Lai gan laika apstākļi nelutināja, Kokneses novada Likteņdārzā pulcējās kupls skaits cilvēku. Piemiņas ansambļa atklāšanā piedalījās aptuveni 200 cilvēku. Tostarp tie, kurus Staļina režīms pavisam mazus kopā ar vecākiem deportēja, gan tie, kuri piedzima Sibīrijā. Sibīrijas bērni uzsver – viņi izdzīvojuši, tikai pateicoties savām mātēm.
Divi laukakmeņi. Uz viena vārdi: "Māt, tu man dāvāji dzīvību divreiz. Kad piedzimu un kad nenomiru badā. Sibīrijas bērns". Blakus plaukstoša mežābele. Un, kad sadīgs zāle, tā simbolizēs rudzu un kviešu laukus.
Tas ir mūsu parāds un pateicība mātēm. Par to, ka esam izaudzināti, neesam nomiruši badā, nosaluši – uzsver izsūtījumu pārcietušie.
"Pateicoties savai mātei, kas mani nenošķīra no krūts, pusotru gadu vecu bērnu paņēma līdzi uz Sibīriju. Tāpēc... man nāk raudiens, es nevaru," teica pasākuma apmeklētāja Velta Šmite no Valmieras.
"Faktiski divas reizes tās grūtības mammām bija. Sibīrijā mūs, bērnus, uzpasēt, pabarot, skolā sūtīt. Pēc tam, kad atgriezāmies no Sibīrijas pēc astoņiem gadiem, mēs atkal atgriezāmies gandrīz tukšā vietā, atkal viss bija jāsāk no jauna. Tiešām tas ir piemineklis, ko mūsu mātes ir pelnījušas," sacīja Latvijas Politiski represēto apvienības Jēkabpils nodaļas valdes priekšsēdētāja Maruta Līce.
Piemiņas ansambli izstrādāja ainavu arhitektes Daiga Zigmunde un Natalija Ņitavska, lielāko daļu būvdarbu veica "Kokneses fonds". Savukārt projektu finansēja Latvijas Politiski represēto apvienība, kas piemiņas vietas izveidei veltījusi 10 000 eiro.
Vēl vairākus tūkstošus eiro projektam ziedojuši atbalstītāji. Daļa darbu veikta brīvprātīgi, neprasot samaksu.
"Piemēram, mežābeli, to Latvijas Meža dienesta darbinieki sagādāja, daudz ko ziedoja un strādāja. Tāpat ainavu arhitektes par darbu nekādu atlīdzību neprasīja, kā ziedojumu veidoja," stāstīja Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Ivars Kaļķis.
"Ņemot vērā, ka Likteņdārza nosaukumā jau ir vārds liktenis, tad piemiņa Sibīrijas mātēm iederas Likteņdārza tēlā. Pie tam mēs to esam izvietojuši pagātnes daļā, jo šajā vietā ir Likteņdārza pagātnes daļa," norādīja nodibinājuma "Kokneses fonds" valdes priekšsēdētājs Jānis Karalis.
Piemiņas ansamblis simbolizē mūžīgo pateicību mātēm, kuras izsūtījumā nežēloja spēkus, lai sargātu un izglābtu savus bērnus.
No 1941. gadā no vairāk nekā 15 000 izsūtīto 50% bija sievietes. 1949. gadā izveda vairāk nekā 42 000 iedzīvotāju – 58% bija sievietes.
