Jāzepa Vītola muzejs «Anniņas» ir kritiskā stāvoklī; gaida valsts atbalstu

„Gaujiena – mana paradīze” – tā savulaik par savu vasaras mājvietu, kur tagad ir muzejs, teicis Latvijas Konservatorijas dibinātājs, izcilais komponists Jāzeps Vītols. Taču šobrīd viņa paradīze – memoriālais muzejs „Anniņas” – ir ļoti kritiskā situācijā. Pirms 31 gada muzeja ēka nodega, un toreiz tā tika atjaunota steigā, vairāk kā dekorācija komponista jubilejas koncertam. Šobrīd gan ir izstrādāta jaunas, modernas ekspozīcijas koncepcija ar domu, ka varbūt izdodas atjaunot arī pašu ēku.

Jāzepa Vītola muzejs «Anniņas» ir kritiskā stāvoklī; gaida valsts atbalstuGunta Matisone

    ''Zināt, kā Vītols teica, kad viņš te atbrauca pirms 100 gadiem? Ka daba ir sakopojusi šinī stūrītī skaistumu, cik vien sirds vēlas.'' Jāzepa Vītola memoriālā muzeja „Anniņas'' vadītāja Ineta Riepniece rāda gleznaino ainavu, kas paveras no balkona. Ēku Gaujienā kā vasaras mītni komponistam savulaik piešķir Latvijas valsts. 1988. gada pavasarī, gatavojoties komponista 125 gadu jubilejai, remontdarbu laikā ēka nodega.

    ''Visi ziedoja - iestādes, kolhozs, pat kori, skolu klases ziedoja līdzekļus, meta naudu, lai lielā steigā trīs mēnešu laikā ar saziedotajiem līdzekļiem un steigā pilnīgi nesagatavotiem materiāliem uzceltu šo māju atpakaļ, lai nebūtu koncerts pie melnas gruvešu kaudzes,'' atceras Riepniece.

    Gan tas, ka ēka steigā būvēta, gan arī laika zobs ir paveikuši savu. Ineta Riepniece muzeja ēkas bēniņos rāda kritisko jumta segumu, kur vietām var saskatīt arī debesis, bet tās nav vienīgās problēmas:

    ''Šobrīd viņa ir katastrofālā tehniskajā stāvoklī, viņa ir bez siltuma izolācijas. Otrais stāvs, ekspozīciju telpas ir bez apkures, tāpēc šī māja patiesībā ir jāpārbūvē kardināli.''

    Lai pievērstu uzmanību muzeja ēkai un arī domājot par modernāku tā iekārtojumu, ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu ir izstrādāta jaunās ekspozīcijas dizaina koncepcija.

    ''Mums ir plānots otro stāvu veidot bez starpsienām, lai telpa būtu daudzfunkcionāla, lai var šeit izmantot gan lekcijām, gan dažādiem pasākumiem, jo tad, kad mums ir Vītola svētki, tad šeit ir diriģenti visi; lai mēs arī jauniešiem stāstīt varam, un galvenais, lai mēs šeit varam ar mūsdienu tehnikas palīdzību uzlikt Vītola ''Gaismas pili'' tādā kvalitātē un ar tādu iespaidu, lai katrs sajustu un saprastu, kāpēc mums ir svarīgs Jāzeps Vītols,'' klāsta Riepniece.

    Lai šo koncepciju varētu īstenot, ēka būtībā ir jāceļ no jauna. Bet mazajam Apes novadam, kas ir muzeja saimnieks, šādu līdzekļu nav.

    ''Jau otro gadu mums kredītus arī vairs neļauj ņemt, tikai to, kas ir ar Eiropas projektiem un tikai attiecināmajai daļai, tāpēc es pat neredzu reālas iespējas, ko tur tuvākā laikā var pasākt. Pašreiz jau ir tā, ka mēs esam rakstījuši visus tos mazos projektiņus Kultūrkapitāla fondam un tamlīdzīgi, bet tādām lielām lietām līdzekļus praktiski nav iespējams dabūt,'' stāsta novada pašvaldības izpilddirektors Viesturs Dandens.

    Tas, ka pašvaldībām ir ierobežota iespēja ņemt aizdevumu, šobrīd liek bažīties par vēl vienas ieceres īstenošanu, un tas ir muižas laiku mūris, kas blakus muzejam jau ir nobrucis. Šajā ziņā ir startēts Krievijas–Latvijas pārrobežu projektā, lai mūri atjaunotu un veidotu mūzikas taku, bet kā spriež Ineta Riepniece, atkal ir bažas, kā būs ar līdzfinansējumu:

    ''Divu gadu laikā mums ir jānostiprina visas šīs nogāzes augšējā mala, kas ir mūsu bīstamākais objekts un rada šeit diezgan dramatisku skatu. Vai izdosies dabūt kredītu pašvaldības līdzfinansējuma daļai, man grūti teikt, bet divu gadu laikā šis projekts ir jārealizē, nu iespēju robežās mēs viņu arī realizēsim, jo mēs nedrīkstam iegāzt savus partnerus.''

    Darbi, kuri ir pašvaldības spēkos, te tiek veikti, bet kā vērtē Gaujienas Mūzikas un mākslas skolas direktore un arī ikgadējās radošās vasaras nometnes „Vītolēni” vadītāja Ilze Dāve, tad ieinteresētībai muzeja atjaunošanā būtu jābūt arī no valsts:

    ''Muzejs „Anniņas” ir ļoti svarīga kultūras sastāvdaļa ne tikai Gaujienai, bet arī visai Latvijai, jo tas ir vienīgais akreditētais muzejs Jāzepam Vītolam. Un tad, kad notiek nometne „Vītolēni”, tad mēs vedam bērnus uz muzeju un iepazīstinām ar Jāzepu Vītolu, un tas ir ļoti svarīgi, ka mūsu jaunatne iepazīst šo Latvijas dižāko cilvēku jau bērnībā.''

    Arī Riepniece uzskata, ka ''ka Jāzeps Vītols nav tikai gaujieniešu lepnums, tā ir Kultūras kanonā iekļauta vērtība, un tur būtu jābūt arī valstiskai atbildībai.''

    Gaujienā gan izsaka cerību, ka situāciju risināt varbūt palīdzēs solītie administratīvi teritoriālās reformas labumi, piemēram, iespēja īstenot apjomīgākus projektus un varbūt savu palīdzību sniegs arī turīgā Smiltene, kuras novadā iekļausies Apes novads.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Kultūrtelpa
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti