Sadaļas Sadaļas

Krimuldas saimniecības pieredze: pieprasījums pēc bioloģiskiem produktiem aug, bet trūkst darbaroku

Krimuldas pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā „Silpurmašas” šobrīd ir ražas laiks, kas sākas agrā pavasarī un beidzas vēlā rudenī. Saimniecībā audzē ogas, augļus, dārzeņus, kā arī iegūst meža veltes no sava bioloģiski sertificētā meža. Pieprasījums pēc bioloģiskās produkcijas  arvien pieaug, bet paplašināt ražošanu neļauj darbaroku trūkums.

Krimuldas saimniecības pieredze: pieprasījums pēc bioloģiskiem produktiem aug, bet ražošanai trūkst darba rokuGunta Matisone

Ar saimnieku Gintu Rozenbergu Latvijas Radio devās skatīt, kāda šogad varētu būt meža melleņu raža. Sausums ir darījis savu, jo „Silpurmašās” tāpat kā daudzviet Vidzemē lietus nav bijis kopš Jāņiem. “Maziņas odziņas, nu švaki, bet kaut kas ir,” sacīja saimnieks.

“Jā, nu ļoti liels sausums šobrīd ir. Baidāmies, ka kaut kur neaizdegas, jo tāpat brauc mašīnas, nedod Dievs, kāds izmetīs kādu cigarešu galu. Tā ka nu šobrīd ir tāds periods, kad mēs piesargājamies un daudz neko nedarām mežā,” pastāstīja saimniece Marika Rozenberga.

Saimniecības mežs ir bioloģiski sertificēts, un no tā veltēm arī tiek gatavoti dažādi produkti. “Mēs esam sertificējuši, un līdz ar to mēs varam marķēt tējas, ko mēs varam iegūt no šī meža. Te ir sēnes, bērzu sulas, lazdu lapas, melleņu lapas, brūklenes, meža avenes. Mēs varam iegūt un mēs varam bioloģiski sertificēt, tātad mums ir izsekojamība,” pastāstīja saimniece.

“Sākot no pavasara līdz rudenim, visa sezonālā prece mums tur ir. Tā manta iet uz Rīgu, tiešie pirkšanas pulciņi, kādam veikalam. Bet nu līdz veikalam tagad nesanāk, bet ir tie tiešie pirkšanas pulciņi un tirdziņi Kalnciema ielā un ''Zirgu pastā'',” sacīja Rozenbergs.

Šobrīd gan tas sausuma dēļ izpaliek, bet arī saimniecības apmeklētājiem ir iespēja pašiem doties mežā ogot un sēņot. “Var, var, ja kādam gribās to mellenīti palasīt, bet šogad ir čābiskāk,” atzina saimnieks.

“Gailenes bija ļoti labi citus gadus, sākās jau uz Jāņu laiku. Mums dažādas sēnes šeit, arī baravikas šeit ļoti labi aug. Tad arī dārzā viņš var nākt un salasīt, ko viņš vēlas, – ogas vai varbūt ierauga kādu dilli, vai kabaci viņš grib nogriezt un paņemt līdzi,” skaidroja Marika Rozenberga.

Kad Latvijas Radio viesojās „Silpurmašās”, tur tika vākti un konservēti gurķi. Bet produktu saraksts, kas tur top, ir gana garš un plašs.

“Mēs cenšamies varbūt ne lielās platībās, bet tā, lai no visa būtu.

(..) Arī pie pārstrādes mēs liekam visu savu klāt. Līdz ar to mums ir viegli sertificēt savu produktu bioloģiski, mums nav jāiepērk izejvielas no ārpuses.”

Par izaudzētā un arī dažādo produkcijas veidu realizāciju saimniecībā nesūdzas, gluži otrādi – pieprasījums ir vēl lielāks. “Mēs pat nevaram pieaudzēt, cik ir pieprasījums. Pietrūkst, protams, darbaspēka. Mums bija uz ogu lasīšanu, tad vienu divas dienas viņš atnāk, iztur un trešā, ceturtā tad mēs gaidām – atnāks vai neatnāks,” pastāstīja saimniece.

Saimniecībā apsver iespēju vairāk mehanizēt darbus. Cita iespēja – samazināt platības, lai spētu tikt galā pašu rokām.

Saimnieki Marika un Gints ir rīdzinieki, kuri nomainījuši galvaspilsētas dzīvi pret laukiem. Viņiem jau sākotnēji bijis skaidrs, ka vēlas saimniekot bioloģiski: “Jo mēs gribam paši ēst tīru produkciju un bērniem nodrošināt. Un, ja mēs varam paši sev, varbūt mēs varam drusku vairāk arī pārējiem. Tā mēs pamazām iesākām. (..) Saskaramies šogad ar tām globālajām problēmām. Tik daudz dzirdam par tām ķīmijām, plastmasām un piesārņojumu, ka mēs domājām –

mēs kaut vai savā zemītē (..) varētu izaudzēt kaut ko tīrāku, paši ēst un, cik jau nu mums sanāk, pārējiem arī iedot.”

Saimnieki bioloģiskajai saimniekošanai saskata perspektīvu, jo pieprasījums pēc bioloģiski audzētas produkcijas tikai aug. Bet šobrīd audzēt un pārstrādāt var tikai tik daudz, cik spēj pašu spēkiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt