''Mēs nezinām, kā plānot savus resursus, ja man patiesībā 30 cilvēki ir bez vēsts pazuduši; darbinieks, viņš paņem biļeti un aizbrauc uz Angliju; un mēs to uzzinām pēc mēneša…''
Valmieras metālapstrādes uzņēmuma „Valpro” valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings, pārstāvot uzņēmēju viedokli, uzsver, ka šajā laikā, kad trūkst darbaroku, no svara ir katrs strādnieks:
''Ir šie negodprātīgie gadījumi, kad pazvana, ka ir ''zilā lapa'', bet beigās viņam nav iedota, un ir arī tie otri gadījumi, kad patiesībā nepiezvana un izrādās, ka ir. „Valpro” šobrīd mēnesī slimo vidēji vairāk nekā 30 cilvēki, tas ir ļoti ievērojams skaitlis, viennozīmīgi tas ir darba ražības kritums.''
Uzņēmēji kā vēl vienu problēmu diskusijā min arī to, ka ir ilgs laiks, lai cilvēks, kurš ir saslimis saņemtu precīzu diagnozi.
''Man darbinieki saka, mēs netiekam uz tādu un tādu izmeklējumu, man jāgaida trīs mēneši, es turpinu slimot, sēžu uz lapas.'' - Ārste Guna Poikāne, kura diskusijā pārstāv ģimenes ārstus, vērtē, ka šī situācija jau nav viennozīmīga, ir tā teikt, koks ar diviem galiem, jo pieaugošās prasības darba vidē atsaucas arī uz veselību:
''Viņi ir izdeguši, pārstrādājušies, noguruši, paliek vecāki, turklāt normas, kuras viņiem liek izpildīt, tikai aug, paliek lielākas un, protams, ka cilvēkiem ir gan morāli, gan fiziski grūti, to mēs kā ārsti nevaram noliegt.''
Guna Poikāne arī neslēpj, ka ne vienmēr ģimenes ārsts cilvēkam, kuram ir hroniskas saslimšanas, var paredzēt, kādam nolūkam būs darba nespējas lapa.
''Mēs nevaram pārbaudīt katru cilvēku, kuram mēs atveram zilo lapu, vai viņš izturas godprātīgi vai ne. Protams, ka mums ir algoritms, pēc kura cilvēkam jānāk atrādīties, man ir bijusi dzīvē situācija, ka tas cilvēks pasaka - dakter, bet es būšu pie meitas Īrijā...''
Pati galvenā problēma, kā vērtē Aivars Flemings, ir tā, ka elektroniskās deklarēšanās sistēmā nav iespējams nekavējoties ieraudzīt to, ir vai nav darbiniekam izsniegta darba nespējas lapa:
''Nomainoties no papīrveida darba nespējas lapām uz elektroniskām, kas ir ļoti pozitīvi, jā, reāli grāmatvedība, personāls saņem informāciju tikai tad, kad ir zilā lapa noslēgta. Es domāju, ka tur absolūti nevajadzētu būt problēmām, ja reiz var nosūtīt noslēgtās lapas, tad kāpēc nevar uzņēmējiem [darīt zināmas] arī atvērtās lapas, līdz ar to atkristu liekas operācijas gan grāmatvežiem, gan personāla pārvaldei.''
Ģimenes ārste Guna Poikāne arī vērtē, ka vispirms ļoti svarīga ir pašu darbinieku komunikācija ar savu darba devēju, laikus to informējot.
''Darba devējs grib uzzināt A darba nespējas lapas pirmajā dienā, ka šis cilvēks ir slims, un tā ir saprātīga vēlēšanās. Es domāju, ka tas ir darbinieka godaprāts darba devējam pateikt, ka tev ir darba nespējas lapa. Un mēs tagad jau atkārtoti brīdinām to darbinieku par to [un jautājam], vai jūsu darba devējs zina, ka jūs esat slims,'' klāsta Poikāne.
Protams, par nepamatotu darba nespējas lapas izsniegšanu ārsts var saņemt administratīvo pārkāpumu sodu, bet lapas ņēmējs var palikt bez pabalsta, un to, ka šādu gadījumu, kad darba devēji lūdz pārbaudīt lapu izsniegšanas objektivitāti, ir arvien vairāk, apliecina Veselības inspekcijas Vidzemes kontroles nodaļas vadītājs Kalvis Latsons.
''Izskatām sūdzības vai iesniegumus, ko raksta darba devēji, kuriem radušās kaut kādas šaubas par to, vai viņa darba ņēmējs patiešām ir darba nespējīgs. Ja mēs skatāmies uz visu darba nespējas lapu fona, tad tas nav daudz, bet tas, ko es gribu uzsvērt, ka pieaug šo iesniegumu skaits, pieaug,'' saka Latsons.
Uzņēmēju priekšlikumus Valmieras pašvaldības speciālisti apkopos un nosūtīs Veselības inspekcijai, Nacionālajam veselības dienestam un arī nozares ministrijai.
