Priekuļos novāc pirmo pasaulē dārgākās garšvielas – safrāna – ražu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Oktobris, arī novembra sākums, valstīs, kurās iegūst pasaulē dārgāko garšvielu – safrānu –,  ir tā vākšanas laiks. Šoruden arī Latvijā, Priekuļos, Vides risinājuma institūta izmēģinājumu laukā ir izaudzēti pirmie safrāna krokusi un iegūta, lai arī vēl pavisam maza, tomēr pirmā safrāna raža. 

Priekuļos novāc pirmo pasaulē dārgākās garšvielas - safrāna - ražu
00:00 / 05:06
Lejuplādēt

Vieta tikusi izvēlēta, lai ir aizvējš, lai ir tie audziņi pasargāti no vēja. Latvijas Radio devās skatīt dobi, kurā aug safrāna krokusi, kopā ar Vides risinājumu institūta izpilddirektori Inesi Suiju-Markovu un arī idejas iniciatori, institūta pētnieci, itālieti Džesiku Žirardi. Viņa pastāstīja, ka safrāns ir ļoti īpašs augs, to sauc par sarkano zeltu, un tā ir dārgākā garšviela pasaulē.

Par sarkano zeltu jeb dārgāko garšvielu safrānu veido tas, ka drīksnu novākšana ir roku darbs un no viena zieda var iegūt tikai trīs drīksnas. Tādējādi, ja vēlas iegūt vienu gramu safrāna, tad ir vajadzīgi 150 ziedi. Viena kilograma cena varot sasniegt pat 10 tūkstošus eiro.

Dobe, kurā aug no Itālijas un Nīderlandes Džesikas Žirardi vestie safrāna krokusi, nav liela, jo šobrīd tas ir tikai eksperiments. Taču pētniece vērtē, ka Latvijā audzēts safrāns nav nekas neiespējams.

Runājot par izvēli Latvijā eksperimentēt ar safrāna krokusu audzēšanu, pētniece kā vienu galvenajiem mudinājumiem min klimata pārmaiņas.

Tās notiek, un mums tām ir jāgatavojas, jāpielāgo augi. Ja šis eksperiments izdosies, tad tas var būt vērtīgs ieguvums.

Par to, kas ir galvenie izaicinājumi safrāna audzēšanā, pastāstīja Suija-Markova: "Tas, kas safrānam ir kritiski svarīgi, tā ir labi drenēta augsne. Tāpēc tā dobe ir izveidota savādāka, nekā jūs redzat pārējās dobes. Un otrs izaicinājums, protams, ir pārziemošana. Tā ir arī viena no eksperimenta būtībām."

Vēl viens aspekts, kas liek cerēt, ka rezultāts var būt pozitīvs, ir tas, ka, atdalot no mātes auga jaunos sīpolus, ar katru gadu tie arvien vairāk pielāgojas apstākļiem, kuros tie aug. 

"Tā nav neiespējamā misija, mums patīk izaicinājumi," uzsvēra Žirardi.

Bet Priekuļos, Vides risinājumu institūta izmēģinājuma laukos, kā pastāstīja institūta izpilddirektore Suija-Markova, ir arī vēl daudz citu interesantu eksperimentu.

"Vides risinājumu institūtā viens no pētniecības virzieniem ir ārstniecības un aromātisko augu audzēšana. Mūsu zinātniskā grupa pēta gan savvaļā ievāktus augus no mūsu dabiskajām pļavām, no meža ekosistēmām, gan arī iepirktus augus. Un tad mēs pārnesam uz saviem eksperimentālajiem laukiem un mācāmies šos augus izaudzēt. Arī pētām šo augu ķīmisko sastāvu. Protams, sadarbībā ar industriju attīstām jaunus produktus. Interesanti ir tādi augi, kas priekš Latvijas šķiet eksotiskāki, piemēram, žeņšeņs. Lauki ir ne tikai šeit, bet arī mežā.

Skatāmies, vai mūsu apstākļos varam izaudzēt arī šādus eksotiskākus augus. Bet par jebkuru no augiem, kas tiek izvēlēts, apakšā ir rūpīga analīze, kāpēc tas augs varētu būt vērtīgs," stāstīja izpilddirektore.

Šogad sākts īstenot arī, kā institūtā dēvē, sirdsprojektus, proti, dodot iespēju pētniekiem veikt pētījumus pašu izraudzītā un izlolotā jomā.

Vides risinājumu institūta izpilddirektore Inese Suija-Markova.
Vides risinājumu institūta izpilddirektore Inese Suija-Markova.

"Tas ir tāds eksperiments, ko mēs pirmo gadu institūtā īstenojam, bez šiem lielajiem pētniecības darbiem. Mēs sapratām, ka katram no mums ir kāda kaislība. Un mēs arī ik pa brīdim redzam, ka mūsu pētniekiem ir kādas idejas, kuras varbūt neietilpst kādā no ejošiem pētījumiem. Bet tu redzi, ka tam cilvēkam acis deg un viņš grib eksperimentēt. Tad mēs šogad uzsākām tādu sirds projektu jeb lolojumprojektu programmu, kur mūsu lauksaimniecības pētniecības grupai dodam iespēju. Mēs dodam zemes resursus, dodam iespēju iegādāties nepieciešamos materiālus, un augi ir viņa izvēle.

Pētniekam ir brīvas rokas eksperimentēt un veltīt darba laiku, daļu no darba laika šim te lolojumprojektam.

Kāpēc mēs to darām? Tas ir gan motivācijas rīks, gan arī, es ticu, ka mēs varam nonākt pie jauniem atklājumiem, negaidītiem atklājumiem. Mums šogad ir četri šādi mazie projektiņi, un safrāns ir viens no tiem," stāstīja Suija-Markova.

Bet, runājot par safrāna krokusiem, tad tagad galvenais jautājums būs, kā tie pārziemos. Priekuļu safrānu jau ir izmēģinājis šefpavārs Māris Jansons, to pievienojot kliņģerim. Tātad ir arī tapis pirmais Latvijas safrāna kliņģeris.

Klinģeris ar safrānu.
Klinģeris ar safrānu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti