Judīte Čunka

LTV Ziņu dienesta korespondente

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
«Panorāmai 60»: Trauksmainā un aizraujošā Atmodas laika redaktors Jānis Gavars
«Panorāmai 60»: Trauksmainā un aizraujošā Atmodas laika redaktors Jānis Gavars
Trūka viss. Redakcijai bija tikai divas automašīnas un katrai pa vienai kannai degvielas. Operatori ķīvējās, kurš varēs filmēt ar vienīgo moderno video kameru. Tādos deficīta apstākļos tapa “Panorāmas” sižeti 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā. Taču tas bija ļoti skaists, trauksmains un ļoti nozīmīgs laiks arī “Panorāmas” vēsturē . Kā uzsver “Panorāmas” toreizējais galvenais redaktors Jānis Gavars - Atmodas laikā un arī tagad “Panorāma” ir domas virzītājs un cilvēku iedrošinātājs.
EK pārstāve Latvijā: Banku sektors ātrāk jāattīra no negodprātīgajiem nerezidentiem
(papildināts)
EK pārstāve Latvijā: Banku sektors ātrāk jāattīra no negodprātīgajiem nerezidentiem (papildināts)
Situācija banku sektorā pašlaik apdraud Latvijas reputāciju, taču Eiropas Komisija (EK) pilnībā uzticas Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām un vēlas, lai lēmumus tās pieņemtu iespējami ātrāk un tādējādi mazinātu reputācijas riskus. Tā sacīja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka pēc Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdes, kurā aiz slēgtām durvīm diskutēts par ASV izteiktajiem pārmetumiem "ABLV Bank" saistībā ar naudas atmazgāšanu.
Latvijā jau sumina Igauniju simtgadē
Latvijā jau sumina Igauniju simtgadē
Jau piektdien daudzviet Latvijā sākās kaimiņvalsts sumināšana simtajā gadskārtā. Sestdien svinēsim Igaunijas Republikas proklamēšanu 1918.gada 24.februārī.
Aptuveni 200 «Radio Brīvā Eiropa» latviešu raidījumu ieraksti būs pieejami internetā
(papildināts)
Aptuveni 200 «Radio Brīvā Eiropa» latviešu raidījumu ieraksti būs pieejami internetā (papildināts)
„Man tā doma galvenā bija – lai cilvēki Latvijā nezaudē cerību. Arī cerību uz neatkarību”.  Tā par “Radio Brīvā Eiropa” misiju teic tās ilggadējs žurnālists Pāvils Brūvers.  “Brīvā Eiropa” Latvijā raidīt pārtrauca 2004. gadā, kad misija bija izpildīta, bet padomju periodā tā daudzu gadu garumā bija neatsverams palīgs brīvības idejas uzturēšanā un pretestības gara spēcināšanā.
LU pētnieki: Mūsu ekspedīcija Antarktīdā arī nesīs Latvijas vārdu pasaulē
LU pētnieki: Mūsu ekspedīcija Antarktīdā arī nesīs Latvijas vārdu pasaulē
Ar tādu vidi Latvijas zinātnieki vēl nav saskārušies, un tas būs liels izaicinājums! Latvijas ģeologi nākamnedēļ dosies savā pirmajā ekspedīcijā uz Antarktīdu. Viņi veiks ģeofizikālus mērījumus ledājos, apkārtnē, kur tie nav veikti. Latvieši dzīvos Ukrainai piederošajā polārajā stacijā.
Kur rītdiena ir jau šodien. CERN pēta Visuma pamatus un izgudro ikdienas lietas
Kur rītdiena ir jau šodien. CERN pēta Visuma pamatus un izgudro ikdienas lietas
Vieta, kur rītdiena jau ir šodien un neticamais kļūst par īstenību - Eiropas kodolpētījumu aģentūra CERN, kurā ir izgudrots interneta protokols un skārienjūtīgā ekrāna tehnoloģija, strādā pie fundamentālajiem pētījumiem, jo šeit uzsver -  nodarbojoties tikai ar pielietojamo zinātni, inovatīvas idejas neradīsies un ekonomikas attīstība nenotiks.
Vērtēs Bukaišu «apaugumu» ozolu nociršanu; darbi apstādināti
Vērtēs Bukaišu «apaugumu» ozolu nociršanu; darbi apstādināti
Kamēr nebūs noskaidroti visi apstākļi strīdā par vairāku lielu koku nociršanu Bukaišu pagastā, uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) apturējis darbus uz vietējas nozīmes autoceļa Bukaiši - Ceļmalnieki. Sabiedrības sašutumu raisīja fakts, ka nozāģēti ne tikai krūmi, bet arī 80 gadus veci ozoli. 
CERN – Eiropas vieta pasaules zinātnes avangardā
CERN – Eiropas vieta pasaules zinātnes avangardā
Pērn Eiropas Kodolpētījumu organizācijas, kas pazīstama ar savu abreviatūru CERN, budžets bija gandrīz miljards eiro. Taču šī nauda nevis pazūd teorētiskos pētījumos bez pielietojuma reālajā dzīvē, bet gan nodrošina Eiropai vietu pasaules zinātnes avangardā.
Par Valsts valodas likuma pārkāpumiem varēs ziņot mobilajā lietotnē
Par Valsts valodas likuma pārkāpumiem varēs ziņot mobilajā lietotnē
Lai koptu valsts valodas lietošanu publiskajā telpā un ikviens varētu paziņot par nepareizu latviešu valodu izkārtnēs un ielu reklāmās, Valsts valodas centrs izveidojis mobilo lietotni “Valodas draugs”. Saziņa ar valodas inspektoriem būšot raitāka un ērtāka.
Cerībā uz inovatīviem iepirkumiem uzņēmēji mudina Latviju iestāties CERN
Cerībā uz inovatīviem iepirkumiem uzņēmēji mudina Latviju iestāties CERN
Latvijas zinātnieki un uzņēmēji ar abām rokām ir par to, lai valsts iestātos Eiropas kodolpētījumu organizācijā CERN. To šonedēļ apliecināja uzņēmēju vizīte šajā pētniecības centrā Šveicē. CERN gada budžets ir tuvu miljardam eiro, un no tā gandrīz 700 miljonus tērē dažādiem iepirkumiem un pasūtījumiem, kuri tiek galvenokārt dalībvalstīm.
RTU zinātnieki izstrādā jaunu pārklājumu atkritumu poligoniem
RTU zinātnieki izstrādā jaunu pārklājumu atkritumu poligoniem
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki, izmantojot vietējos resursus, izstrādājuši pārklājumu, ar ko apsmidzināt atkritumus poligonos, lai neizplatītos smakas un vējš neaiznestu mazāka izmēra atkritumus. Materiāla izmaksas ir daudz mazākas nekā tirgū pieejamajiem ārvalstu analogiem.
Top Nacionālā enciklopēdija, atvēršana paredzēta gada beigās
Top Nacionālā enciklopēdija, atvēršana paredzēta gada beigās
Informācijas kara apstākļos ir pierādījies, ka cilvēkiem vajadzīga uzticama informācija, taču šādu resursu latviešu valodā trūkst. Tukšumu varētu aizpildīt  Nacionālā enciklopēdija, tās atvēršana būs viens no valsts simtgades notikumiem. Pēdējā universālā enciklopēdija Latvijā iznāca padomju gados.
Zemes nogruvums izposta grants ceļa posmu pie Ērgļiem
(papildināts)
Zemes nogruvums izposta grants ceļa posmu pie Ērgļiem (papildināts)
Šķīdoņa dēļ patlaban Latvijā ir slēgti vairāki grants ceļu posmi, kas atrodas dažādās Latvijas vietās, un visnopietnākā situācija ir izveidojusies uz kāda ceļa pie Ērgļiem, kas ir tik pārmitrināts, ka nobrucis. Tā kā situācija ar pārmitrinātajiem Latvijas ceļiem mainās ik dienu, tad nav izslēgts, ka tuvākajās dienās ceļu uzturētāji varētu aizvērt vēl kādu ceļu vai tā posmu.
FOTO: Pēc ilgas gaidīšanas Skrundas ugunsdzēsēji ievākušies jaunajā depo
FOTO: Pēc ilgas gaidīšanas Skrundas ugunsdzēsēji ievākušies jaunajā depo
Ugunsdzēsējiem glābējiem Skrundā gads sācies ar patīkamām rūpēm. Beidzot uzcelts un nodots ekspluatācijā ilgi gaidītais jaunais depo. Pirms sešiem gadiem vecā ēka, kas bija avārijas stāvoklī, kādu dienu sāk sabrukt. 14 glābēji nonāca neapskaužamā situācijā – teju vai palika uz ielas. Taču nu Skrundas ugunsdzēsējiem ir modernākais depo Kurzemē. Vieni no pirmajiem to apskatīja arī LTV filmēšana grupa.
Pirotehniku joprojām lieto bezatbildīgi – svētkos 12 savainotie
Pirotehniku joprojām lieto bezatbildīgi – svētkos 12 savainotie
Slimnīcās nogādāti 12 cilvēki, kuri savainojušies ar pirotehniku. Norauti pirksti, sadragātas plaukstas, sakropļota seja un acu apdegumi - tās ir traumas, kas paliek uz mūžu. Šogad cietušo ir trīs reizes vairāk nekā pērn, kad, sprāgstot pirotehnikai, nopietnas traumas guva četri cilvēki.  
2018.gada putns - pļavu tilbīte
2018.gada putns - pļavu tilbīte
Par 2018.gada Latvijas putnu kļuvusi pļavu tilbīte (Tringa totanus), Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" paziņoja ornitologs, bioloģijas doktors Ainārs Auniņš.
Suņa gadā - suņa labsirdību un uzticību!
Suņa gadā - suņa labsirdību un uzticību!
Šogad veiksies tiem, kuriem ir labi un godīgi nolūki, un tiks atalgota uzticība. Tādu šo, Dzeltenā zemes suņa gadu, prognozē cilvēki, kuru ikdiena rit kopā ar suņiem. Vienā no lielākajām patversmēm “Ulubelē” atzīst – attieksmē pret dzīvniekiem sabiedrība ļoti lēnām, bet sāk mainīties uz labo pusi. Šogad patversme grib pievērst adoptētāju uzmanību vecajiem suņiem, kuriem grūtāk atrast jaunas mājas. Ikviens var kļūt par apdrošinātāju - ziedot līdzekļus, lai sunim senioram, dodoties pie  jaunā saimnieka, līdzi dotu polisi, kas segtu veterināros pakalpojumus gadījumā, ja dzīvnieks sasirgst.
Digitalizē arhīvus – arī VDK kartotēku par represētajiem
Digitalizē arhīvus – arī VDK kartotēku par represētajiem
Arhīvos ir tūkstošiem unikālu dokumentu, grāmatu un citu lietu, kas interesē ne vien senatnes pētniekus, bet arī sabiedrību. Taču nereti dokumenta oriģināls ir tik sliktā stāvoklī, ka var sairt, tāpēc tos neizsniedz. Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) gadā digitalizē ap miljonu lappušu, taču tas ir daudz par maz. Šobrīd tiek digitalizēta arī bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) kartotēka par represētajiem.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd