Pazudis dzīvesbiedrs, trīs diennaktis bez ēšanas un nemitīga cīņa ar iebrucējiem. Putnu vērotājus satraukuši notikumi populārajā jūras ērgļu ligzdā Durbē, kam tiešraidē līdzi seko tūkstošiem vērotāju visā pasaulē.
Autora ziņas
Salaspilī uz meža ceļa, kuru iedzīvotāji izmanto pastaigām, izveidojusies milzīga bedre astoņu metru dziļumā. Kā skaidro ģeologi, tā ir karsta kritene. Salaspils ir viena no vietām, kur stiepjas ģipša iegulas un pazemes ūdens šķīdina šo mīksto iezi. Salaspils pašvaldība brīdina iedzīvotājus netuvoties bīstamajam iegruvumam.
Lai atturētu migrējošo putnu barus no sējumiem, lauksaimnieki arī šajā pavasarī izņēmuma kārtā zosu atbaidīšanai var izmantot bisi. Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) vēl var pieteikties atļaujām zosu nomedīšanai. Šogad mainījusies zaudējumu atlīdzināšanas kārtība. Kompensācijas par zosu noēstiem tīrumiem būs taisnīgākas un tuvākas reālajiem zaudējumiem, jo vairs netiek noteikts maksimālais kompensācijas slieksnis.
Medņi riesta laikā, meklējot partneri, kļūst kareivīgi un mēdz uzbrukt. Kaisles pārņemts, tas var sāpīgi ieknābt un iesist, tāpēc tos dēvē arī par trakajiem medņiem. Riesti ik gadu notiek vienā un tajā pašā vietā, tomēr gadās, ka šie īpaši sargājamie putni ieklīst arī apdzīvotās vietās. Dabas aizsardzības eksperti uzsver – tas tāpēc, ka sarūk medņu ierastā dzīves telpa.
Vecās riepas varētu atgriezties tur, kur tās nodeldētas, – uz autoceļiem. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki meklē risinājumu, kā uzlabot Latvijas ceļu kvalitāti un vienlaikus samazināt nolietoto riepu kalnus. Šovasar kādā ceļa posmā eksperimentālā kārtā varētu ieklāt asfaltbetonu, kura sastāvā iestrādātas gumijas granulas no vecām riepām.
“Kad noņem ziemas segu un skaties – apakšā viss ir dzīvs, viss aug un nāk, tas ir vislielākais prieks! Un vislielākās bēdas bija tad, kad tu audzē uz lauka un ieraugi, ka no 100 kvadrātmetriem, kas apstādīti ar krokusiem, izlīguši tikai 8 asniņi. Visu pārējo žurkas apēdušas ziemā. Tāpēc tagad es visu audzēju podiņos siltumnīcā. Te žurkas klāt netiek,” tā ekskursiju pa plašo siltumnīcu sāk sīpolpuķu audzētājs un selekcionārs Jānis Rukšāns.
Kurzemē lielākajā daļā upju ledus izgājis un ūdens līmenis sāk mazināties, taču draudīgas situācijas trešdien veidojas Gaujas un Daugavas krastos, kur līdz ar ledus sablīvējumiem strauji kāpj ūdens līmenis. Carnikavā ir cerības uz ledus izkustēšanos trešdienas vakarā, savukārt, lai pasargātu Pļaviņas no plūdiem, tiek apsvērta ledus spridzināšana Daugavā, kur plūdi pēdējo reizi pieredzēti pirms četriem gadiem.
Pirmie pavasara vēstneši klāt. Šur tur dzirdami cīruļu treļļi un piesaulītē zied pirmās sniegpulkstenītes. Un pavisam noteikti pavasaris jau ienācis puķkopja un selekcionāra Jāņa Rukšāna saimniecībā Raiskuma pagastā. Tur no ziemas miega izlīduši un pumpurus atver neredzētu krāsu un toņu krokusi. Uzziedējis īsts krokusu pasaules brīnums – rozā krokuss.
Trešdien apritēja tieši 200 dienas, kopš Baltkrievijā turpinās miermīlīgi protesti pret Aleksandra Lukašenko režīmu, ko opozīcija apsūdz prezidenta vēlēšanu viltošanā un nelikumīgā varas sagrābšanā. Lukašenko šonedēļ tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, cenšoties panākt, lai Maskava arī turpmāk palīdz Lukašenko noturēties pie varas.
Latvijā pasliktinājusies gaisa kvalitāte. Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) brīdina, ka pēdējās dienās palielinājusies cieto daļiņu PM 2,5 jeb putekļu koncentrācija gaisā. Piesārņojuma līmeni šobrīd ietekmē laika apstākļi, un tā nav bijis jau sen. Smalkie putekļi ir īpaši bīstami cilvēkiem, kuri sirgst ar elpceļu un sirds slimībām.
Ceturtdienas, 18. februāra, vakarā uz Sarkanās planētas veiksmīgi nolaidies ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) izpētes robots, un uzreiz pēc nolaišanās tas jau atsūtījis pirmos foto uzņēmumus. Šo notikumu bija iespējams vērot tiešraidē.
Lūgt palīdzību nav viegli, taču tā ir vienīgā iespēja, kas atlikusi. Palīdzēt, nevis ziedojot, bet iegādājoties produktus, ar ko pārpildītas saimniecības noliktavas. Ar šādu izmisuma pilnu aicinājumu pirms nedēļas klajā nāca SIA “Zeltlejas” Jelgavas novadā, kas ir viena no lielākajām smiltsērkšķu audzētājām valstī. Un saņēma tik lielu atbalstu no līdzpilsoņiem, uz kādu nebija pat savos pārdrošākajos sapņos cerējusi.
Rīgas pils senākās daļas – kastelas – atjaunošanas darbu laikā atklātas jaunas vēstures liecības par to, kā reiz izskatījušās pils iekštelpas. Uz sienām un griestiem atklājušies viduslaiku zīmējumu fragmenti. Atradumu dēļ būvdarbi nekavēšoties, un tiek solīts, ka Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) ekspozīcija pilī atgriezīsies kā plānots – pēc trim gadiem.
No pirmdienas veikalos atkal var iegādāties sēklas. Tas priecē dārzkopjus, jo sējas laiks jau pie durvīm. Bet laiks, kamēr sēklu stendiem veikalos pāri bija novilktas sarkanas aizlieguma lentes, līdzi nes arī risku, kas var atspēlēties vasarā un rudenī. Šajā laikā ne viens vien sēklas pasūtīja internetā un ārzemēs. Taču līdz ar svešzemju sēklu paciņu Latvijā var ieceļot bīstamas augu slimības un kaitēkļi.