Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Latvijā atgriežas vērtīga vēstures liecība

Latvijā atgriežas vērtīga vēstures liecība – Ulmaņa pirms 100 gadiem britu majoram dāvātais dzintars

Pavisam drīz Latvijas Kara muzejā varēs apskatīt lielu dzintaru ar uzrakstu, kas sākas ar vārdiem "1919. gada pavasarī.." Latvijā atgriezies dzintars, ko Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis savulaik pasniedza britu militārās misijas vadītājam majoram Ostinam Kīnenam. Tā bija pateicība par palīdzību laikā, kas varēja būt liktenīgs jaunajai Latvijas valstij.

Ārlietu ministrijā (ĀM) sapulcējās diplomāti, vēsturnieki, Lielbritānijas vēstnieks Latvijā un britu majora Ostina Kīnena mazmeitas. Kara muzejam viņas nodeva lādīti ar dzintaru, kuru vectēvs pirms 100 gadiem saņēma no Latvijas Pagaidu valdības vadītāja Kārļa Ulmaņa.

"Šis dzintars mūsu ģimenē ir bijis, cik vien sevi atceros. Mana mamma, kura bija Ostina Kīnena vidējā meita, par to ļoti daudz zināja. Zinājām, ka tam ir ļoti cieša saikne ar Baltiju. Vectēvs apprecēja vecmāmiņu, kura bija igauniete. Viņi apprecējās starpkaru periodā. (..) Dzintars vienmēr stāvēja īpašā kārbā uz plaukta manas mammas viesistabā," stāstīja majora Ostina Kīnena mazmeita Helēna Kjarela.

1919. gada martā majors Ostins Kīnens bija britu militārās misijas vadītājs Liepājā, uz kurieni bija pārcēlusies Latvijas Pagaidu valdība, jo Rīgā bija iegājusi padomju Krievijas armija.  Kad vācieši Liepājā sarīkoja apvērsumu, Kīnens gādāja par Ulmaņa valdības drošību.

"Sākumā Kārli Ulmani apsargāja britu militārās misijas ēkā Liepājā, kur viņš patvērās. Taču vēlāk tika izlemts Ulmani pārcelt uz tvaikoni "Saratov", kur valdība uzturējās divus mēnešus. Šos divus mēnešus apkārt "Saratovam" pastāvīgi uzturējās britu karakuģi. (..)

Majoram Kīnenam kā vecākajam komandējošajam virsniekiem Kārlis Ulmanis pasniedza šo ar zeltu inkrustēto dzintaru pateicībā par viņa palīdzību Latvijas valstij.

Latvija un Lielbritānija bija cieši sabiedrotie 1919. gadā, un ir arī tagad 2019. gadā," stāstīja Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Kīts Šenons.

"Britu palīdzība bija nozīmīga jaunajai valstij..  gan Liepājā, gan Bermontiādes laikā, gan armijas tapšanas laikā. (..) Britu karavīri piedalījās cīņās pret Bermontu, un majors Kīnens bija šo notikumu epicentrā," teica Latvijas Kara muzeja direktores vietnieks Juris Ciganovs.

Kara muzejā atzīst - jebkurš priekšmets un dokuments, to dienu notikumu liecinieks, ir ļoti vērtīgs. Jo tādu liecību nav daudz.

Tas, uz cik ilgu laiku dzintars nodots glabāšanai un apskatei muzejā, vēl nav līdz galam norunāts. Dzintaru varēs apskatīt muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā par Neatkarības karu, par pagaidu valdību un sabiedroto palīdzību.

"Tas laiks bija ļoti dramatisks. Mēs rīt Liepājā atkārtosim 1919. gada 27. jūniju, kad Ulmanis ar saviem ministriem beidzot varēja nokāpt no tvaikoņa "Saratov". Es un Kīnena ģimenes locekļi piedalīsimies šī notikuma rekonstrukcijā. Tas ir unikāli, ka atmiņas par šo notikumu pirms 100 gadiem joprojām ir dzīvas," atzina Lielbritānijas vēstnieks Latvijā.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti