Arī sējas kaņepju audzētāji varēs saņemt platībmaksājumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

„Adzelvieši” – ar šādu nosaukumu Eiropas augu šķirņu katalogā ir iekļauta Latvijai tradicionālā sējas kaņepe. Burtnieku novada zemnieku saimniecībā „Adzelvieši” jau ilgus gadus tiek audzētas un pārstrādātas kaņepes. Līdz šķirnes atzīšanai gan pagāja visai ilgs laiks, bet tagad, kad tā ir oficiāli atzīta, tās audzētāji varēs saņemt platībmaksājumus.

Arī kaņepju šķirnas „Adzelvieši” audzētāji varēs saņemt platībmaksājumus
00:00 / 04:08
Lejuplādēt

“Man vislabāk patīk, kad tās kaņepes ir zaļas un tā skaisti arī zied,” saka saimniecības „Adzelvieši” saimniece Dzidra Grīnberga, rādot lauku, kur visai kupli tad arī aug kaņepes.

“To kaņepi jau pirms tūkstošiem gadu ir ēduši latvieši, jo par kaņepi ir daudz tautas dziesmu, kaņepe ir bijusi lietota uzturā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, un arī Baltkrievijā tantes ir stāstījušas, ka ir ēdušas kaņepi bērnībā. Un mēs to aizmirsuši esam tāpēc, ka ilgus gadus dzīvojām kolhozu, sovhozu sistēmā, un tad jau agronoms tīrumā uz savu galvu neko nedrīkstēja sēt. Un tāpēc gāja aizmirstībā,” saka Grīnberga.

„Adzelvieši” Latvijā bija vieni no pirmajiem, kuri pievērsās kaņepju audzēšanai un pārstrādei. Tiek gatavots gan kaņepju sviests, gan dažāda maluma kaņepju sēklas.

“Mēs visu laiku sējām un audzējām, bet par to platību maksājumus nesaņēmām. Bet tagad, kad tā ir šķirne, tad par to, ko iesēj, par to platību saņems arī platību maksājumus, kas ir Eiropas naudiņa. Tas ceļš nebija viegls līdz tai šķirnei, tur aizgāja vairāki gadi,” norāda saimniece.

Iziet šo ceļu līdz šķirnes reģistrācijai palīdzēja SIA „Spelta” īpašniece Iveta Pāvula, kuras ģimenes saimniecībā „Lojas” Mazsalacas novadā arī tiek audzētas kaņepes. “Mēs sapratām, ka mums gribas, lai ir ļoti labs tas sēklas materiāls. Un ne tikai mums, bet arī citiem zemniekiem. Nu tad mēs iegājām projektā, kur mēs vienu ļoti, ļoti labu kaņepju šķirni izvedām tautās caur reģistrācijas procesu. Tā ir kaņepju šķirne „Adzelvieši”, brīnišķīga arī saimniecība. Pateicoties viņiem, tā šķirne ir arī saglabājusies līdz mūsdienām no Latvijas laikiem.

Tā ir mūsu vecmāmiņu šķirne, tā ir tāda mūsu nacionālā bagātība, un mēs panācām to, ka tā ir oficiāla šķirne,” saka Pāvula.

Šī šķirnes atzīšana nozīmē arī to, ka arī citi zemnieki varēs iegādāties šo sēklas materiālu. Bet var rasties arī jautājums, kā ir ar kaņepju narkotisko pusi. Ja atceramies kaut vai aizvadītā rudens kaņepju skandālu Latgalē, kad policija nogrieza pensionāres mazdārziņā augušās kaņepes, un arī tagad ir izskanējusi ziņa, ka kādam Latgales zemniekam liegts tirgot kaņepju ziedu tēju.

Kā tad īsti ir, skaidro Iveta Pāvula: “Ir divas lielas grupas: Indijas kaņepe un sējas kaņepe. Tās ir kaut kur radinieces, bet, ja mēs runājam par šo te narkotisko pusi, kas ir THC saucamais, tad pamatā tas ir atrodams Indijas kaņepē, nevis sējas kaņepē. Un attiecībā uz sējas kaņepi ir stingri noteikumi, cik tur drīkst būt, un tas ir ļoti, ļoti minimāls procents. Un tas viss ir ļoti regulēts, ir arī noteiktas šķirnes, ko drīkstam audzēt. Tas nav tā, ka drīkstam darīt visu, kas ienāk prātā.”

Kaņepju audzēšana Latvijā kļūst populārāka. Pirms 11 gadiem bija tikai 5 hektāri to sējplatības, bet aizvadītajā gadā jau 875 hektāri.

Tas skaidrojams gan ar to, ka pieaug kaņepju sēklu pārstrāde dažādos pārtikas produktos, gan arī industriāliem nolūkiem tiek izmantoti stiebri.

Bet, kā vērtē Iveta Pāvula, būtībā pat vēl neesam apzinājuši visus tos plusus, ko varam iegūt no kaņepes: “Par sēkliņu – tas ir tas, ko mūsu senči lietoja uzturā.

Mūsu senči to izmantoja kā alternatīvu gaļai. Pamatu pamatā olbaltumvielas, tie ir tie ķieģelīši, no kā mēs būvējamies.

(..) Tas, ko tā kaņepe dod un ko no tās kaņepes var uztaisīt, tas mani diezgan tā pārsteidza, ka tas viens augs visu ko var dot, līdz pat bioplastmasai, no kā tiek taisīti, piemēram, motorolleru karkasi, arī medicīnā. Mums tas mērķis, lai tas ir tāds ikdienas produkts. Ja tas tā būs, tad mums vēl daudz ko te darīt.”

Iveta Pāvula arī uzsver, ka kaņepi var pārstrādāt no sēklas līdz saknei, un tas vēl jo būtiskāk ir laikā, kad jādomā, kā samazināt atkritumus un racionāli izmantot resursus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti