Valmieras vecpilsētā virs senajiem mūriem top pils kultūrvides centrs

Valmieras vecpilsētā nu jau ilgāku laiku rit būvniecības darbi – notiek viduslaiku pils mūru konservācija un top pils kultūrvides centra ēka. Par šo ēku pirms būvniecības Valmierā bija diezgan daudz diskusiju, jo tā būs veidota stiklā un top virs pils mūriem. Toreiz bija jautājumi, vai tādējādi netiks bojāti senie mūri un vai vecpilsēta nezaudēts savu ierasto ainavu. Kā norit darbi, un kāpēc vecpilsētā izvēlēts šāds moderns risinājums?

Valmieras vecpilsētā virs senajiem mūriem top pils kultūrvides centrs
00:00 / 05:06
Lejuplādēt

"Kas esam bijuši Parīzē, atceramies stikla piramīdu pie Luvras. Arī par to bija lielas diskusijas, nu tagad tās diskusijas ir beigušās," tā pirms stiklotās ēkas būvniecības izskanējušās iebildes vērtē projekta galvenā vadītāja Maija Zālamane.

Viņa stāsta, ka bijuši arī citi varianti, bet tomēr palikts pie šī, ka pils kultūrvides centrs būs virs senajiem mūriem.

"Tātad šeit būs stikla konstrukcija, interesanta arī no arhitektūras un dizaina viedokļa. Kompetenti vēsturnieki, arī arhitektūras speciālisti izanalizēja pasaules pieredzi, tātad tā pieredze ir tāda kontrastu metode. Šī  modernā stikla konstrukcija un vēsture, tieši šis kontrasts – vēsturiskais un mūsdienīgais," stāsta Zālamane.

Valmieras vecpilsētas izstāžu zāles vizualizācija.

Pils kultūrvides centra ēku, kas būs stiklā, atzinīgi vērtē arī Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma, saskatot tādējādi arī vairākus ieguvumus vecpilsētas apmeklētājiem.

"Man jau kā muzeja darbiniecei šis variants ir piegūlies pie sirds, jo gan pēc funkcijas, gan pēc materiāla, gan ģeometrijas tā ēka īstenībā atgādina vienu lietu, kas muzejā visu laiku tiek izmantota, un tā ir stikla vitrīna, tikai šobrīd šī stikla vitrīna, tautas valodā sakot, būs izbīdīta ārtelpā. Un tas arī ir viens no jautājumiem, ko risina šis projekts, jo mēs visu laiku domājam par to, kā sniegt vēsturisko izziņu un kaut kādu iesaistīšanos pils stāstā cilvēkiem, kuri atnāk uz muzeju ārpus muzeja darba laika vai vakara tumšajā laikā.

Un tad šī stiklotā vitrīna ar tajā izvietotiem artefaktiem, harmoniski sadzīvojot kopā ar oriģināli saglabājušos mūri un pagrabiem, veidos vienotu ekspozīciju.

Arī nākot iekšā pilsdrupās, cilvēkiem būs iespēja pils mūra priekšpusē redzēt tumšajā diennakts laikā uz mūriem projecētos zīmējumus un attēlus," stāsta Blūma.

Valmieras vecpilsētas izstāžu zāles vizualizācija.

Pils kultūrvides centra ēkā, kā stāsta Blūma, paredzēta arī Valmieras vēstures ekspozīcija, kuru veido muzeja jaunie vēsturnieki un kas solās būt gan atbilstoša šim laikam, gan arī ar interesantiem vēstures faktiem un liecībām.

"Tas stāsts būs ne tikai par pili, tas stāsts būs par to, kā dzīvoja valmierieši, kā veidojās pati pilsēta, kāda bija pasaules uztvere tolaik. Tas stāsts vēl tiek veidots, jo arī pašlaik vēsturnieki pēta vienu 1491. gada dokumentu, kurā viena no pirmajām frāzēm, ko vēsturnieki transkribēja no viduslejas vācu dialekta, bija frāze par to, ka Valmiera šajā laikā posmā pēc nozīmīguma ir bijusi pielīdzināma Rīgai. Nu tādas daudzas lietas, ko mēs mēģinām šobrīd atšifrēt. Ļoti priecājamies, ka mums ir viena darba kolēģe, kura specializējas paleogrāfijā, šo seno rokrakstu lasīšanā, nav daudz tādu speciālistu. Šķiet, kas tad vēl jauns būtu uzzināms, – īstenībā vēl ļoti daudzas jaunas lietas slēpjas arhīvu dziļumos," spriež Blūma.

Būvdarbi Valmieras vecpilsētā.

Pirms ēkas būves bija gan pils mūru izpēte, gan arī notikusi to konservācija, kas tagad ir noslēgusies, un mūra daļu horizontālās virsmas tagad klāj velēnas kārta. "Tomēr tas risinājums ar zāli ir ilgtspējīgāks, jo tur apakšā vēl ir māla slānis, vēl ir tekstils, tas risinājums ir pārbaudīts vairākos objektos," skaidro pašvaldības būvinženieris Kaspars Kalniņš.

Reizē ar citiem darbiem Valmieras vecpilsētā norit arī pilsētas vecākās ēkas – vecās aptiekas pārbūve. 

"Arī šī māja atklāja daudz jaunu stāstu, jo, uzsākot demontāžu, tika atklāts, ka substances satur daudz vairāk  vēsturisko oriģinālo liecību, nekā sākotnēji tika domāts, un projekta procesā šai ēkai tika piešķirts valsts nozīmes statuss. Valmierā tā neapšaubāmi ir vecākā ēka, celta 1735. gadā, un to var pateikt pavisam precīzi, jo tika veikta koka dendroloģiskā analīze, kas arī pierādīja, ka šie baļķi tajā gadā ir arī cirsti," stāsta muzeja direktore Blūma.

Būvniekiem gan vecpilsētas kultūrvides centrs nav viegls objekts, jo savu prasa gan pietāte pret vēsturi, kas var pat mainīt darbu gaitu, gan sava ietekme ir arī pandēmijas laikam.

"Piegādes kavējas, tas, ko kādreiz varēja nopirkt divās nedēļās, tagad jāgaida 6-8 nedēļas. Un nerunāsim pat par to, kādas ir cenas uzkāpušas, tik tādēļ, ka kaut ko ir grūtāk dabūt. Tirgotāji jau māk sareizināt cenu ar divi. Galējais termiņš mums ir zināms, un tajā mums ir jāiekļaujas," saka Blūma.

Pils kultūrvides centram gatavam jābūt nākamā gada novembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt