Pieminekli Piņķu kaujas un varoņu atcerei atklāja 1939. gadā. Padomju gados to nopostīja. 2003. gadā izgatavoja un uzstādīja pieminekļa kopiju.
Piemiņas brīdī piedalījās Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji un arī vēsturnieki, kas stāstīja par kauju norisi.
1919. gada pavasarī Latgale, Vidzeme un gandrīz visa Kurzeme bija lielinieku rokās. Arī Rīga. 22. maijā Atsevišķā latviešu brigāde pulkveža Jāņa Baloža vadībā kopā ar vācu daļām sāka uzbrukumu, lai padzītu Sarkano armiju un Pētera Stučkas valdību no galvaspilsētas.
Kā saka vēstures pētnieki, kauja pie Piņķiem faktiski bija Rīgas atslēga. Ieņemot šo taktisko vietu netālu no Babītes dzelzceļa stacijas, paveras ceļš uz Rīgu. "Kauja pie Piņķiem, tā bija varētu teikt Rīgas atslēga. Jo ieņemot šo taktisko vietu netālu no Babītes stacijas, te ir ceļš, dzelzceļa stacija. Rīga nav tālu... Tad Rīga arī krīt," stāstīja atvaļināts pulkvedis, vēstures pētnieks Jānis Hartmanis.
Pie Piņķiem, kur ir baznīca, Sarkanā armija bija izvietojusi daudz ložmetēju. Vieta bija klaja, labi pārskatāma. Latviešu brigādes karavīriem bija grūti uzbrukt. Kad sāka krēslot, karavīri pietuvojās lieliniekiem no sāniem, lai aplenktu. Lielinieki bija spiesti atkāpties. Drīz mūsu karavīri ieņēma Babītes staciju, kur ieguva bagātīgas trofejas - ieročus, munīciju un pārtiku.
22. maijs – komunistu sakāve Rīgā
Pirms simts gadiem, 1919. gada 22. maijā, vācbaltiešu, latviešu un krievu apvienotie spēki no Rīgas padzina komunistus, kuri Latvijas galvaspilsētā bija valdījuši četrarpus mēnešus. Tā bija viena no sava laika spīdošākajām militārajām operācijām. Tās rezultātā sabruka Padomju Latvija, un uz divdesmit gadiem tika likvidēta Latvijas komunistiskās attīstības alternatīva.
Pēc Rīgas krišanās izcēlās tā dēvētais "Baltais terors", kura laikā tika nogalināti Pētera Stučkas valdības atbalstītāji.
"Kad sāka krēslot, mūsu karavīri tika sūtīti apejošā manevrā. Pretiniekiem no sāniem, lai viņu aplenktu.. un sarkano vienību, kas šeit aizsargājās, viņa tika sakauta un atkāpās Babītes stacijas virzienā, ko pēc kāda laika mūsu karavīri arī ieņēma. Saņēma bagātīgas trofejas," teica Hartmanis. Nākamās dienas rītā 23. maijā, Baloža brigādes karavīri iesoļoja atbrīvotajā Rīgā, kur lielāka daļa iedzīvotāju viņus sagaidīja asarām acīs.
"Daudzi cilvēki nāca klāt pie Latvijas karavīriem un lūdza maizi. Tas vien norāda, ka padomju varas 5 mēnešos Rīga bija cietusi ļoti stipru badu. Cilvēki izbailēs par savām dzīvībām nāca klāt un lūdza sargāt viņu dzīvību, jo iepriekšējā dienā vācu karavīri bija plosījušies Rīgā, nežēlīgi šāvuši nost cilvēkus. Ļoti daudzi vienkārši meklēja patvērumu pie Latvijas karavīriem," Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Mārtiņš Mitenbergs.
Tobrīd Latvijas armija vēl tikai veidojās. Priekšā vēl būs Cēsu kauja, Bermontiāde un Latgales atbrīvošana.
Atzīmējot Neatkarības kara un armijas simtgadi, šogad daudzviet notiks pasākumi, lai hronoloģiskā secībā iepazīstinātu ar vēsturisko notikumu gaitu un izšķirošajām kaujām.