Trūka viss. Redakcijai bija tikai divas automašīnas un katrai pa vienai kannai degvielas. Operatori ķīvējās, kurš varēs filmēt ar vienīgo moderno video kameru. Tādos deficīta apstākļos tapa “Panorāmas” sižeti 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā. Taču tas bija ļoti skaists, trauksmains un ļoti nozīmīgs laiks arī “Panorāmas” vēsturē . Kā uzsver “Panorāmas” toreizējais galvenais redaktors Jānis Gavars - Atmodas laikā un arī tagad “Panorāma” ir domas virzītājs un cilvēku iedrošinātājs.
Autora ziņas
Situācija banku sektorā pašlaik apdraud Latvijas reputāciju, taču Eiropas Komisija (EK) pilnībā uzticas Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām un vēlas, lai lēmumus tās pieņemtu iespējami ātrāk un tādējādi mazinātu reputācijas riskus. Tā sacīja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka pēc Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdes, kurā aiz slēgtām durvīm diskutēts par ASV izteiktajiem pārmetumiem "ABLV Bank" saistībā ar naudas atmazgāšanu.
„Man tā doma galvenā bija – lai cilvēki Latvijā nezaudē cerību. Arī cerību uz neatkarību”. Tā par “Radio Brīvā Eiropa” misiju teic tās ilggadējs žurnālists Pāvils Brūvers. “Brīvā Eiropa” Latvijā raidīt pārtrauca 2004. gadā, kad misija bija izpildīta, bet padomju periodā tā daudzu gadu garumā bija neatsverams palīgs brīvības idejas uzturēšanā un pretestības gara spēcināšanā.
Salaspils memoriālā jaunā ekspozīcija balstīta uz faktiem un mūsdienu vēsturnieku atziņām. Ekspozīcijas veidotāji norāda, ka tajā apgāž virkni padomju laika mītu. Tā ierīkota galerijā, ko iepriekš izmantoja tehniskām vajadzībām. Telpu remonts un ekspozīcijas izveide izmaksāja 300 tūkstoš eiro.
Ministru kabinets jau otrdien, 6.februārī, varētu pārskatīt pirms diviem gadiem pieņemto valdības lēmumu, ar kuru barikāžu laikā bojāgājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērniem Annai un Andrim tika liegts saglabāt Latvijas un Krievijas dubultpilsoņu statusu. Par to vienojušies valdību veidojošo politisko partiju pārstāvji.
Vieta, kur rītdiena jau ir šodien un neticamais kļūst par īstenību - Eiropas kodolpētījumu aģentūra CERN, kurā ir izgudrots interneta protokols un skārienjūtīgā ekrāna tehnoloģija, strādā pie fundamentālajiem pētījumiem, jo šeit uzsver - nodarbojoties tikai ar pielietojamo zinātni, inovatīvas idejas neradīsies un ekonomikas attīstība nenotiks.
Latvijas zinātnieki un uzņēmēji ar abām rokām ir par to, lai valsts iestātos Eiropas kodolpētījumu organizācijā CERN. To šonedēļ apliecināja uzņēmēju vizīte šajā pētniecības centrā Šveicē. CERN gada budžets ir tuvu miljardam eiro, un no tā gandrīz 700 miljonus tērē dažādiem iepirkumiem un pasūtījumiem, kuri tiek galvenokārt dalībvalstīm.
Šķīdoņa dēļ patlaban Latvijā ir slēgti vairāki grants ceļu posmi, kas atrodas dažādās Latvijas vietās, un visnopietnākā situācija ir izveidojusies uz kāda ceļa pie Ērgļiem, kas ir tik pārmitrināts, ka nobrucis. Tā kā situācija ar pārmitrinātajiem Latvijas ceļiem mainās ik dienu, tad nav izslēgts, ka tuvākajās dienās ceļu uzturētāji varētu aizvērt vēl kādu ceļu vai tā posmu.
Ugunsdzēsējiem glābējiem Skrundā gads sācies ar patīkamām rūpēm. Beidzot uzcelts un nodots ekspluatācijā ilgi gaidītais jaunais depo. Pirms sešiem gadiem vecā ēka, kas bija avārijas stāvoklī, kādu dienu sāk sabrukt. 14 glābēji nonāca neapskaužamā situācijā – teju vai palika uz ielas. Taču nu Skrundas ugunsdzēsējiem ir modernākais depo Kurzemē. Vieni no pirmajiem to apskatīja arī LTV filmēšana grupa.
Šogad veiksies tiem, kuriem ir labi un godīgi nolūki, un tiks atalgota uzticība. Tādu šo, Dzeltenā zemes suņa gadu, prognozē cilvēki, kuru ikdiena rit kopā ar suņiem. Vienā no lielākajām patversmēm “Ulubelē” atzīst – attieksmē pret dzīvniekiem sabiedrība ļoti lēnām, bet sāk mainīties uz labo pusi. Šogad patversme grib pievērst adoptētāju uzmanību vecajiem suņiem, kuriem grūtāk atrast jaunas mājas. Ikviens var kļūt par apdrošinātāju - ziedot līdzekļus, lai sunim senioram, dodoties pie jaunā saimnieka, līdzi dotu polisi, kas segtu veterināros pakalpojumus gadījumā, ja dzīvnieks sasirgst.
Arhīvos ir tūkstošiem unikālu dokumentu, grāmatu un citu lietu, kas interesē ne vien senatnes pētniekus, bet arī sabiedrību. Taču nereti dokumenta oriģināls ir tik sliktā stāvoklī, ka var sairt, tāpēc tos neizsniedz. Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) gadā digitalizē ap miljonu lappušu, taču tas ir daudz par maz. Šobrīd tiek digitalizēta arī bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) kartotēka par represētajiem.