Konflikti Baltkrievijas un Krievijas attiecībās nav nekas jauns. Taču kaut kas tāds vēl nebija bijis. Kremlis atcēlis no amata vēstnieku Baltkrievijā Mihailu Babiču, lai gan viņš nostrādājis Minskā vien pusgadu. Kremļa sūtņa, prezidenta Vladimira Putina protežē aktīvā rosība un izrunāšanās ērcināja baltkrievu līderi Aleksandru Lukašenko. Ārlietu ministrija bija spiesta vēstniekam atgādināt, ka viņš neatrodas Pievolgas apgabalā, kur iepriekš bija Putina speciālais pārstāvis.
Autora ziņas
Dzimteni viņa atstāja ar asarām acīm un, kāpjot uz kuģa, dziedāja “Dievs, svētī Latviju”. Kad Otrā pasaules kara laikā Jūlija Bergmane devās bēgļu gaitās, viņa nedomāja, ka svešumā aizritēs viss mūžs. Tik spilgts, ka var uzrakstīt grāmatu. Tagad Jūlijas kundzei ir sirms jo sirms vecums un viņa pēc 70 gadiem atgriezusies uz dzīvi Latvijā.
Tā ir laime, ka Bermontiādes laikā Latvijai bija tik apdāvināts karavadonis kā ģenerālis Radziņš, kura vadībā izdevās nosargāt nesen dzimušo valsti! Tā militāro lietu pārzinātāji saka par vienu no apdāvinātākajiem Latvijas atbrīvošanas cīņu vadoņiem, stratēģi un taktiķi Pēteri Radziņu. Ceturtdien, 2. maijā, ģenerāļa 139. dzimšanas dienā notika atceres pasākums.
1920. gada 1. maijā ļaudis ar sajūsmu sveica Satversmes sapulci – todien darbu sāka Latvijas pirmais parlaments. Tas izstrādāja un pieņēma valsts galveno dokumentu – Satversmi. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieks Toms Ķikuts intervijā Latvijas Televīzijai (LTV) skaidro Satversmes sapulces nozīmi Latvijas vēsturē.
Maizes iepakojumi, novalkāti džinsi, tukšas PET pudeles plus oriģinālas, praktiskas idejas. Un rezultāts - videi draudzīgi iepirkumu maisiņi un somas, ko varētu pat ražot. Lai mudinātu sabiedrību atteikties no vienreizējiem plastmasas maisiņiem, kuros pasaule jau grimst, un meklētu gaumīgas alternatīvas, bērni piedalījās radošā konkursā “Es sāku ar sevi - Tīrai Latvijai!”.
26. aprīlī aprit 33 gadi kopš lielākās kodolkatastrofas miera apstākļos – Černobiļas avārijas. Likvidēt atomelektrostacijā Ukrainā notikušā sprādziena sekas devās pusmiljons tolaik Padomju Savienībā dzīvojošo, viņu vidū seši tūkstoši gados jauni un spēcīgi cilvēki no Latvijas – šoferi, tehniķi, ārsti. Ceturtā daļa no viņiem jau miruši, bet izdzīvojušie cīnās ar radiācijas sekām. Un katru gadu 26. aprīlī piemin dienu, kas uz mūžu mainīja viņu dzīves.
Senāk baltie stārķi ligzdas būvēja lielos kokos ar stipriem zariem. Un māju saimnieki piepalīdzēja svētelim, uzliekot ratu riteni. Mūsdienās, kad piemērotu koku maz un arī ritenis uz jumta ir retums, stārķis ir atradis alternatīvu - elektrolīniju balstus. Taču stārķa ģimenes māja var izraisīt traucējumus elektrības piegādē, īssavienojumus un ēku aizdegšanos. Tāpēc jau vairākus gadus stārķiem piedāvā mākslīgas ligzdu pamatnes.
Jau šo svētdien Ukrainā gaidāma prezidenta vēlēšanu otrā kārta. Saspringtas dienas Ukrainai, kur nerimst arī konflikts ar Krieviju. Karš, kas saindējis Ukrainas un Krievijas attiecības, izrādās, indē arī vidi. Kara darbība saasina jau tā smago ekoloģisko situāciju Ukrainas austrumos. Starptautiskās organizācijas aicinājušas rīkoties, lai toksiski un ķīmiski piesārņotais Donbass nekļūtu par vēl vienu Černobiļu.
Viņi bija pavisam naivi puišeļi, bet kad atgriezās, bija īsti vīri. Latviešu strēlnieki. Kas viņiem bija jāpiedzīvo un jāpārdzīvo gan fiziski, gan emocionāli - varoņstāsti, kas savijas ar valsts dibināšanas vēsturi. Par to vēstīs jaunā filma “Dvēseļu putenis”, kam par pamatu ņemts strēlnieka un rakstnieka Aleksandra Grīna romāns. Nupat “Dvēseļu putenim” uzņemtas pēdējās epizodes.
Līdz ar pirmajām siltajām pavasara dienām Ēriks Tomsons strādā siltumnīcā. Nevarot sagaidīt, kad varēs iestādīt tomātus. Pirms dažiem mēnešiem valmierietis nosvinēja 100 dzimšanas dienu. Sveicēji līdz ar laba vēlējumiem, cildināja viņa pašaizliedzīgo rīcību Otrā pasaules kara gados. Slepus laivās uz Zviedriju aizveda simtiem bēgļu, tostarp politiskās elites pārstāvjus.
Latvijas Dabas fonda (LDF) putnu tiešraides kamerām gadā ir vairāki miljoni skatījumu, un tās skatās vairāk nekā 100 valstīs. Tuvākajās nedēļās atlidos tālākie gājputni no Āfrikas. Tostarp mazie ērgļi. Šo aizsargājamo putnu ligzdu un vēl vairākas citas atkal varēs vērot Latvijas Dabas fonda tiešraidēs. Tā ir iespēja iepazīt putnu pasauli tik tuvu kā nekad iepriekš.
Pēc vairāku nedēļu politiskām diskusijām ukraiņi ievelk elpu, lai klusumā pārdomātu, ko sestdien ievēlēt Valsts prezidenta amatā. Ukrainā prezidenta vēlēšanās kandidē gandrīz 40 kandidāti, un ukraiņi tik izmisīgi grib redzēt jaunas sejas, ka gatavi balsot par komēdiju aktieri, kuram nav politiskas pieredzes.
Vairāki simti cilvēku pirmdien, 25. martā, Rīgā piedalījās Komunistiskā genocīda upuru piemiņas gājienā, novēroja LTV. Kā uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējoni, šī gadadiena varētu kļūt par simbolisku atskaites punktu godīgai sarunai par pagātni un piemiņu. Mūsu vēsture nav un nekad nav bijusi melnbalta un viennozīmīga.
Situācija Krimā var saasināties. Ukrainas kuģu aizturēšana Kerčas šaurumā varētu būt priekšvēstnesis plašākam konfliktam Azovas piekrastē. Šādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Pasaules panorāma" pauda viens no Ukrainas prominentākajiem ekspertiem aizsardzības un drošības jautājumos, Razumkova centra ārlietu un drošības programmu direktors Oleksandrs Meļņikovs.
Tiesa noraidījusi suņu barības “Dogo” ražotāja prasību par pusmiljons eiro kompensācijas piedzīšanu no veterinārārstiem.
Kopš Krimas aneksijas arvien smagākā ekonomiskā situācijā nonāk lielākās Ukrainas pilsētas Azovas jūras krastā. Krievija pret Mariupoli un Berdjansku realizē zināma veida hibrīdblokādi, kuras skaļāko izpausmi pieredzējām pērnā gada novembrī, kad Krievija sagrāba ukraiņu kuģus Kerčas šaurumā. Eiropas Savienība (ES) sola palīdzēt, tomēr nav skaidrs, vai vispār kādreiz pilsētām izdosies atgūt Krievijas agresijas radītos un mērķtiecīgi padziļinātos milzu zaudējumus.
Tas ir nopietns trieciens cīņai pret korupciju Ukrainā un kritiens atpakaļ. Tā korupcijas apkarotāji saka par Ukrainas Konstitucionālās tiesas lēmumu, kas grauj cerības, ka pie atbildības tiks saukti tie, kuri izmanto amatu personīgu labumu gūšanai. Ukrainas tiesa atcēlusi krimināllikuma pantu par nelikumīgi iegūtiem līdzekļiem. Tas satraucis arī Eiropas Savienību (ES).
Pirms pieciem gadiem Ukrainas sirds - Kijevas Neatkarības laukums - liesmoja un asiņoja. Slējās barikādes un svilpa lodes. 2014. gada februārī te nogalināja vairāk nekā 100 protestētājus. Ukraiņi kritušos godina kā ''debesu sotņas'' varoņus un notikumus Maidanā dēvē par Pašcieņas revolūciju. Tiek vāktas liecības par traģiskāko lappusi mūsdienu Ukrainas vēsturē un tiek izdarīti secinājumi.
Pirms pieciem gadiem šajā dienā pasauli aplidoja ziņas no Kijevas – Maidana jeb Pašcieņas revolūcijas laikā sadursmēs ar specvienības kaujiniekiem un no snaiperu lodēm gāja bojā desmitiem cilvēku. Tagad 20. februāris ik gadu Ukrainā tiek atzīmēts kā "Debesu simtnieka" jeb ukraiņu valodā "Nebesna sotņa" varoņu piemiņas diena. Cilvēki noliek ziedus un atzīst, ka cīņa par brīvību ir tautu saliedējusi, tomēr skumji ir tas, ka valsts austrumos turpinās kaujas, kā arī turpinās ilgā tiesvedība pret vainīgajiem Maidanā.