“Esmu jums pateicīgs, ka vēlaties bijušo diktatoru redzēt Latvijā. Es noteikti kaut kad ar prieku aizbraukšu, bet tad, kad mēs labi sagatavosim vizīti, lai būtu vērā ņemami rezultāti,” sacīja Lukašenko.
Kā noprotams no diplomātiskiem avotiem, Lukašenko vizīte Latvijā varētu būt sagaidāma ne ātrā kā pēc gada.
Lukašenko ir pārliecināts, ka pašreizējais tirdzniecības apjoms aptuveni 538 miljonu eiro apmērā gadā ir ļoti mazs, ņemot vērā pastāvošās iespējas. “Negribētu, lai politika prevalētu pār ekonomiku. Taču, ja kādas valstis mūs nesaprot un neuztver šādā aspektā, un tas ietekmē arī Baltkrievijas ekonomiku, protams, mēs meklēsim labākos variantus. Un es esmu ļoti priecīgs, ka mums ar jūsu valsti, valdību un šīs laipnas Baltijas valsts tautu nav īpašu problēmu,” Lukašenko pausto citē Baltkrievijas prezidenta oficiāla mājaslapa.
Viņš atzīmēja, ka Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kur ir 28 valstis, un “daudzi nav sajūsmā no tām procedūrām, kuras ir aprakstītas mūsu attiecībās. Taču jūs atrodat iespēju veidot vienmērīgas un kārtīgas attiecības ar savu kaimiņu Baltkrieviju, un es to ļoti novērtēju,” paziņojis Lukašenko.
Viņš arī klāstījis, ka vēlas labas attiecības ar Eiropu un ASV, bet “mēs nekad, ne par kādu naudu nesarausim mūsu attiecības ar brālīgo Krieviju”.
Lukašenko uzsvēris, ka vēlas tuvākajā laikā ieraudzīt mūsdienu Rīgu. Viņš sacījis, ka baltkrievi, kuri apmeklējuši Rīgu, bijuši sajūsmā par redzēto.
Latvija uzaicinājumu Lukašenko nosūtījusi vēl 2017. gada vasarā, par to vienojušies abu valstu ārlietu ministri. Kopš ES 2016. gadā atcēla cilvēktiesību neievērošanas dēļ Baltkrievijai noteiktās sankcijas, nav formālu šķēršļu Lukašenko vizītēm ES valstīs.
Rinkēvičs iepriekš intervijā Baltkrievijas ziņu resursam “Tyt.by” apliecināja, ka uzaicinājums ir spēkā. Tagad vizīte nav notikusi, jo jaunais Latvijas prezidents Egils Levits tikai nesen sāka pildīt pienākumus, bet vizītes sagatavošana prasa laiku.
Savukārt Latvijas Ārlietu ministrija informēja, ka sarunā ar Baltkrievijas prezidentu Rinkēvičs pauda gandarījumu par Latvijas un Baltkrievijas aktīvo politisko dialogu, jo Baltkrievija ir nozīmīga kaimiņvalsts un Latvija ir ieinteresēta uzturēt šādu attiecību dinamiku.
“Baltkrievija ir nozīmīgs Latvijas ārējās tirdzniecības partneris, īpaši tranzīta un loģistikas jomā.
Tādēļ vēlamies paplašināt mūsu sadarbību, palielinot pārvadājamo kravu apjomu un klāstu. Latvija saskata potenciālu sadarbībai ar Baltkrieviju Eirāzijas transporta koridoru attīstībā, un piedāvājam Latvijas tranzīta infrastruktūru industriālā parka “Lielais akmens” kravu apkalpošanai,” uzsvēra Rinkēvičs.
Rinkēvičs izcēla nepieciešamību ievērot visas starptautiskās drošības prasības un būt atklātiem attiecībā uz Astravjecas atomelektrostacijas (AES) celtniecības gaitu, lai tādējādi kliedētu bažas par Astravjecas AES drošību nākotnē.
Par Astravjecas AES Baltkrievijai ir konflikts ar Lietuvu. Lukašenko pauda gatavību pieaicināt starptautiskās atomenerģētikas aģentūras ekspertus un ES pārstāvjus, lai pārbaudītu un noraidītu bažas par stacijas drošību.
“Prezidents teica, ka stacija tiks uzbūvēta, bet, ka arī viņu interesēs ir, lai tā atbilst visaugstākajiem starptautiskajiem drošības standartiem,” stāstīja Rinkēvičs.
Tikšanās laikā runāts arī par drošību reģionā un attiecībām ar Krieviju. Kremlis pēdējā laikā aktivizējis ideju par Baltkrievijas un Krievijas savienoto valsti un cenšas piespiest Lukašenko piekrist ciešākai abu valstu integrācijai.
“Jūs varat būt pārliecināts, ka jums ir darīšana ar suverēnu un neatkarīgu valsti. Es domāju, ka tā būs vienmēr. Vismaz kamēr es esmu prezidents. Noteikti,” uzsvēra Lukašenko.
Latvijas ārlietu ministrs vērsa uzmanību uz to, ka Latvijai un Baltkrievijai būs iespēja kopīgi organizēt Pasaules hokeja čempionātu 2021. gadā un čempionāta laikā ir plānots nodrošināt vienkāršotu vīzas saņemšanu un ērtu ceļošanu starp abām valstīm.
