Jau kopš pirmdienas vakara Ņinas kundze nervozēja, kā nu būs šodien. Uztraukumā pat brilles nevarēja atrast somā.
“Manā ģimenē visi ir pilsoņi [..], tagad būs kārtībā,” pilsonības iegūšanu skaidroja Ņinas kundze.
Viņa atzina, ka iegūt pilsonību nebija grūti.
Pirms mēneša rīdziniece Ņina Samonova nosvinēja 97. dzimšanas dienu. Latvijā viņa dzīvo 75 gadus. Līdz pensijai strādāja par franču un krievu valodas skolotāju. Ir meita, dēls, divi mazbērni, kuri dzīvo ārzemēs, un mazmazdēls.
Par to, ka Ņinas kundzei vajadzētu iegūt Latvijas pilsonību, ģimenē runājuši vismaz 20 gadus.
“Neticēja, ka viņa var apgūt. Lasīt, atbildēt uz jautājumiem. Tagad mazmeita pierunāja tomēr izdarīt. Mēs šaubījāmies, staigājām pie skolotājas katru nedēļu, katru nedēļu divas reizes. Mācījās mājās,” stāstīja Ņinas Samonovas meita Margarita Baumgarte.
Pēc svinīgā solījuma Ņina Samonova bija tik aizkustināta, ka nespēja pat parunāt.
Viņa atzina, ka ir ļoti lepna par paveikto. Šovakar mājiniekus viņa cienāšot ar torti. Bet, kad saņems Latvijas pasi, iespējams, braukšot uz Londonu apciemot mazmeitu.
“Unikāls gadījums. Cik esam konsultējušies ar mūsu kolēģiem visā Latvijā, šis ir pirmais gadījums, ko viņi atceras,
ka cilvēks tik cienījamā vecumā ir veicis to lielisko izvēli, izdarījis visu, lai kļūtu par Latvijas pilsoni,” pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvis Ģirts Pommers.
“Personām, kas vecākas par 68 gadiem, ir nelieli atvieglojumi. Nav jāveic rakstveida uzdevums. Bet pārējie eksāmeni ir jākārto,” atgādināja Pommers.
Otrdien solījumu Latvijai deva ap 50 topošo pilsoņu. Katru gadu naturalizācijas kārtībā pilsonību saņem vidēji 1000 cilvēku. Kopš 1995. gada, kad sākas naturalizācija, par Latvijas pilsoņiem kļuvuši 146 tūkstoši personu.
