Lielstraupes pils iet bojā – brūk aizsargsienas, caur jumtu tek ūdens

Decembrī apritēs četri gadi, kopš Lielstraupes pili atstāja Straupes narkoloģiskā slimnīca. Toreiz viens no aiziešanas iemesliem bija tas, ka atsevišķas ēkas daļas ir avārijas stāvoklī. Kaut pagājuši četri gadi, īpašuma tiesības vēl arvien nav sakārtotas un šajā laikā pils tehniskais stāvoklis ir tikai pasliktinājies. Kāpēc kavējas pils nodošana Cēsu novada pašvaldībai?

Lielstraupes pils nodošana Cēsu pašvaldībai kavējas; ēkas stāvoklis pasliktinājiesGunta Matisone

"Šī ir mūsu bēdu ieleja, jo aizsargsiena nobruka pagājušā gada augustā, bet, ja tā turpinās brukt, tad arī mūriem var rasties plaisas, un tie var arī tālāk brukt," Cēsu novada tūrisma speciāliste Rudīte Vasile, kura  šobrīd ir arī pils uzraudzītāja, rāda aizsargsienas nogruvušos akmeņus. "Arhitekti ir norādījuši, ka aizsargsiena un arī pagrabā viena atbalsta mūra daļa ir tās primārās, kas būtu jāatjauno un, protams, jumts."

Tālāk Latvijas Radio kopā ar Vasili arī izstaigā pils telpas, kur daudzviet vēl redzama slimnīcas atribūtika, bet vairākas telpas tobrīd ir sagatavotas filmēšanai, jo pili pat ļoti iecienījuši gan pašmāju, gan ārvalstu kinoļaudis.

Kopumā par pili nevar teikt, ka tā būtu sliktā stāvoklī, taču ir vairākas vietas, kas liecina, ka steidzami ir vajadzīgi nopietnāki remontdarbi.

"Te arī tecēja ūdens; man bija 20 bļodas, un es ar tām 20 bļodām nesos pa pili, jo man tāda sajūta bija, ka tecēja visur. Tātad pirmajā stāvā, iedomājaties, pirmajā stāvā tek ūdens, tātad cauri visām šīm nesošajām konstrukcijām un nonāk pirmajā stāvā. Tas bija izmisums, man pašai asaras tek, un tajās bļodās tas ūdens tek..."

Kad apskatītas kritiskās vietas jau vairākās telpās, Rudīte ved rādīt vietu, kura pilī jau ir ļoti problemātiska.

"Šī ir telpa, kurā mēs nedrīkstam elpot, jo te kuru katru brīdi var iebrukt, un tas var būt vesels mājas stūris."

Gluži bez pieskatīšanas gan pils visus šos gadus nav bijusi, jo par to savulaik bija vienošanās ar toreizējo Pārgaujas novada pašvaldību.

"Pils atslēgas ir nodotas pašvaldībai, bet piederība joprojām ir valstij, Veselības ministrijai, un mēs četrus gadus katru mēnesi gaidām to brīdi, kad paziņos, ka tā tomēr ir pašvaldības pils un mēs varam sākt normāli rīkoties un kaut ko darīt tās labā. Jo tagad mums ir tikai atslēgas un tiesības to uzturēt, un jau tagad esam ieguldījuši gandrīz 200 tūkstošus tikai uzturēšanai vien, tātad apkurei, signalizācijai, jumta caurumu labošanai, bet nu cik mēs varam tos caurumus labot, tas stāvoklis, ja pilī normāli neiegulda, kļūst tikai sliktāks."

Pēc reģionālās reformas Lielstraupes pils ir Cēsu novada teritorijā, un novada vadītājs Jānis Rozenbergs ("Jaunā Vienotība") uzsver, ka pašvaldība ir gatava pili pārņemt. "Veselības ministrija vēlas nodot, Cēsu novada pašvaldība ir gatava pieņemt, bet Tieslietu ministrijai un Finanšu ministrijai ir sava veida iebildumi pret nodošanas formu un metodi."

Un te jau sākas problēma. Kopā ar pili, ja tā var teikt, paketē ir vēl trīs īpašumi, kurus arī pašvaldība pārņemtu, bet ar domu tos pārdot, lai varētu iegūtos līdzekļus ieguldīt pilī. "Šinī nodošanas paketē ir četri nekustamie īpašumi – Lielstraupes pils, bijusī Saulrītu skola un vēl divi īpašumi, kas ir blakus Lielstraupes pilij."

Taču pārņemt visu īpašumu paketi pašvaldībai nav tik vienkārši, jo normatīvie akti to atļauj darīt tikai tad, ja pašvaldība var pierādīt, ka šie īpašumi ir nepieciešami tās funkciju veikšanai.

"Mēs arī piedāvājam, ja tas ir sarežģīti, lai valsts pārdod un nodod šo finansējumu pašvaldībai. Tā ka šie risinājumi ir, galvenais, lai šī atsavināšana sasniedz to mērķi, ka šie līdzekļi nonāk šīs pils [atjaunošanā].

Es teiktu, ka tie līdzekļi nebūs tik lieli, lai to attīstītu, tie būtu līdzekļi avārijas seku novēršanai," saka Cēsu mērs.

Veselības ministrijas Īpašumu un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Agnese Jurevica telefonsarunā apstiprina, ka ministrija ir gatava pili nodot pašvaldībai, bet to nevar juridiski izdarīt tādā formā, kā tas sākotnēji bija iecerēts.

"Šobrīd ir arī sagatavota vēstule novadam, ka īpašumus var nodot tikai pašvaldībai tās funkciju īstenošanai. Ja novads šādu piedāvājumu akceptē, tad sagaidām no novada informāciju, kādu pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai ir nepieciešams katrs no īpašumiem. Ja šādu informāciju mēs saņemsim, tad viennozīmīgi īpašumu nodošanas process tiks turpināts. Viņi ir informēti arī par normatīvo regulējumu, kas paredz, ka ar laiku, ja viņi izvērtē, ka tomēr šie īpašumi viņiem nav nepieciešami, viņiem ir iespēja atsevišķi virzīt citu normatīvo regulējumu, ar domu atsavināt šos īpašumus un līdz ar to tos līdzekļus iegūt sev, savā īpašumā. Viennozīmīgi Veselības ministrija ir ieinteresēta pēc iespējas ātrāk īpašumu nodot gādīgu, ieinteresētu saimnieku rokās," norāda VM pārstāve.

Cēsu novada pašvaldībā uzsver, ka šobrīd ir svarīgi pēc iespējas ātrāk rast skaidru atbildi, jo jāizstrādā ir nākamā gada budžets un jāzina, vai tajā paredzēt līdzekļus arī Lielstraupes pilij.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt