Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

Paredzēts, ka dzelzceļš kļūs par sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu Latvijā

Eiro fokusā

Aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū aug visā Baltijā; latvieši tomēr pasīvākie

Ar elektroauto pirkšanu esam noķēruši Igauniju, Lietuva strauji izraujas priekšā

Ar elektroauto pirkšanu esam noķēruši Igauniju, bet Lietuva ar valsts atbalstu strauji izraujas priekšā

Pēc pagājušā gada, kad reģistrēto elektroauto skaits Latvijā dubultojās, šogad kāpuma vismaz jaunu mašīnu segmentā vairs nav. Statistiku gan augšup padzen fakts, ka lietotus elektromobiļus iegādājamies vairāk. Auto nozare secina, ka tādus braucamos gribam, bet bez valsts atbalsta nevaram atļauties, tāpēc pērkam lietotos. Turklāt mašīnas arī tiek liktas lietā, par ko liecina augošais uzlāžu skaits. Ar elektroauto pirkšanu esam noķēruši Igauniju, bet Lietuva ar valsts atbalstu strauji izraujas priekšā.

Auto asociācija jau labu laiku brīdinājusi, ka pārredzamā nākotnē tradicionāli darbināmās mašīnas kļūs par vēsturi, par pārvietošanās līdzekļiem kļūstot elektromobiļiem. Pērn Latvijā ticis reģistrēts divreiz vairāk elektroauto nekā gadu iepriekš. Tomēr šogad, kad autotirgus priecājas par parasto mašīnu darījumu skaita kāpumu, eletroauto pārdošanas apjomi stabilizējušies. 

Par marta datiem stāstīja Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs: "Ja nav nekādu stimulu, nekas tur arī baigi nenotiks. Elektromašīnu diemžēl ir ļoti maz – tikai 25 reģistrācijas [martā],  vairāk nekā februārī, kad bija 18. Tas nav nekas daudz – tas ir 1,9% no kopējā no jauna tirgotajiem auto. (..) Bet lietoto elektromašīnu skaits sistemātiski iet uz augšu. Martā reģistrētas 44 lietotas elektromašīnas (..)."

Un ar mašīnām tiek arī braukts. To apliecina augošais elektroauto uzlāžu skaits un iztērētās elektrības apjoms. Līdz aprīļa vidum veiktas vairāk nekā 1700 uzlādes, kamēr pērn mazāk nekā 1300.

Mašīnas braucot «noēdušas» 29 megavatstundas elektrības. Ar subsīdiju atbalstu uzlādes staciju tīklu izveidojušās Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) elektromobilitātes attīstības vadītājs Pauls Beinarovičs secināja, ka uzlāžu skaits dienā šogad pret pērno gadu audzis par vairāk nekā trešdaļu.

"Dienas laikā tās ir vidēji 70–80 uzlādes dienā, nedēļas nogalēs ir vairāk, darba dienās ir mazāk. Diezgan izteikti ir redzams – kad ir labs laiks, ir vairāk uzlāžu. Tas liecina, ka cilvēki izmanto elektroauto, arī lai brauktu atvaļinājumā vai brīvdienās," sacīja CSDD pārstāvis.

1. aprīlī Latvijā bija reģistrēti 1384 elektromobiļi. Lietuvā tādu ir jau tieši divas reizes vairāk, bet Igaunijā ripo 1924 elektroauto.

"(..) Lietuvā ir divas būtiskas lietas. Lietuvā ir atbalsts – 4000 eiro, ja iegādājas [elektroauto] un vēl 1000 eiro klāt, ja noraksta veco auto. Lietuvā ir daudz vieglāk ievest un piereģistrēt auto no ASV.

Cik zinu, no turienes diezgan daudz nāk iekšā lietoti "Nissan" auto," stāstīja CSDD speciālists,

Atkarībā no mašīnas un laikapstākļiem, jo ziemā elektroauto ir par teju trešdaļu ēdelīgāki, uz 100 nobraucamajiem kilometriem vidēji viena mašīna patērē 18 kilovatstundas jeb divarpus eiro, ja lādējas mājās, vai trīsarpus eiro, ja to dara ārpus mājas.

Līdz 36 pieslēgvietām attīstījies gigants "Latvenergo", kas ir teju vienīgais vai vismaz būtiskākais spēlētājs komerctirgū.

"Tātad šajā laikā veiktas 10 000 uzlādes, tās ir veikuši vismaz 700 no jauna reģistrēti klienti. Veiksmīgi ir uzlādētas 160 000 kilovatstundas, un ar šo zaļo enerģiju ir nobraukti vismaz 890 000 kilometri (..)," bilanci kopš pirmās stacijas atklāšanas uzskaitīja uzņēmuma "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla vadītājs Ansis Valdovskis.

"Latvenergo" paredz, ka līdz ar elektroauto attīstības tendencēm komerciālais uzlādes tīkls šogad tiks paplašināts līdz vismaz 84 uzlādes vietām ne tikai Rīgā, bet arī visos reģionos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt