Panorāma

Pārbaudīs personu datu izmantošanu EP vēlētāju informēšanā

Panorāma

Kādēļ daudziem neizdevās nobalsot?

Piņķu kaujām – 100

Piemin Piņķu kaujas 100. gadadienu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Ceturtdien, 23. maijā, Babītes novada Piņķos pieminēja pirms 100 gadiem notikušo kauju par Rīgu. Tā bija viena no pirmajām nozīmīgajām kaujām, ko Neatkarības karā izcīnīja Latvijas Pagaidu valdības bruņotie spēki.      

Pieminekli Piņķu kaujas un varoņu atcerei atklāja 1939. gadā. Padomju gados to nopostīja. 2003. gadā izgatavoja un uzstādīja pieminekļa kopiju.

Piemiņas brīdī piedalījās Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji un arī vēsturnieki, kas stāstīja par kauju norisi.

1919. gada pavasarī Latgale, Vidzeme un gandrīz visa Kurzeme  bija lielinieku rokās. Arī Rīga. 22. maijā Atsevišķā latviešu brigāde pulkveža Jāņa Baloža vadībā kopā ar vācu daļām sāka uzbrukumu, lai padzītu Sarkano armiju un Pētera Stučkas valdību no galvaspilsētas.  

Kā saka vēstures pētnieki, kauja pie Piņķiem faktiski bija Rīgas atslēga. Ieņemot šo taktisko vietu netālu no Babītes dzelzceļa stacijas, paveras ceļš uz Rīgu. "Kauja pie Piņķiem, tā bija varētu teikt Rīgas atslēga. Jo ieņemot šo taktisko vietu netālu no Babītes stacijas, te ir ceļš, dzelzceļa stacija. Rīga nav tālu... Tad Rīga arī krīt," stāstīja atvaļināts pulkvedis, vēstures pētnieks Jānis Hartmanis.

Pie Piņķiem, kur ir baznīca, Sarkanā armija bija izvietojusi daudz ložmetēju. Vieta bija klaja, labi pārskatāma. Latviešu  brigādes karavīriem bija grūti uzbrukt. Kad sāka krēslot, karavīri pietuvojās lieliniekiem no sāniem, lai aplenktu. Lielinieki bija spiesti atkāpties. Drīz mūsu karavīri ieņēma Babītes staciju, kur ieguva bagātīgas trofejas - ieročus, munīciju un pārtiku.

22. maijs – komunistu sakāve Rīgā

Pirms simts gadiem, 1919. gada 22. maijā, vācbaltiešu, latviešu un krievu apvienotie spēki no Rīgas padzina komunistus, kuri Latvijas galvaspilsētā bija valdījuši četrarpus mēnešus. Tā bija viena no sava laika spīdošākajām militārajām operācijām. Tās rezultātā sabruka Padomju Latvija, un uz divdesmit gadiem tika likvidēta Latvijas komunistiskās attīstības alternatīva.

Pēc Rīgas krišanās izcēlās tā dēvētais "Baltais terors", kura laikā tika nogalināti Pētera Stučkas valdības atbalstītāji.

"Kad sāka krēslot, mūsu karavīri tika sūtīti apejošā manevrā. Pretiniekiem no sāniem, lai viņu aplenktu.. un sarkano vienību, kas šeit aizsargājās, viņa tika sakauta un atkāpās Babītes stacijas virzienā, ko pēc kāda laika mūsu karavīri arī ieņēma. Saņēma bagātīgas trofejas," teica Hartmanis. Nākamās dienas rītā  23. maijā, Baloža brigādes karavīri iesoļoja  atbrīvotajā Rīgā, kur lielāka daļa iedzīvotāju viņus sagaidīja asarām acīs.

"Daudzi cilvēki nāca klāt pie Latvijas karavīriem un lūdza maizi. Tas vien norāda, ka padomju varas 5 mēnešos Rīga bija cietusi ļoti stipru badu. Cilvēki izbailēs par savām dzīvībām nāca klāt un lūdza sargāt viņu dzīvību, jo iepriekšējā dienā vācu karavīri bija plosījušies Rīgā, nežēlīgi šāvuši nost cilvēkus. Ļoti daudzi vienkārši meklēja patvērumu pie Latvijas  karavīriem," Latvijas Kara muzeja  vēsturnieks Mārtiņš  Mitenbergs.

Tobrīd Latvijas armija vēl tikai veidojās. Priekšā vēl būs Cēsu kauja, Bermontiāde un Latgales atbrīvošana.

Atzīmējot Neatkarības kara un armijas simtgadi, šogad daudzviet notiks pasākumi, lai hronoloģiskā secībā iepazīstinātu ar vēsturisko notikumu gaitu un izšķirošajām kaujām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti