Vienu no Valmieras privātmāju rajoniem, tā saukto Burkānciemu, ceturtdien, 9. novembrī, no rīta satricināja spēcīgs sprādziens. Tā rezultātā gandrīz sagruva vienstāva ēka ar mansardu, izpostīts ēkas jumts, cietušas arī blakus esošās ēkas. Sprādzienā apdegumus guvis 79 gadus vecs vīrietis, kurš nogādāts Vidzemes slimnīcā. Eksplozijas iemesls varētu būt gāzes noplūde no balona vai plīts.
Slēdzot lauku vidusskolas, daudzi cilvēki paliks tikai ar pamatskolas izglītību, uzskata Naukšēnu novadā, kur saskaņā ar pētījuma secinājumiem draud vidusskolas slēgšana. Novadā uzsver arī to, ka nevar ar vienādiem kritērijiem izsvērt situāciju lielajās pilsētās, valsts centrālajā daļā un pierobežā.
„Draudzīga vieta bērnam” – uzlīme ar šādu uzrakstu šobrīd ir redzama uz vairāku Alūksnes novada uzņēmumu un iestāžu durvīm, un tas nozīmē, ka te bērns, ja nokļuvis ārkārtas situācijā, var droši ienākt un lūgt palīdzību. Piemēram, ja izlādējies telefons un nevar piezvanīt vecākiem, pēkšņi sākušās lietus gāzes vai sniegputenis, bet nav kur patverties. Tādēļ mācību gada sākumā Alūksnes uzņēmēji aicināja iesaistīties sociālajā akcijā par draudzīgu vietu bērniem, un tagad to pārņem arī Gulbenes novadā.
Bez kredītiem, soli pa solītim tikai pašu spēkiem – tā savu saimniecību veidojuši Beverīnas novada „Kalnleimaņu” saimnieki. Būtībā tās ir divas saimniecības zem viena jumta – vecāki Lolita un Egons Zvirgzdi saimnieko piena nozares jomā, bet dēla ģimene pievērsusies gaļas lopu audzēšanai. Šogad konkursā „Sējējs” „Kalnleimaņu” saimniecība ieguva laureāta titulu nominācijā „Ģimene lauku sētā”.
Var mainīties politiskās iekārtas, tehnoloģijas, bet ir tēma, kas ir bijusi aktuāla gan antīkajā pasaulē, gan Šekspīra laikā un ir aktuāla arī mūsdienās – tā ir mīlestība. Leģenda par diviem mīlētājiem, luga „Eridīke”, 20.oktobrī savu dzīvi sāks uz Valmieras Drāmas teātra skatuves. Franču dramaturga Žana Anuija mīlas stāstu par Orfeju un Eiridīki Valmierā iestudējusi Māra Ķimele.
Tas ir terors! – tā Tūjas iedzīvotāji vērtē mežacūku apciemojumus, pēc kuriem šajā Vidzemes jūrmalas ciematā uzrakti ir ne vien šobrīd tukši esošie atpūtas laukumi pie jūras, bet arī mazdārziņi un māju pagalmi. Mednieki atzīst – palīdzēt daudz nevar, jo apdzīvotā vietā medīt nedrīkst. Par to, kā rast risinājumu, lai tomēr ierobežotu šo meža viesu apciemojumus, Tūjā iedzīvotāju sapulcē spriedīs nākamnedēļ.
Īpaši slepens objekts – tāda padomju gados bija Zeltiņu kodolraķešu bāze. Lai arī pagājuši gadi, un savu paveicis gan laika zobs, gan arī cilvēku rīcība, tomēr šis militārais objekts vēl šodien glabā daudz interesantu nesenās vēstures liecību – angāri, raķešu palaišanas laukumi, betona plāksnēm klātie ceļi.
Šīs nedēļas nogalē daudzviet Latvijā svin rudens ražas svētkus, tā Madonā tie ir jau tradicionālie kartupeļu svētki, bet Rūjienā šī gada dārzenis, pareizāk sakot - oga, ir ķirbis. Svētku moto – „Ķirbis ienāk pagalmā” un tā tiešām šogad daudzviet Rūjienā arī bija, jo pavasarī svētku organizatori dāvāja ķirbju sēklas un aicināja tos audzēt ne tikai savos dārzos, bet arī pilsētā pie iestādēm, uzņēmumiem.
Pamazām klusāki un tukšāki paliek dārziņu kooperatīvi, līdzņemšanai uz pilsētu gan tiek rūpīgi saiņota vasaras raža, mantas un lietas, bet - ko darīt ar kaķi, kas pavasarī vasaras mājiņā paņemts bērnu vai savam priekam? Bieži vien pilsētas dzīvoklī tas neiederas…un dzīvnieks tiek pamests. Tā ir problēma, ar kuru dzīvnieku aizsardzības aktīvisti un patversmju darbinieki saskaras ik rudeni.
Šogad aprit 120 gadi, kopš Sibīrijā, Omskas apgalabā, izveidots latviešu ciems Augšbebri. Tolaik cariskās Krievijas valdība aicināja apgūt neskartās zemes, un latvieši uz Sibīriju tad arī devās savas zemes meklējumos. Lai arī mainījušās paaudzes, Augšbebros vēl arvien var dzirdēt latviešu valodu un saglabātas arī latviskās tradīcijas. Savulaik turp brauca arī skolotājas no Latvijas, bet piecus gadus tas vairs nenotiek. Augšbebru folkloras kopas "Varavīksne" vadītāja Olga Benke atzīst, ka tas tomēr ir vajadzīgs, lai saglabātu saikni ar Latviju.
Aizvadītās pašvaldību vēlēšanas Vidzemē, kā jau tas bija prognozēts, lielus pārsteigumus nenesa, pamatā savus krēslus saglabāja jau bijušie novadu vadītāji, varas maiņa bija vien Burtnieku un Madonas novados. Arī pēcvēlēšanu periods ritēja it kā mierīgi, līdz augusta nogalē no amata atkāpās un deputāta mandātu nolika Vecpiebalgas novada pašvaldības priekšsēdētāja Ella Frīdvalde-Andersone. Šis negaidītais lēmums novada iedzīvotājiem savā ziņā bija pārsteigums. Bet nu jau kopš vakardienas Vecpiebalgai ir arī jauns novada domes priekšsēdētājs - Indriķis Putniņš.
"Mums 1.septembris sākas ar jaunu izaicinājumu, un esam tam gatavi!" – tā mācību gada sākumu vērtē Beverīnas novada Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolā. Un šis jaunais izaicinājums ir tas, ka skolēniem kopīgi ar skolotājiem būs jāsāk apgūt, ko realitātē nozīmē kompetencēs balstīts izglītības saturs. Kauguru pamatskola ir viena no tām 100 Latvijas izglītības iestādēm, kas izraudzīta šī satura aprobācijai.
Mazas vecuma pensijas, jo nav darba stāža, bet atrast darbu ne vienmēr ir iespējas. Ar tādu situāciju nākas saskarties ne vienai vien ģimenei, kurā aug bērni ar īpašām vajadzībām. Galvenokārt jau tās ir mammas, kuras diendienā aprūpē savus bērnus un šīs rūpes jau nebeidzas arī tad, kad bērns ir izaudzis.
Nu jau septīto gadu Rūjienas novada bioloģiskās zemnieku saimniecības „Arumi” saimnieki vasarā vienu nedēļu pie malas liek lauku darbus un savu laiku velta, kā viņi paši saka, sirdsdarbam. Tā ir bērnu nometne, kuru Ineta un Laimonis Bole kopā ar brīvprātīgajiem rīko savā saimniecībā un rūpējas par to, lai nometnes dalībnieki būtu garšīgi paēduši.
Daudzdzīvokļu māju renovācijā bieži vien viens no problemātiskajiem jautājumiem ir ne jau finanses, bet kā rast kopīgu valodu visiem iedzīvotājiem, lai pieņemtu lēmumu par to, ka visi piekrīt renovācijas darbiem. Amatas novada Līvu ciema namu apsaimniekošanas biedrības „Zvārtes nami” pieredze liecina, ka pamatā ir rūpīgi pētīta un analizēta citu namu apsaimniekotāju pieredze, lai nepieļautu kļūdas un tālāk jau pārrunas ar katru dzīvokļa īpašnieku.
Krīzes gados Vidzemē, lai uzmundrinātu un iedrošinātu cilvēkus meklēt jaunas darbības nišas un savu ceļu uzņēmējdarbībā, tika apkopoti Vidzemes veiksmes stāsti - uzņēmēji, zemnieki, amatnieki, kuri arī toreiz vai nu turpināja iesākto, vai nenobaidījās uzsākt ko pavisam jaunu. Šī veiksmes stāstu meklēšana tagad nu jau turpinās sesto gadu, kad Vidzemes plānošanas reģiona speciālisti apkopo katra novada veiksmīgāko un radošāko cilvēku veikumu.
Šī programma ir ļoti vajadzīga, taču par šo naudu varēja izdarīt daudz vairāk – tā Amatas novadā vērtē uzsākto grants ceļu pārbūvi, kurai tiek sniegts Eiropas Savienības finansiālais atbalsts. Daudzās prasības projektiem, kā arī iepirkumi, ir sadārdzinājuši darbu izmaksas, un par novadam piešķirtajiem 970 tūkstošiem eiro varēs pārbūvēt vien nepilnus 15 kilometrus grants ceļu. Amatas novadā uzskata, ka ļaujot vairāk lemt pašvaldībām, kā un kur savos ceļos ieguldīt šo finansējumu, būtu paveikts daudz vairāk.
Galvenais ir iegūta māju sajūta, ka mājas ir te – Latvijā, tā saka smiltenietis, ainavu arhitekts Aigars Lauzis pēc četrus gadus ilgā veloceļojuma. Ceļotājs ar velosipēdu devās no Londonas līdz Stambulai un tālāk uz Irānu, Indiju, Ķīnu, Japānu. Četros gados pabūts kopumā 20 pasaules valstīs.
Bibliotēka bez bibliotekāra, ar pašu limbažnieku gādātām grāmatām – tāda ir atvērtā bibliotēka jeb publiskais grāmatu plaukts, kas tagad pieejams ikvienam Limbažu autoostas apmeklētājam. Tātad, gaidot autobusu, ikviens autoostā var laiku īsināt, palasot kādu žurnālu vai grāmatu, iepatikušos grāmatu pat var ņemt arī līdz un izlasīt mājās. Un arī bibliotēkas krājumu var papildināt ikviens.
Latvija – bioloģiski audzēto upeņu valsts – tādu nākotnes vīziju saredz Limbažu novada Viļķenes pagasta stādaudzētavā SIA „Krogzeme”. Un kā vērtē „Krogzemes” saimnieki, tā pat vairs nav tikai vīzija, jo šobrīd pieprasījums pasaules tirgū pēc bioloģiski audzētām upenēm ir pat ļoti liels, taču, lai varētu ieiet šajā tirgū, ir jābūt arī lielam izaudzētās produkcijas apjomam. Tāpēc saimnieki komercdārzu veidošanā rosina iesaistīties arī citus lauksaimniekus.
Veselīgam dzīves veidam, vaļaspriekam, senču tradīciju turpināšanai, un nu jau arī modes lieta – tā paši maizes cepēji skaidro arvien pieaugošo popularitāti maizes cepšanai mājās.
Varbūt līdzīgi kā tomāti un kartupeļi, kas savulaik atceļoja no Dienvidamerikas, bet šobrīd ir jau populāri mūsu lauksaimniecības augi, Latvijā pēc gadiem zaļos arī kvinojas lauki. Uzņēmuma „Gusts Apinis” īpašnieki, kuri Skujenes pagastā pirmie Baltijas valstīs ir uzsākuši šīs kultūras audzēšanu, ir pārliecināti, ka kvinojai ir nākotne arī pie mums.
Pasta adresēs šīs vietas nav, bet tūrisma objekti, kas te skatāmi, ir savā ziņā unikāli ne tikai Amatas novadam vien, bet arī visai Latvijai - runa ir par Āraišiem. Šovasar var teikt, ka novadā šai vietai ir veltīta pati galvenā uzmanība – Āraišu ezerpilī norit remontdarbi, tos iecerēts veikt arī vējdzirnavās. Savukārt, lai popularizētu Āraišus un rosinātu arī vietējos iedzīvotājus būt aktīvākiem, novadā iecerēti un jau noris vairāki pasākumi, viens no tiem ir tūrisma akcija „Āraišu leģendas”.
No nākamā gada 1.janvāra vairs netiks apmaksāta 15 internātskolu uzturēšana no valsts budžeta līdzekļiem, tāpēc pašvaldībām jādomā, vai spēs turpmāk uzturēt internātskolas. Amatas novadā, kurā ir viena no šim skolām – Drabešu internātskola – nolemts, ka skola šeit būs, bet ne vairs internātskola. No 1. septembra te durvis vērs Drabešu jaunā pamatskola. Tā kā jādomā par skolēnu piesaisti, tad tiek meklēts risinājums, lai piedāvājums mācību jomā būtu atšķirīgs no citām pamatskolām.
Vai neredzot var iepazīt pasauli? Biedrības „Es redzu” vadītāja Aivija Bārda ir pārliecināta, ka var, to apliecina arī viņas un dēla Georga pieredze - puisis, kurš bērnībā agri zaudēja redzi, ir gan pabijis studēt Amerikā, gan sporto. Tāpēc, lai nenolaist rokas rosinātu arī citus, kuriem ir līdzīgas problēmas, Aivija Bārda jau sesto gadu organizē nometni „Pasaule visiem Latvijā”.
Piesārņojums ir un pat diezgan būtisks – tādi ir pirmie secinājumi pēc sāktās izpētes Valmieras bijušajā mazuta saimniecībā. Šī divus hektārus lielā teritorija ir iekļauta arī potenciāli piesārņoto vietu reģistrā, taču līdz šim trūka konkrētu datu par piesārņojuma apjomu un izplatību. Pēc izpētes veikšanas te sadarbībā ar Helsinku Universitāti paredzēts pielietot inovatīvas attīrīšanas metodes, lai šī vieta varētu kļūt par industriālu zonu un kalpot uzņēmējdarbības attīstīšanai.
Ramata, Lēdurga, Vecpiebalga, Lejasciems, Aloja – šīs ir dažas no vietām, kur maijā un jūnijā bišu dravas apciemot devušies lāči. Vairākiem biteniekiem šie meža viesu apciemojumi nesuši arī nopietnus zaudējumus, taču par iespēju iegūt kompensācijas par nodarītajiem postījumiem dravu saimnieki ir skeptiski. Dabas aizsardzības pārvaldē, kas atbild par šīm kompensācijām, gan vēsta, ka neviens iesniegums vēl nav saņemts.
Šis ir laiks, kad galdā galvenokārt jau tiek celts Jāņu siers, bet Latvijā piena pārstrādes uzņēmumos top ap 90 dažādu sieru, un savas siera receptes veido arī mājražotāji. Protams, līdz Francijas siera šķirņu dažādībai mums gan vēl netikt, tur to ir ap 740. No mūsu sieriem noteikti viens no interesantākajiem top Raunas „Siera ražotnē”, un tas ir sierāboliņa "Zaļais siers", veidots pēc senas receptes. Ilmārs Ceriņš recepti mantojis no mātes, un tagad jau ražotnē top ne tikai šis siers vien.
Seleriju, biešu, kāpostu čipsi, karameles no ķiplokiem, ķiploku medus, sierāboliņa siers – šādi neierasti produkti, bet gatavoti no tepat, Latvijā, izaudzētā, top Raunas novadā. Līdz ar to, ka ir atrastas jaunas idejas, ieguvēji ir ne vien paši uzņēmēji, bet arī novads, jo tādējādi tas kļūst par interesantu un saistošu galamērķi tūristiem.
Tradicionālais Puķu draugu saiets šovasar norisināsies jau 40. reizi un šoreiz - 15.jūlijā, kad savus dārzus visiem interesentiem rādīs Raunas novads. Tieši paši Raunas daiļdārzu saimnieki rosināja, lai šoreiz Latvijas puķu draugi tiktos pie viņiem, jo esot taču tik daudz, ko rādīt. Un, protams, tagad Raunā norit aktīvs gatavošanās darbs.
