Vai slimnīcas Vidzemē gatavas jaunu Covid-19 slimnieku uzņemšanai

Tie ir kara apstākļi, un tas ir rezultāts valdības vasarā neizdarītajam mājasdarbam, lai sagatavotos situācijai, ka rudenī strauji augs pacientu skaits. Tāds vērtējums ir Madonas slimnīcā, kur no trešdienas jāsāk uzņemt arī Covid-19 pacienti. No trešdienas tos nāksies uzņemt arī Cēsu klīnikai. Lielākam pacientu pieplūdumam gatavojas arī Limbažu slimnīcā. Kāda ir situācija ārstniecības iestādēs Vidzemē?

Vai slimnīcas Vidzemē gatavas jaunu Covid-19 slimnieku uzņemšanaiGunta Matisone

Šīs nedēļas sākumā Cēsu klīnika, kā pastāstīja tās pārstāve Dace Valnere, saņēma rīkojumu, ka šonedēļ būs jāsāk uzņemt Covid-19 slimnieki.

"Jau iepriekš paredzot šo nepieciešamību, esam veikuši visus nepieciešamos sagatavošanās darbus.

Piemēram, pagājušajā gadā mūsu klīnikas telpas diemžēl nebija piemērotas Covid-19 pacientu ārstēšanai. Tās bija tehniski nepiemērotā stāvoklī. Ēka ir celta 1975.gadā, bet pēdējā gadā mums ir īstenots ERAF projekts par ārstniecības korpusa pārbūvi, kura laikā piektajā stāvā ir izremontēta iekšķīgo slimību nodaļa. Un šīs jaunās telpas tad arī šajā situācijā ir atbilstošas Covid-19 pacientu ārstēšanai, un tajās arī uzņemsim pacientus," pastāstīja Valnere.

Cēsu klīnikā būs 12 gultasvietas vidēji smagiem pacientiem un četras intensīvās terapijas vietas.

Limbažu slimnīcā, kur šobrīd Covid-19 slimniekiem ir paredzētas 19 gultasvietas, ir arī plāns B, ja situācija saasināsies, Covid-19 pacientiem atvēlot 33 gultasvietas. No šīs nedēļas gultasvietu skaits Covid-19 pacientiem, kā norādīja slimnīcas pārstāve Benita Brila, palielināts arī Vidzemes slimnīcā, kur noteikta arī ārkārtas situācija.

"Ir pārprofilēta viena  terapijas nodaļa un arī otra par Covid-19 pacientu nodaļām. Kopumā mēs varētu uzņemt 102 pacientus.

Vidzemes slimnīcā ir izsludināta ārkārtas situācija. Tas nozīmē, ka tiek pārtraukta plānveida palīdzības sniegšana stacionārā un dienas stacionārā, joprojām pakalpojumi tiek sniegti neatliekamajai palīdzībai, akūtos gadījumos," skaidroja Brila.

Covid-19 slimnieki būtu jāuzņem arī Madonas slimnīcā, taču, kā vērtē slimnīcas valdes priekšsēdētāja Līga Šerna, tas būs visai problemātiski. Slimnīcā pieaudzis citu slimību pacientu skaits.

"Madonas slimnīca tiešām ir pārpildīta ar cita profila pacientiem. No 20. oktobra mēs nevaram atvērt šīs 17 gultas, jo mums ir izgājis no ierindas lifts. Mēs nevaram nodrošināt divas atsevišķās plūsmas, tāda ir situācija. Mums ir jāparedz vieta arī citiem profiliem, ne tikai Covid-19 pacientiem, arī šiem cilvēkiem ir nepieciešams sniegt palīdzību," stāstīja Šerna.

Ārstniecības iestādēs uzskata, ka galvenais jautājums ir ne tikai vietas, bet skābekļa nodrošinājums un speciālisti. Piemēram, piesaistīt rezidentus reģionu slimnīcās neesot iespējams.

Arī Vidzemes slimnīcā, kā norādīja Brila, galvenā problēma ir personāla izdegšana, iespējas piesaistīt papildspēkus. "Parasti jautā, cik gultas jūs varat atvēlēt Covid-19 pacientiem. Atbilde ir, ka gultas var nopirkt nedēļas laikā, var nopirkt skābekļa balonus, bet nevar nopirkt personālu. Nevar tā, kā gultu – ātri nopirkt un iestumt, un tagad būs. Tā gulta jau viena pati neko nenozīmē, ja tajā ieliek pacientu un ja nav, kas to pacientu atbilstīgi ārstē, kas skatās visas mērierīces, it īpaši reanimācijas pacientam, kas māk nolasīt, saprot, ko tie cipari monitorā nozīmē. Tur visur vajag speciālistus. Nu ir traki, ir traki!" sacīja Brila.

Pēc Šernas teiktā, pašlaik jūtamas sekas tam, ka vasarā valdība tā arī neizpildīja mājasdarbu situācijai, kuru rudenim prognozēja epidemiologi.

"Jau vasarā vajadzēja būt skaidram, ka pie tāda scenārija mēs darām to, pie tāda to. Tātad, ja esi sasniedzis kādu skaitli slimnīcā, mums ieslēdzas nākamais algoritms. Un visi zina šo mehānismu. Es mājās varu pārkārtot skapi, mēbeles, bet te jau ir darba organizācija. Nu, būs kara apstākļi, nu, ko var pateikt, jau ir iestājies karš medicīnā," izteicās Šerna.

Pašlaik ārstniecības iestādēs pat neprognozē, kā situācija var veidoties un kā to varēs risināt. Vienīgā atbilde ir – pašlaik vēl strādājam.   

KONTEKSTS:

Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī.

Vēlāk valdība lēma valstī no 11. oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju, kas Covid-19 pandēmijā ir jau trešā reize. Nedēļu pēc ierobežojumu stāšanās spēkā Covid-19 saslimstības tendences ir negatīvākas nekā prognozēts. 

Slimnīcās strauji aug stacionēto skaits, tādēļ pārtraukta plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, izņemot atsevišķus pakalpojumus. Tiek arī meklēta iespēja atvērt papildu gultas Covid-19 slimniekiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt