Gaujas palu ūdeņi pavasaros Lejasciemā apdraud mājas un ceļus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Katru pavasari palus Gaujā Lejasciemā nākas gaidīt ar bažām - cik daudz atkal upe paņems no krasta daļas. Šāda situācija te jau ir gadiem, viskritiskākā tā šobrīd ir „Gaujmalnieku” mājām, kuras no upes šķir vairs tikai daži metri, bet Gauja draudoši ir pietuvojusies arī vairākos posmos autoceļam. Par risinājumu tiek diskutēts jau gadus 20, bet tā arī to nav nācies rast. Šobrīd gan tiek izstrādāts tehniskais projekts, bet jau tagad ir skaidrs, ka būs vajadzīgi apjomīgi līdzekļi.

Gaujas palu ūdeņu pavasaros Lejasciemā apdraud mājas un ceļus
00:00 / 04:04
Lejuplādēt

''Nu tagad šeit mājas stūris ir apmēram divi metri vairs…'' - „Gaujmalnieku” māju saimniece Valda Baltiņa rāda un stāsta, ka Gauju kādreiz no mājām šķīra pat vairāki simti metru, tad tagad zemes strēle, kas to atdala no upes, ar katru gadu kļūst arvien šaurāka. ''Šis stūris pašreiz vistrakāk ēdas, un ēdas uz kaimiņmāju tas ceļš, un šo asti, te šo līkumu viņa ir pēdējos gados ēdusi, burtiski ēdusi. Vienā pavasarī bija tāds skats, ka izlikās, ka šis līkums raus pāri ceļu un Gauja ies prom uz Lejasciemu, tāds skats bija.''

''Gaujmalnieku'' mājām upe ir pienākusi vistuvāk, bet satraukumu pauž arī otrpus ceļam esošo kaimiņmāju saimniece Dzintra Miesniece:

''Uztrauc arī mūs tas viss, jo man vīra māte stāstījusi ir, ka senos laikos tur pirtiņa bijusi upes malā, nu tagad tās pirtiņas vairs nav, mums arī vairāki koki ir iegāzušies upē, alkšņi tur bija, katrā ziņā katru gadu tā vieta paliek arvien bīstamāka.''

Abas lejasciemietes vērtē, ka savu artavu krastu brukšanā dod arī smagie auto, kas te itin bieži ved grants kravas vai baļķus no meža. Savulaik, mēģinot rast risinājumu, rakstītas vēstules dažādām instancēm, bet tagad, kā atzīst Valda Baltiņa, tam atmests ar roku:

''Jo es redzu un saprotu, ka nav mūsu māju spēkos, arī mūsu plus kaimiņu spēkos nav, tas ir tikai augstākām instancēm spēkos [kaut ko darīt]''.

Lejasciema pagasta pārvaldes vadītājs Māris Milns stāsta, ka iespēju robežās ir mēģināts Gaujas postījumus ierobežot, bet šī cīņa vienmēr beidzas ar upes uzvaru. Tagad jau apdraudētas ir ne tikai šīs dažas mājas, bet arī vairāki autoceļu posmi.

''Pašreiz jau tā situācija ir tāda, ka tas bīstamākais posms nav tieši pie mājas, bīstamākais posms ir nedaudz uz augšu, kur ir valsts autoceļš Lejasciems–Mālmuiža, tur tas stāvoklis ir ļoti bīstams, tur pat garām iet elektrības līnija, kur stabi jau ir pilnīgi uz paša krasta palikuši, krasts viss nobrucis lejā. Ceļam tie posmi ir vairāki, ļoti bīstams posms ir Gulbenes–Smiltenes ceļa mala un krustojums uz Alūksni, kur aiziet ceļš, tur arī jau ir pie pašas ceļa joslas krasts klāt,'' uzskaita Milns.

Jūlija nogalē Gulbenes novada domes deputāti gan sprieda, ka šīs problēmas risinājums vairs nevar gaidīt, un plānoja veikt upes gultnes tīrīšanas darbus. Taču, apdomājot šo iespējamo risinājumu un uzklausot speciālistus, kā stāsta novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis, nācās secināt, ka ar to vien nebūs līdzēts.

''Tam nav garantijas, cik viņš ilgi turēsies, tas ir tāds pagaidu variants, ko mēs atrisinām uz kādu brīdi. Pašreiz ir pasūtīta tehniskās dokumentācijas izstrāde. Ja grib nostiprināt visu krastu tā nopietni, lai uz ilgiem laikiem ir, tad, protams, tur prasās ģeotekstila materiālu ieklāt un panākt, lai visa tā krasta mala nav kā stāvkrasts, bet lai šis krasta brukšanas vai noslīdēšanas process mazinātos. Bet tai ir jābūt kopējai problēmai gan ''Latvijas Valsts ceļiem'', kuriem ir ceļš un nu jau pazudusi aizsargjosla, ir ''Latvenergo'' elektrolīnijas un arī elektrolīnijām aizsargjosla ir pazudusi. - vai viņus tas satrauc un vai mēs spējam un varam atrast kopīgu risinājumu.

Protams, šie darbi nebūs lēti, tādēļ pēc tehniskā projekta izstrādes jātiekas būtu gan ceļiniekiem, gan „Latvenergo”.

''Vai to var jau runāt laicīgi un ieguldīties kopēji, nu aicināsim uz kopēju sarunu, uz diskusiju, lai nav tā, ka jāizsludina ārkārtas stāvoklis un tad nu steigā jādomā, ko nu izdarīt tad, kad kaut kas jau ir noticis,'' spriež Caunītis,

Gulbenes novada pašvaldībā gan dod cerību - ja neizdosies rast finansējumu šiem iecerētajiem apjomīgajiem darbiem, tad atcelts netiek arī domātais risinājums par Gaujas gultnes tīrīšanu, tikai šajā gadījumā nevar paredzēt, vai ar to būs līdzēts ilgākam laikam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti