Lejasciemā tradicionālā ievārījuma vietā ogas apstrādā ar kosmosā noderīgu tehnoloģiju

Kā saglabāt ogas, augļus un dārzeņus ziemai, lai nebūtu jālieto cukurs vai kāds cits konservants? Tradicionāli atbilde būtu – saldēt vai žāvēt. Bet izrādās – var arī apvienot šīs metodes jeb liofilizēt. Šis vārds gan Latvijā vēl ir pasvešs, bet, kā uzskata produktu līnijas „Zaļā vaļā” izveidotāji Vita un Raivis Bisenieki, tā ir jau tuvas nākotnes tehnoloģija.

Lejasciemā tradicionālā ievārījuma vietā ogas apstrādā ar kosmosā noderīgu tehnoloģiju
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

“Vispirms sasaldē, tad liek iekšā aparātā – liofilizatorā – un ar vakuuma palīdzību izsūc ārā visu mitrumu, un paliek sauss,” pastāstīja Vita Biseniece.

Raivis Bisenieks arī rādīja, kā tas notiek: “Tagad ies burkāni un bietes, kas, protams, pirms tam ir sagriezti. Produktu vajag sasaldēt aptuveni līdz mīnus 30 grādiem, un to var izdarīt aparāts. Tagad mēs liksim iekšā aptuveni uz 4–5 stundām.”

“Piecas stundas saldēsim, un tad jau tas automātiski pārslēdzas uz liofilizāciju,” piebilda Vita.

“Un līdz ar to beigās ir [gatavais] produkts; vienīgais, kā tur nav, ir liekais mitrums. Viss pārējais – gan garša, gan forma – saglabājas. Un atšķirībā no karstumā žāvētiem produktiem šeit saglabājas lielākā daļa vitamīnu, jo vitamīni zūd karstuma ietekmē,” skaidroja Raivis.

Pats galvenais ir tas, ka nav jāpievieno cukurs un ogas, augļi un dārzeņi saglabā savu garšu, kā arī to uzglabāšanas termiņš ir ilgs. “Nu rekur, piemēram, ir beciņas un baravikas, pilnīgi vieglas, bet kā īsta sēne no meža paņemta. Te ir jaunums, tie, ko mēs ielikām iekšā, burkāni un bietes, tie ir pārsteidzoši pēc garšas, piemēram, biete ir vēl izteiktāka nekā parasta biete. Mūsu pašu zemenes, tas ir bērnu favorīts, varat arī pasmaržot,” rādot produkciju, stāstīja Raivis.

Vita un Raivis arī norādīja, ka šī metode pasaulē nav nekas jauns un ideju par šādu pārstrādes veidu aizguvuši no draugiem, kuri ar to strādā Latvijā. “Amerikā ir diezgan bieži izplatīta šī tehnoloģija, un arī kosmonautiem sūta šādu pārtiku, jo tā nebojājas, ir viegla un vitamīniem bagāta,” pastāstīja Raivis.

Gan Vitai, gan Raivim šobrīd pamatdarbs ir Rīgā, bet ik brīvais brīdis aizrit Vitas vecāku mājās Sinolē, kur ir iekārtots pārstrādes cehs un vasaras aizrit, arī audzējot ogas un dārzeņus. “Līdz ar to tas produkts ir tiešām dabīgs, garšīgs, un mēs pārstrādājam tikai Latvijā audzētu produkciju,” piebilda saimniece.

Redzot, ka pieprasījums pēc jaunā produkta aug, Vitai un Raivim ir doma pārcelties uz laukiem un vairāk pievērsties savai izveidotajai produktu līnijai „Zaļā vaļā”.  

“Tas ir nogurdinoši sēdēt [darbā] un visu laiku ar domām būt šeit, zināt, ka es te daudz ko varu izdarīt, ko es nedaru,” atzina Vita.

“Es sastatņu nomā strādāju. Kā jau sieva teica, tad ne jau pirmo dienu mums ir plāns uz šejieni nākt, dzīvot un saimniekot, vienkārši šis bija kā pamudinājums,” pastāstīja Raivis.

Un Vita papildināja: “Principā vasarā mēs tāpat šeit esam visu laiku, jo mums patīk būt dabā, būt saskaņā ar dabu, redzēt, kā no rīta saule uzlec un vakarā noriet. Esot ofisā, to nevar izdarīt. Sirds mums ir laukos. Tā jau ir vispārēja tendence sakarā arī ar pandēmiju – cilvēki sāk saprast, ko nozīmē būt laukos un kāds ir miers laukos, un sāk atgriezties pie savām saknēm.”

Vita un Raivis arī vērtē, ka šodienas lauki – tā vairs nebūt nav tikai tradicionālā lauksaimniecība. “Manuprāt, lauki attīstās. Un, jo vairāk cilvēki nāks uz laukiem, jo arvien vairāk laukos būs, ko darīt,” piebilda Vita.

Viņai piekrita Raivis: “Ja tev ir ideja un tu par to ideju iededzies, tad tas nav tikai pie govs astes stāvēt, tad ir ļoti daudz iespēju.”

Vita un Raivis, lai arī šobrīd savu produktu līniju ''Zaļā vaļā” vēl dēvē tikai par eksperimentu, tomēr saredz, ka šī pārstrādes metode ir ar perspektīvu, un viņu iecerēs ir ražošanu paplašināt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt