Uz tikšanos Jānis Ronis ieradies piebaldzēna tērpā un, protams, ar raksturīgo lielo cepuri, kura arī ir uz norādes zīmētajam ronim. Dodamies uz Vecpiebalgas muižas ēku, kur atrodas porcelāna galerija. Pa ceļam Jānis Ronis stāsta par iecerēm, kādas ir saistītas ar šo vietu. "Tā doma pirms pandēmijas bija tāda, ka šeit izveidot tādu kā mākslas pilsētiņu."
Muižas ēkas galerijā skatāmi gan paša Jāņa Roņa un viņa porcelāna fabrikā tapušie darbi, gan arī citu autoru.
Jāņa Roņa izveidotā "Piebalgas porcelāna fabrika" ir vienīgā porcelāna ražotne Latvijā un, varētu teikt, ka tās firmas zīme ir krūzītes ar burzījuma un arī adījuma efektu.
"Burzītais un adītais īstenībā tie ir tie, ar ko mani un arī "Piebalgas porcelāna fabriku" pazīst aiz robežām, bet, teiksim, šī krūze tagad jau ir četrus gadus līderis, saucas dimants un ar tādām lauzītām līnijām. Nu jau ir 44 gadi, kā ar keramiku vispār kopā. Nu šis ir materiāls, kas ir pats kaprīzākais, manuprāt, arī skaistākais un dārgākais, mēs no Anglijas to vedam," stāsta uzņēmējs.
Pirmspandēmijas laiks "Piebalgas porcelāna fabrikai" bija veiksmīgs. Jānis Ronis stāsta, ka ieceres bija pat par veikalu Tallinā. "Bija nu tāds īsts pacēlums, attaisījām veikalu Alberta ielā Rīgā, jūgendstila tiešām tādā paradīzē, ļoti labi gāja un bija nākamie plāni, mums jau bija pārrunas vēl vienam veikalam Audēju ielā un Tallinā."
Taču Covid-19 krīze, tāpat kā daudziem uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar mākslu un produkciju, kas būtībā nav pirmās nepieciešamības prece, nesa savas korekcijas.
"Jo cilvēks sākumā nopērk citas lietas un tikai tad, ja viņam ir tā rocība, tad viņš nopērk kaut ko tādu. Tā kā, ar to ir jārēķinās. Mēs izgājām tādiem kārtīgiem amerikāņu kalniņiem cauri, jo tajā brīdī apstājās viss. Arī to Rīgas veikaliņu mēs aiztaisījām pilnībā ciet, jo tas bija pārsvarā uz ārzemju tūristiem, un viņu vienkārši nebija," atzīst uzņēmējs.
Un bija laiks, kad nācās uzņēmuma darbību apstādināt un arī atlaist darbiniekus. "Bet lielāko daļu pēc tam es atkal pieņēmu atpakaļ. Man ir iekšēji tāds gandarījums, ir labi, ka tu to spēj izdarīt."
Jānis Ronis saka, vēl jau nekas nav beidzies, un nav zināms, kā situācija veidosies tālāk. Taču viņš arī atzīst, ka nevar gaidīt tikai to, ka valsts atkal pametīs glābšanas riņķi.
"Valsts resursi arī nav neizsmeļami, un, es domāju, diezin vai valsts vēl atbalstīs. Ir jāsaprot tā situācija, un tev jādomā par to, kā tu spēj sadzīvot ar šīm lietām. Nu, tā arī ir mācību programma, tātad, ko tu vari izdarīt, ko tu nevari izdarīt, lai tas, ko tu dari, nesabruktu," norāda uzņēmējs.
Šo laiku Jānis Ronis vērtē pragmatiski, ir jāpieņem esošā situācija un jāmeklē risinājums, piemēram, šis laiks ir licis domāt, kā vairāk izmantot interneta iespējas.
"Varbūt ļoti liela sadaļa būs tas interneta veikals, kuram mēs esam sagatavojušies. Arī tajā frontē strādājam. Ir jāsaprot tas laiks un jaunās iespējas, un iespējas ir tādas, ka tā pasaule paveras plašāka.
Es četrus gadus piedalījos Berlīnē mesēs, man ļoti labi pirka, bet, saskaitot visus izdevumus, tas vairs nebija izdevīgi, jo gan ceļš, gan viss pārējais [maksā]. Tagad ar interneta veikalu mēs sākam sūtīt pa visu Eiropu, tas ir atkal tāds plus. Tā kā jebkurš laiks ir jāsaprot, viņa sliktās un labās puses," saka uzņēmējs.
Sarunā par šo laiku, Jānis Ronis vairakkārt uzsver – šis bija smags laiks un iziet no šīs situācijas var tikai tad, ja to pieņem, bet arī nenolaiž rokas.
"Daudziem māksliniekiem vispār bija tāda situācija, ka pēkšņi visa dzīve apstājas, bet tev ir tā kā kaķim jābūt gatavam. Tāpēc jau tu nepārstāsi sapņot, tu sapņo ar to realitāti, kāda ir, bet nedrīkst būt tā, ka tu tādēļ pārstāj sapņot vispār. Tev ir tā iekšējā enerģija jāsaglabā, lai pēc tam atkal varētu sapņot," spriež uzņēmējs.
Šo Jāņa Roņa teikto apliecina tas, ka šovasar "Piebalgas porcelāna fabrikai" atvērts jauns firmas veikaliņš Cēsīs, un nav pamesta doma arī par veikala atgriešanos Rīgā.
