"Tas ir sabiedrības centrs! Jā, es nāku pie ārsta, es ienāku pastā, es nāku uz bibliotēku es ienāku pastā, es eju pie pagasta kaut ko runāt un kārtot, es ieeju pastā, tas ir centrs!"
Pie pasta nodaļas sapulcējušies vairāki kārķēnieši un galvenais sarunu temats – pasta nodaļas darbības maiņa.
"Cilvēks ne vienmēr var iekļauties un ieplānot to stundu, kad viņš būs, viņš varbūt ir tur un tur, un tas sarežģī vienkārši dzīvi. Pa to stundu pastniece vienkārši neko nepaspēs izdarīt.
Un vēl šeit ir informēts, ka tiek savienots ar Strenču pasta nodaļu, un tas atkal ir pilnīgi nesaprotami, jo ar Strenčiem nav sabiedriskā transporta, ir jābrauc ar diviem autobusiem, tas nozīmē, ka teorētiski pakalpojums tiek piedāvāts, bet patiesībā viņš ir pilnīgi nepieejams."
Paziņojumā par pasta nodaļas darbības maiņu teikts, ka tas notiek saistībā ar zemo pasta pakalpojumu pieprasījumu. Šajā ziņā iedzīvotāju viedoklis gan ir cits.
"Naukšēnieši gan arī brauc un tāpat ērģemieši, ja ir pasts atvērts, ne jau tikai mēs, kārķēnieši, vien!"
"Nu īstenībā izmisums! Es jau nu personīgi pastu ļoti izmantoju!"
"Man jau tā pensija jāsaņem ir uz kontu, ko tad tagad lai dara…"
"Pilnīgi liekas tāda attieksme, nu mums nav lauki vajadzīgi, – nu, vai tā nav?"
Pret pasta nodaļas darbības maiņu iebilst ne vien cilvēki gados, kuriem nav pieejams internets, bet arī vietējie uzņēmēji.
Zemnieku saimniecības "Jasmīni" pārvaldnieks Varis Juškevičs stāstīja: tā kā pagastā nav bankomāta, alga strādniekiem ir pasta kontā. "Ja pasts neturpina darbu, tad tas nozīmē, ka man, visdrīzāk, cilvēkiem būs jāpalīdz, būs jāved 30 kilometru uz katru pusi vai uz pastu, vai nu uz banku, jo Kārķos arī mums bankomāta nav."
"Es kā internetveikala īpašniece, kā četru bērnu mamma, es varu teikt, ka pasts ir tāds ļoti nozīmīgs civilizācijas rādītājs, punkts, to nevar tā vienkārši ņemt un atņemt, pie tam pagasta centrā," sacīja Dana Purviņa, kurai pasta pakalpojumi ir būtiski darbā, jo viņa izgatavo dabas rotas. "Es ļoti daudz izejmateriālus pasūtu no ārzemēm, no Eiropas un arī tālāk, protams, es saņemu pastā šīs izejvielas. Nu, tas ir diezgan dīvaini, ka pasts dod iespējas pats saviem konkurentiem, teiksim, kurjerdienestiem, kas šobrīd ļoti plaukst un arvien vairāk, jo arvien vairāk cilvēku iepērkas internetā un saņem preces mājās."
Par pasta nodaļas darbības maiņu neizpratnē ir arī pagasta pārvaldes vadītājs Pēteris Pētersons. Viņš stāstīja, ka
arī pašvaldībai tas ir bijis negaidīts pārsteigums, jo sarunas ar "Latvijas pastu" par to, ka šāda reorganizācija nepieciešama, nav bijušas.
"Vienīgais tas, kas ir bijis, ir viens telefona zvans. Man šī komunikācija nav saprotama, ka viens zvans un atsaucas turklāt uz kaut kādu abonētās preses daudzumu, turklāt tai pašā laikā es redzu, ka "Latvijas pasts" kā uzņēmums, kā organizācija atkal paziņo par rekordpeļņu, tātad kopumā nav grūti laiki, nav švaki laiki. Tas ir tomēr valsts uzņēmums, viņam ir jāskatās kaut kādas kopīgās intereses," uzskata pašvaldības vadītājs.
"Latvijas pasta" pārstāve Gundega Vārpa stāstīja, ka lēmums pieņemts, izvērtējot pasta nodaļas darbību un ņemot vērā mazo pakalpojumu pieprasījumu, kas ik gadu nes ap 6400 eiro zaudējumu. Vārpa arī uzsvēra, ka pakalpojumi pieejami būs arī turpmāk.
"Iedzīvotājiem būs pieejami visi pasta pakalpojumi un arī citi pakalpojumi, kurus nodrošina "Latvijas pasts". Vēlamies varbūt vēl atgādināt, ka jebkuram reģiona iedzīvotājam jau pašreiz ir plašas iespējas saņemt nepieciešamos pasta pakalpojumus gan ārpus pasta nodaļas, gan pasta pakalpojumu sniegšanas vietas darba laika, jo
vēl ir tāds modelis, ka pastnieks pēc pieprasījuma apkalpo klientu dzīvesvietā, cilvēks saņem pakalpojumu tad, kad viņam viņu vajag,
mums savukārt nav jānodarbina darbinieks, kas sēž visu dienu, un tur varbūt ienāk viens apmeklētājs, ir iespējams, ka pastnieks atbrauc uz mājām un sniedz vajadzīgos pakalpojumus," stāstīja uzņēmuma pārstāve.
Šos pastnieka pakalpojumus dzīvesvietā būs iespējams saņemt, iepriekš sazinoties ar ''Latvijas pasta'' klientu centru.
