kopā, pieminēt aizgājušos likteņbiedrus un kavēties atmiņās, lai cik sāpīgas tās būtu. Jau vairāk nekā 20 gadus vasarās represētajiem ir nozīmīgs notikums – salidojums Ikšķilē, kur no visas Latvijas sabrauc ļaudis, kas izcieta padomju režīma izsūtījumu. Pērn salidojums nenotika pandēmijas dēļ, taču, iespējams, augustā tas būs.
Dzimtu mājas palika tukšas, jo aizveda veselām ģimenēm. Čekisti nešķiroja – mazs, vecs vai slims. Dzīve mīnus 40–50 grādos. Apkārt simtiem kilometru sniega klajuma, kurā palikušas piederīgo kapu kopiņas. Piedzīvotais pavada visu mūžu. Latvijas Televīzijas tikās ar represēto un galējos ziemeļos dzimušo Alvi Jansonu.
Tie, kuri izlēma nevainīgu cilvēku likteņus, faktiski palika nesodīti, – kad Latvija atguva neatkarību un varēja saukt pie atbildības tos, kuri piedalījās 1941. gada deportācijās, liela daļa no viņiem vairs nebija dzīvi. Par pagātnes noziegumiem Latvijā tika ierosinātas desmit krimināllietas. No tām par līdzdalību tieši deportācijās notiesāja piecas personas.
Pieminot 80. gadadienu kopš Latvijas iedzīvotāju pirmās deportācijas, Latvijas Nacionālais arhīvs atklājis virtuālu izstādi par 1941. gada 14. jūnija izsūtīšanu. Tā apskatāma arhīva mājaslapā. Izstāde stāsta par to, kāds bijis 1941. gada 14. jūnijs Latvijas apriņķos un kāds bija izsūtīto liktenis Sibīrijā.