Ziemeļvidzemē divi lāči viesojas pagalmā un nebaidās no cilvēkiem; dzīvniekus plāno likvidēt

Sociālajos tīklos pēdējā laikā parādās video un foto ar diviem pusaugu lācēniem, kas tapuši Ziemeļvidzemē, Igaunijas pierobežā. Sastapšanos fiksējuši sēņotāji vai meža strādnieki. Dzīvnieki ir diezgan droši, un to apliecina arī viņu ierašanās Valkas novada „Aņņu” māju pagalmā, kur viņi sētā netraucēti mielojas ar plūmēm, nebaidoties pat no gaisā raidītā šāviena. Dabas aizsardzības pārvaldē pašlaik tiek apsvērts jautājums, kā rīkoties, jo lāču uzvedība liecina, ka viņiem nav dabīgā instinkta – baidīties no cilvēka.

Ziemeļvidzemē divi lāči viesojas pagalmā un nebaidās no cilvēkiem; dzīvniekus plāno likvidētGunta Matisone

"Re kur, tā plūmīte. Tā ir tā plūmīte. Kaimiņiene ieskrēja iekšā, jo viņai reāli bija bailes, arī mans bērns un sieva; protams, pirmās emocijas bija bailes," sastapšanos ar dzīvniekiem atcerējās „Aņņu” māju saimnieks Andrejs Kalniņš, rādot aiz sētas esošo plūmi, kurā todien bija uzrāpies viens no meža viesiem, bet otrs mielojās ar zemē nokritušajām plūmēm.

"Viņi apstaigāja manu sētu visriņķī, tad aizgāja pie kaimiņienes, atrada plūmītes.

Viņi diezgan ilgi bija, kamēr tie mednieki atbrauca. Un secināja, ka viņi nedrīkst lāčus aiztikt, tad viņš vēl aizbrauca uz māju paņemt šaujamo, lai paskatītos, kāda tā reakcija," stāstīja Kalniņš. Šāviens lāčus aizbaidīt nepalīdzēja.

"Viņiem nav tādu baiļu izjūtu, nav pieredzes tādas.

Es ar medniekiem runāju. Viņiem nav šīs pieredzes, viņi netiek medīti, viņi ir divgadīgi. Un es pēc tam paskatījos krievu video par lāčiem, tad viņi par meža saimniekiem kļūst trešajā gadā. Nu, tad mēs šobrīd domājam, kas būs tajā trešajā gadā, jo viņi reāli pie cilvēkiem nāk. Viņi ir pieraduši, viņi nereaģē uz trokšņiem, jo bija viņi aizgājuši pāri tiltam uz mājām „Dzirnavkalni” un tur pa ābeļdārzu saimniekoja. Tur dauzīja ar kastroļiem un pannām, kā krievi ieteica, bet tas viņiem neko neizteica. Viņi paskatās un viss, un turpina savas darbības," klāstīja saimnieks.

Lāči sētā iegriezušies vēl vienu reizi, izrevidējot atkritumu tvertni. Saimniekam Kalniņam notikušais ir radījis pamatīgu uztraukumu par to, kā būs tālāk, kā rīkoties. Kalniņa dzīvesbiedre Dagnija visvairāk ir uztraukta par dēlu, kuram pa meža ceļu nākas doties uz skolas autobusu.

"Kamēr gaisma, tikmēr tā, bet nu lāči ir ļoti ātri. Te viņi ir, te nav. Mēs esam tik daudz par to runājuši, bet mēs neredzam risinājumu šeit. Nav vienkārši tā risinājuma," stāstīja sieviete.

Ziņas par diviem Igaunijas pierobežas jeb Vijciema lāčiem ir arī Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālistiem. Pusaugu lācēnu pārdrošā uzvedība raisa pamatotas bažas, kā situācija var attīstīties tālāk. Bet kāpēc šie lāči ir tik pārdroši?

"Tur ir tā problēma tāda, ka tie ir, visticamāk, no kādas patversmes nākušie lācēni, kas ir Igaunijas pusē.

Vai arī tādi, kur ir nomedīta lācene, un tie mazie ir izauguši paši. Vai arī viņi ir patversmē izaudzēti un palaisti, kuriem māte nav iemācījusi, ka no cilvēkiem būtu jāuzmanās. Līdz ar to viņi ir tik bezkaunīgi. Un šī netipiskā uzvedība rada apdraudējumu. Pats labākais risinājums būtu, ka ar Igauniju, kur lāču medības ir atļautas, mēs varētu sadarboties un šo divu konkrēto lāču problēmu atrisināt," stāstīja DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Ja neizdosies rast risinājumu ar Igaunijas pusi, tad, kā vērtē Strode, būs jāpieņem lēmums par izņēmuma gadījumu un dzīvnieki jālikvidē.

"Tas mūsu gadījumā būtu ļoti liels izņēmums, ņemot vērā, ka tā ir īpaši aizsargājama suga un šīs sugas medības nav atļautas. Bet cilvēku drošības nolūkos mēs šādus izņēmumus varam pieļaut," norādīja Strode.

Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistu ieteikums ir nekādā ziņā nemēģināt barot lāčus un, protams, arī citus meža dzīvniekus, kā arī neatstāt neaizslēgtas atkritumu tvertnes. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt