Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

Veicināt līdz šim gauso tempu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā

Eiro fokusā

Par sociālo uzņēmējdarbību un tās nozīmi pandēmijas laikā

Liepājas zivju ostas attīstība

Liepājas SEZ pilnveido zvejniekiem nepieciešamo infrastruktūru ostā

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde turpina pilnveidot zvejniekiem nepieciešamo infrastruktūru Liepājas ostā. Šogad plānots veikt uzlabojumus sešās piestātnēs un  pārbūvēt ielas posmu. Projekts ietver ostai nozīmīgas teritorijas, kas atrodas tieši abās tirdzniecības kanāla malās tuvu pilsētas centram. Kopējās projekta izmaksas pārsniedz 2,6 miljonus eiro. Nepieciešamais finansējums piesaistīts no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda.

Rīta stundās Liepājas tirdzniecības kanāla malā valda rosība. Brīdī, kad Latvijas Radio sarunājas ar SIA "Ervils" valdes locekli Aigaru Laugali, ostā ienāk neliels zvejas kuģis. Nozvejoti  jūras grunduļi, kas piekrastes zvejniekiem tagad ir būtisks loms.

"Aprīlis ir tas mēnesis, kad piekrastes zvejnieki jau piecus, sešus, septiņus gadus ir atraduši iespēju zvejot nu jau vietējo, bet vispār invazīvo sugu –  apaļo jūras grunduli jeb tā saukto bullīti," klāstīja Laugalis.

Kaut arī ostā šie nav pirmie uzlabošanas projekti, Laugalis stāstīja, ka vēl pirms laika piestātnē jau radušās problēmas izkraut zivis, tāpēc labojuši piestātni pašu spēkiem. Liepājas SEZ  projekts ir gaidīts, un ļaus abās kanāla malās sakārtot padomju mantojumu.

"(..) Pirms desmit gadiem jau tika diezgan labi sakārtots, pirms pieciem gadiem vēl nedaudz uzlabots (..). Tagad šis segums jau ir atkal savu nokalpojis, un šeit virskārta tiks mainīta, nedaudz komunikācijas pielabotas," rādīja SIA "Ervils" valdes loceklis

Šī jau ir projekta otrā kārta zvejniekiem nepieciešamās infrastruktūras sakārtošanai, jo Liepājā ostas tuvumā līdz šim notikuši dažādi labiekārtošanas darbi un laukumu izbūve zivju pārvadāšanas transportam.

Kādi darbi paredzēti šoreiz un kādas piestātnes ostā tie skars? Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš stāstīja, ka plānots atjaunot sešas piestātnes. Plānota arī Atslēdznieku ielas pārbūve, lai izveidotu labu piebraucamo ceļu zvejnieku kravu izkraušanas vietām.

Darbi šovasar notiks arī vietā, iepretim viesnīcas apjomīgajiem būvdarbiem turpat blakus promenādē, tāpēc būs jāsalāgo visu intereses. Projektu plānots pabeigt šī gada laikā. "Domāju, ka tā būs vēl viena sakārtota vieta. Ne tikai zvejnieki iegūs, kas ir pamata auditorija šim projektam (..). Piestātnes būs drošas, atbilstošas tam, kā tam būtu jābūt (..)," stāstīja Lapiņš.

Pārmaiņas ostā notiek, arī pazudīs pa kādam zvejas kuģim. Kaut arī nāksies sagriezt savu zvejas kuģi "Briedis", jo tas saistīts ar mencu zvejas aizliegumu un iespēju saņemt atbalstu kuģa sagriešanai,  SIA "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis ir optimistiski noskaņots, jo zvejas tradīcijas pilnībā nezudīs. Paša uzņēmums izveidojis zivju restorānu, alus darītavu turpat blakus zvejas piestātnei. Arī biedrība "Baltijas zivsaimnieku apvienība" īsteno dažādus projektus, piemēram, zivis tiek saldētas un eksportētas.

"Industriālā līmenī joprojām tiks zvejotas brētliņas un reņģes. Arī menca. Protams, varam būt ļoti kritiski noskaņoti, ka, iespējams, nekad vairs neatgriezīsies [zveja] komerciālos apjomos, bet optimisms ir jāsaglabā un varbūt pēc kādiem gadiem varēsim atkal atsākt zvejot. (..)

Esmu pozitīvi noskaņots. Piekrastes zveja ir tāda maza apjoma zveja, kas saglabāsies vienmēr, un mums tā ir jāatbalsta. Tie ir arī Eiropas nosacījumi reģionos," sacīja uzņēmējs. 

Latvijā kopumā plānots sagriezt 10 kuģus, kas specializējās mencu zvejā, skaidroja Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš. Neraugoties uz pārmaiņām, Liepājā joprojām ir zvejas flote, kas turpina saglabāt stabilus nozvejas apjomus.

"Liepājā ir 17 reģistrēti kuģi, kas darbojas Baltijas jūrā, un 63 ir piekrastē zvejojoši kuģi un nelielas laivas. Te ietilpst gan komerczvejnieki, gan arī nelieli zvejnieki, kas zvejo pašpatēriņam, savām vajadzībām," skaidroja Riekstiņš. 

Konkrētais Liepājas projekts ļaus sakārtot ostas infrastruktūru, taču, runājot par Jūrlietu un zivsaimniecības fonda projektiem nākotnē, tie būs vērsti uz dažādošanu, tūrisma infrastruktūru, dabas takām un citiem dažādu vietējo iniciatīvu grupu projektiem, sprieda Riekstiņš.

Pašlaik redzamākais projekts Liepājā tirdzniecības kanālā, kas nav tieši saistīts ar zvejas nozari, taču atrodas turpat netālu zvejas kuģu piestātnēm, ir esošā jahtu osta, kas modernizēta un šajās dienās jau uzņēmusi pirmo jahtu. Arī šo projektu īstenoja Liepājas SEZ pārvalde.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt