Kustīgs kamols cieši pielipis virs ieejas daudzstāvu namā blakus viesnīcai ”Radisson Blu”. Tas ir pats galvaspilsētas centrs.
“Spiets meklē mājas. Kamēr skauti lido apkārt, mēģina atrast dobumu vai pažobeli, vai vēl kaut ko, spiets gaida, kad izlems, kur tad doties. Bīstamība ir tad, ja kāds sāks bakstīt vai mest kaut ko virsū. Tad viņas nebūs priecīgas.. bet tā.. re, visi gājēji iet garām .. nekāda vaina,” stāsta biškopis Valdis Janovs.
Parasti ir pagrūti tikt klāt. Visbiežāk spiets iemetas kaut augstu un nav parocīgi to savākt. Šis vēl ir labā vietā. Var uzkāpt ar kāpnēm un ieslaucīt kastē - saka Valdis Janovs.
Iztraucētās bites sāk tramīgi riņķot. Bitenieka darbošanās piesaista apkārtējo uzmanību. Kāda mikroautobusa vadītājs pat apstājās ielas vidū, lai nofotografētu. Interesenti vēro no droša attāluma, stāvot otrpus ielai. Divu dienu laikā šis ir otrais spiets, ko bitenieks noņem.
“Vakar es noņēmu spietu Vecrīgas centrā. Audēju ielā no olīvkoka pie kafejnīcas. Burvīgā vietā spiets bija apmeties. Tūristi daudz bildējās, selfijus taisīja,” saka Janovs.
Kā stāsta biškopis, bites visbiežāk spieto ap pusdienlaiku. To veicina arī saulainais, sutīgais laiks.
Spietošana ir dabisks bišu vairošanās process. Kad saimei stropā kļuvis par šauru un ir izšķīlusies jauna bišu māte, vecā karaliene sapulcina ap sevi daļu bišu un aizved prom. Bet pirms aizlidošanas no stropa bēgles patukšo kāres. Krietni pieēdas medu, jo, meklējot jaunu mājvietu, tām nebūs laika uzmeklēt ziedus. Tāpēc bitenieki cenšas dravas uzmanīt un radīt apstākļus, lai bites nespietotu.
No kurienes spiets atlidojis, nav zināms. Rīgā šobrīd daudzi biškopji izvieto saimes uz ēku jumtiem. Bites izvēlas turēt uzņēmumi, restorāni un viesnīcas, kuru apkārtnē ir plaši apstādījumi un parki. Tuvākā drava ar desmit stropiem ir tepat uz viesnīcas jumta.
Bites, kas vāc nektāru un ziedputekšņus pilsētā, tiek izvēlētas īpaši miermīlīgas, lai netraucētu iedzīvotājiem. Urbānā biškopība - bišu turēšana uz jumtiem un pilsētā - uzņem aizvien lielākus apgriezienus Eiropā, tostarp Rīgā. Arī Valdis Janovs uz viesnīcas jumta Āgenskalnā tur sešus stropus.
“Man tā ir sirdslieta, modes lieta. Gan dabas pārliecības lieta. Man tas patīk, un es jūtos labi ar viņām. Cilvēki priecājas. Mums arī viesnīcā tūristi nāk augšā pasēdēt un pilsētas vidū izbaudīt gabaliņu dabas. Nav jau tā, ka viņas metas virsū cilvēkam, - ja cilvēks nedara pāri, viņa arī nedara,” saka Janovs.
“Fantastiski labdabīgs kukainis. Visa tā apputeksnēšana, visa barības bāze, ko viņas nodrošina, ir milzīga, pašreiz bites pasaulē izzūd tā dēļ, ka pārāk aktīvi cilvēks ar lauksaimniecības ķimikālijām un insekticīdiem miglo laukus. Paldies dievam, pilsētas vide ir pat tīrāka mūsdienās priekš bites nekā lauki, jo šeit neviens nesmidzina pesticīdus un insekticīdus uz kokiem vai pļavām,” saka Janovs.
Kad lielākā daļa spieta noņemta, Valdis nogaida, lai atlikušās bites norimst un pašas lido uz lielo kasti. Iekšā ir bišu māte, kura ar savu smaržu pievilinās pārējās bites. Un tad bitenieks vedīs uz jaunajām mājām - liks stropā.
