Panorāma

Panorāma

Panorāma

Nauda «Saskaņas» konsultanta firmām pārskaitīta arī no RD konta

Izgatavo 3 D kopijas Latvijas senvēstures priekšmetiem

3D kopiju izgatavošana palīdzēs skolēniem Latvijas senvēstures apgūšanā

Ja vēstures relikvijām muzejos nedrīkst pat pirkstu piedurt, tad šos izdrukātos priekšmetus skolēni varēs droši ņemt rokās, iztaustīt un kārtīgi izpētīt. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabrikā top modeļi Latvijas senās vēstures apgūšanai. 3D izdrukas savās nodarbībās izmantos Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

3D printeris drukā akmens laikmeta priekšmetus vai, pareizāk sakot, to kopijas. Darbs ar senlietām ir delikāta lieta. Ar priekšmetu jāapietas rūpīgi. Nedrīkst sabojāt – atzīst RTU Dizaina fabrikā. Vēstures relikvijas vispirms uzmēra. Tam izmanto lāzerskenēšanu. Izmantotais lāzerskeneris ir viens no precīzākajiem Baltijā.

"Iegūstam 3D punktu mākoni, kuru tālāk apstrādā datorprogrammmā. Iespējams, vairākas daļas kopā kombinē, radot šo objektu kā vienu veselu. Kad modelis gatavs, var dot iekārtai printēt," stāsta RTU Dizaina fabrikas vadītājs Kristens Raščevskis.

 Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā 3D modeļus izmantos, stāstot skolēniem par to, kā dzīvoja senie ļaudis.

"No mūsu pamatekspozīciju piedāvājuma senvēsture ir vispieprasītākā, jo senvēsture ir divas reizes cauri mācību procesam 6. klasē  un  10. klasē. Un tik plaša senvēstures ekspozīcija, kāda ir Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, tādas nav nekur citur," pārliecināta LNVM  pedagoģe Ieva Miķelsone.

Līdz rudenim paredzēts izgatavot dažādu arheoloģisko priekšmetu kopijas - vairākus komplektus, lai daudz vairāk skolēnu kopā ar gidu var darboties.

"Katram būs iespēja paturēt. Radīsies iespaids, cik tad liela bija zivs, ja makšķerāķis ir tik iespaidīgs.  Vai - kā tad  bija medīt ziemeļbriedi ar harpūnu," stāsta Miķelsone.

Šī nav pirmā reize, kad  RTU Dizaina fabrika palīdz muzejam. Iepriekš eksperti veica 3D skenēšanu 5000 gadu senam koka elkam, vecākajai grebtajai koka figūrai - stabam, kas bija sācis drupt. Izveidoja 3D modeli, un pēc tām koktēlnieks izveidoja kopiju. Lielākās raizes muzejam rada koka priekšmeti un akmens laikmeta liecības, kas savulaik apstrādātas ar alaunu.

"Ņemot vērā, ka mums pilī bija ugunsgrēks un bija pastiprināts mitrums pēc ugunsgrēka dzēšanas, tad ar alaunu apstrādātie unikālie priekšmeti ļoti cieta, un tiemkas bija nozīmīgākie, mēģinājām taisīt jaunas kopijas," norāda muzeja Arheoloģijas departamenta pētniece Irita Žeiere.

Reizēm oriģinālus nemaz nevar izstādīt to drošības dēļ. Tā bija, piemēram, ar dzintara aļņa figūru, kas ir 5000 gadus veca. Unikālo mākslas darbu rādīja izstādē "Dzintars  - Baltijas jūras dārgakmens”, ko 2014. gadā veda arī uz Kijevu. Toreiz politiskā situācija Ukrainā bija nestabila. Muzeja darbinieki raizējās un nolēma nevest oriģinālu, kas ir vienīgais pasaulē, bet gan kopiju.

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti