Cēsu fotogrāfi un pilsētas mērs iejūtas eposa «Lāčplēsis» tēlos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Savā ziņā oriģinālu dāvanu savai pilsētai valsts svētkos sagādājuši četri Cēsu fotogrāfi, un tā ir fotoizstāde „Cēsnieki eposa centrā”. Domājot, ko interesantu un reizē patriotisku varētu atveidot fotoizstādē, radusies iecere pašiem iejusties eposa „Lāčplēsis” varoņu tēlos, un nu fotogrāfijās Laimdota, Spīdala un Melnais bruņinieks ir paši fotogrāfi, bet Lāčplēša lomai izraudzījuši savas pilsētas mēru Jāni Rozenbergu.

Cēsu fotogrāfi un pilsētas mērs iejūtas eposa «Lāčplēsis» tēlos
00:00 / 04:27
Lejuplādēt

Tuvojoties valsts svētkiem, fotogrāfus padomāt par patriotiskas un svētkiem veltītas izstādes izveidi uzrunāja Cēsu Mākslas un vēstures muzeja darbinieki. Un tad kādu rītu, sanākot kopā, dzimusi ideja atdzīvināt eposu „Lāčplēsis”.

''Mēs tiešām tā kā burvestībā - sanācām visi četri kopā un domājām, kāpēc nevaram iztaisīt kaut ko oriģinālu un interesantu, kāpēc mēs nevaram būt paši kā tēli, kā varoņi, un tad radās ideja, ka mēs apspēlējam eposu „Lāčplēsis”, bet tā ir mūsu interpretācija, te nav pilnīgi viss pēc eposa,'' tā par idejas rašanos stāsta fotogrāfe Karīna Jurciņa, kura fotogrāfijās ir iejutusies Spīdalas tēlā.

Laimdotas lomā ir fotogrāfe Sintija Cērpiņa, viņa ar smaidu atzīst, ka šī loma tikusi tāpēc, ka četrotnē ir vienīgā ar gaišiem matiem, bet līdzību ar Laimdotu gan varot atrast:

''Gadus piecus biju Vācijā ar ģimeni pārcēlusies, šobrīd esam jau gadus trīs atgriezušies atpakaļ. Tur līdzīgi - Laimdota arī bija aizsūtīta uz Vāciju, un viņa ļoti ilgojās pēc Tēvzemes un atgriezās, un arī es esmu nonākusi atpakaļ Latvijā.''

Pašiem būt modeļiem un pašiem fotografēt – izrādās, tas nebūt nav bijis tas vieglākais darbs. Fotogrāfs Raimonds Liepiņš, kurš iejuties Melnā bruņinieka lomā, stāsta:

''Parasti jau tu esi kameras otrā pusē un saki - tu kusties tā, noliec roku šitā... Un tagad tu esi otrā pusē, un tevi kāds komandē, tavs kolēģis, un viegli jau negāja tāpēc, ka katram ir savādāks skatījums, te visi ir fotogrāfi, visi gudri.''

Cēsu mērs Jānis Rozenbergs, kuram uzticēta galvenā – Lāčplēša loma – atzīst, ka fotografēšanās process ir bijis interesants, sākot jau ar iejušanos tēlā:

''Tas nav tik vienkārši, kā uzvilkt uzvalku un novilkt uzvalku, visas zeķes un apsēji, saktiņas un gredzeni, un tā tālāk... Process bija interesants un rezultāts man ļoti patīk. Es domāju, ka tā mūsdienu cilvēkiem mēs stāstām vai atgādinām par pagātnes faktiem, par mūsu tautas vēstures lapaspusēm, es domāju, ka tas ir tāds labs tilts starp pagātni un tagadni.''

Fotogrāfijas tapa dažādās vietās – arī Āraišu ezerpilī un Koknesē uz vikingu kuģa. Fotogrāfijas ar eposa tēliem ir greznas, un šo greznumu piešķir tērpi, kurus veidojusi kostīmu māksliniece Maija Ulme, viņa atzīst, ka gribējusi lauzt iesīkstējušo priekšstatu, ka mēs, latvieši, esam visai pelēki un piezemēti:

''Latvieši nebija nekādi tur pelēkos tērpos staigātāji, latvieši bija krāšņi un skaisti, latvieši arī bija bagāti. Mums tikai tāda attieksme - ai, mēs nabadziņi, bijām apspiesti, nomākti... Bet tā jau nu gluži nebija, it īpaši pirms tā laika, kad krustneši pakļāva, - gan tērpi ļoti krāšņi bijuši, gan rotu daudz.''

Bet kāds ir profesionāļa vērtējums?

''Izstāde ir kolosāla, vizuāli ir vienā stilā, un tas ir apsveicami; sižetiskie risinājumi – tur nu neiesim piekasīties, bet arī labi,'' vērtē fotogrāfs ar ilggadēju stāžu, fotobiedrības „Atspulgs” vadītājs Aleksejs Koziņecs.

Fotoizstāde „Cēsnieki eposa centrā”, kā uzsver paši fotogrāfi, ir viņu kā mākslinieku skatījums uz eposu, un tapušais darbs ir veltījums savai pilsētai; viņi cer - varbūt izstāde liks arī jauniešiem vēlreiz pārlasīt eposu „Lāčplēsis”, veicinās interesi par latviešu literatūru, atgādinās par to, kas notika pirms 100 gadiem.

''Tas ir mūsu devums savai pilsētai - gribējām parādīt to, ka arī mēs esam stipri, ka mēs esam krāsaini un ka mēs varam!'' saka fotogrāfe Ilze Kārkliņa. Šis kopīgais darbs, kā atzīst paši Cēsu fotogrāfi, jau ir rosinājis jaunām idejām.

Izstāde Cēsu Mākslas un vēstures muzejā būs skatāma līdz 8. decembrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti