Latvijā pieaudzis bioloģisko ogu un augļu dārzu skaits; biedrība aicina domāt par eksportu

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir pieaudzis bioloģiski audzēto ogu un augļu dārzu skaits. Pamatā tie ir smiltsērkšķu, cidoniju un upeņu stādījumi. Biedrībā "Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija" to vērtē kā pozitīvu tendenci. Taču ir nopietni jādomā arī par produkcijas eksportu, jo Latvijas tirgus ir pārāk mazs, bet Eiropā bioloģiski audzētajai pārtikai pašlaik ir ļoti liels pieprasījums. Latvijas Radio devās noskaidrot, kā nākotni redz paši zemnieki.

Latvijā pieaudzis bioloģisko ogu un augļu dārzu skaits; biedrība aicina domāt par eksportuGunta Matisone

"Es varu aizvest jūs pie jaunās šķirnes, Latvijas jaunā, kraupa imūnā šķirne, kas varētu būt ļoti perspektīva tieši bioloģiskajai audzēšanai, "Dace" sauc." Kopā ar saimnieku Gintu Strazdiņu Latvijas Radio ir viņa ābeļu dārzā, Smiltenes novada zemnieku saimniecībā "Kurpnieki".

Strazdiņš uzsver, ka ābeles nav viegli audzēt: "Ābeles ir viena smalka padarīšana. Nav tā pati vieglākā kultūra, kuru audzēt bioloģiski, jo āboli garšo visiem, arī kaitēkļiem. Un ir arī kraupis, kas bojā izskatu. Es pats uzskatu, ka es vēl eksperimentēju, kā pareizi to darīt, jo īsti arī nebija bioloģisko augu aizsardzības līdzekļu līdz šim."

Pēc saimnieka teiktā, lai izaudzētu ābolus ar bioloģiskām metodēm, viena no galvenajām problēmām ir kaitēkļu apkarošana.

"Tieši šogad šajā ziņā ir noticis tāds pozitīvs pavērsiens, ka ir reģistrēti jauni bioloģiskie augu aizsardzības līdzekļi.

Es domāju, ka varbūt tie instrumenti parādīsies vairāk un mums izdosies iegūt labākas un stabilākas ražas," saka Strazdiņš.

Zemnieku saimniecība "Kurpnieki" ir specializējusies bioloģiskās augļkopības nozarē, bez āboliem tajā vēl aug upenes, ērkšķogas un ir arī viens no lielākajiem sausseržu dārziem Baltijā. Saimnieks Strazdiņš  biedrībā "Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija" vada augļkopības nozari un tāpēc var vērtēt arī situāciju kopumā. 

"Latvijā, tā noapaļojot, ir ap 10 tūkstoši augļu un ogu dārzi. Bioloģiski no tiem ir kāda ceturtā daļa. Bet vēl kādus pāris gadus atpakaļ mēs bijām kādi 15% no visiem dārziem.

Tas uzrāviens būtībā ir noticis pēdējo piecu gadu laikā. Īstenībā, pateicoties trim kultūrām, kas ir smiltsērkšķis, cidonija un upene. Tās kultūras ir ļoti pieaugušas. Bet droši vien jārēķinās ar to, ka tās ir pārstrādes kultūras un jāmeklē ir pārstrādes pircēji. Tās platības, kas ir sastādītas, teiksim tā, ir par lielu Latvijas pārstrādes jaudām," skaidro Strazdiņš.

Latvijas tirgus nav liels, un arī bioloģiski audzētā produkcija ir dārgāka. Tāpēc izdevīgākā situācijā ir tie ogu vai augļu audzētāji, kuru saimniecības ir netālu no Rīgas. 

"Mēs šeit Pierīgā esam brīnišķīgā vietā. Mums pat brauc no tālienes, no Rīgas otra gala, cilvēki brauc un meklē tieši bioloģiskās ogas." Tā par pircēju trūkumu nesūdzas Ieva Spriža, kura bioloģiski audzē ogas Mārupes novadā. Viņa savā saimniecībā "Dabas gardumi" ogas arī pārstrādā. Tās pārtop dažādos kārumos. Tā kā par pircēju trūkumu nav jāsūdzas, tad Ieva un viņas dzīves biedrs Jānis ir pārliecināti, ka saimniecība ir jāpaplašina.

"Viss iet uz to, ka tā ķīmija samazinās. Un ir jāpaplašinās, jo šobrīd mums ir tāds apjoms, ka mazajam patērētājam mēs esam par lielu, bet lieliem pircējiem mēs esam par mazu. Tāpēc kaut kur ir jāiet – uz vienu, vai otru pusi.

Mēs iesim uz paplašināšanās pusi.

Perspektīva ir, un arī tas zaļais kurss, tas zaļais iepirkums, kas būs nākamajā plānošanas periodā, kad skolām būs obligātie bioloģiskie iepirkumi. Mēs esam Pierīgā, un viņiem arī tas noteikums, kilometri. Līdz ar to mēs esam ieguvēji, jo mēs šeit, būdami ļoti tuvu Rīgai, varēsim nodrošināt ogas. Tāpēc mēs ar vīru nebaidāmies teikt vārdu "jā". Mēs paplašināsimies, un diezgan krietni paplašināsimies," stāsta saimniece.

Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas pārstāvis Strazdiņš gan uzskata, ka bioloģisko ogu un augļu audzētāji tomēr nevar nākotni saistīt tikai ar Latvijas tirgu.

"Latvijas tirgus jebkurā gadījumā ir jāmēģina piepildīt ar vietējiem un bioloģiskiem produktiem, cik iespējams. Bet mēs esam tik, cik mēs esam. Un droši vien, ja grib saimniekot tā nopietnāk, it sevišķi tajās platībās, kas jau ir ogām sastādītas,

ir jāskatās arī ārpus Latvijas un jāmeklē tirgi Eiropā.

Tur savukārt ir lielais pluss, ka tirgus rūkdams iet uz augšu. Tur cilvēkiem nav tik daudz jādomā, cik tas maksā, vai viņš to var atļauties. Eko tirgus, pārtikas tirgus ļoti attīstās Rietumeiropā. Ja tiks atrasti stabili eksporta tirgi, tad var augt un paplašināties. Es domāju, ka tuvākais, tas nākošais plānošanas periods to arī rādīs, vai tas mums izdosies.''

Biedrība "Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija" ir izvirzījusi mērķi 2030. gadā Latvijā sasniegt 30% bioloģiski sertificētas lauksaimniecības zemes un nodrošināt vismaz 30% bioloģiskās pārtikas publiskajā iepirkumā.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt