Covid-19 pandēmija tūrisma nozari un starptautiskos pārvadājumus smagi iedragāja. Cieta arī prāmju satiksme un Igaunijas prāmju operators "Tallink". Piemēram, darbinieku skaitu nācās samazināt līdz nedaudz vairāk kā 3900 cilvēkiem. "Tallink" koncerns šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar apgrozījumu, kas ir par 65% mazāks nekā pirmajā ceturksnī pērn, bet uzņēmuma zaudējumi pieauguši vēl par teju 14%, pārsniedzot 34 miljonus eiro.
"Pašreiz "Tallink Grupp" finansiālā situācija ir stabila, jo esam panākuši vienošanos ar mūsu aizdevējiem, bankām un valdībām. Bet, protams, ka Covid-19 ir izraisījis daudz problēmu dažādiem tūrisma un transporta sektora uzņēmumiem.
Tādēļ arī mums bija nepieciešams iegūt papildu aizdevumus no mūsu bankām. Esam vienojušies par 100 miljonu eiro aizdevumu no Igaunijas valdības, kā arī aizdevumu 100 miljonu apmērā no "Nordic Investment Bank" un no aizdevējiem palielināti arī overdrafta limiti," finansiālo situāciju raksturoja "Tallink" valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene.
Pašlaik "Tallink" kursē vairākos maršrutos, tajā skaitā ar diviem prāmjiem un vienu kravas kuģi starp Tallinu uz Helsinkiem, ar diviem kravas kuģiem no Igaunijas uz Zviedriju, kā arī ar diviem kuģiem starp Somiju un Zviedriju. Šī līnija darbojoties ar Somijas valdības atbalstu, jo tai ir svarīga kravu plūsma starp abām valstīm. Lai gan plūsma šajos maršrutos ir pieaugusi, Negene uzsvēra, ka kopumā pieprasījums ir zems.
"Tūrisms starp valstīm nav atļauts un Somijas valdība arī ierobežoja ceļojumus darba vajadzībām, tādēļ arī igauņi vairs nevar tik vienkārši doties darba darīšanās uz Somiju. Tomēr tajā pašā laikā, ņemot vērā, ka kravas ir jāpārvadā un tas dod stabilus ieņēmumus, tas ir labāk nekā nekas. Bet mēs noteikti ceram, ka jūnija sākumā vai jūlijā situācija būs labāka vismaz starp Igauniju un Somiju," atzina "Tallink" valdes priekšsēdētājs.
Šādu cerību gan nav saistībā ar 2006. gadā uzsākto prāmju satiksmi starp Stokholmu un Rīgu. Pandēmijas dēļ pārtrauktos regulārus reisus starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām prāmju operators vēl nav atsācis. Pēdējo reizi šajā maršrutā prāmis devies decembrī, bet kopš tā laika nav pārvadāts neviens pasažieris. Šo līniju "Tallink" šogad atjaunot neplāno.
"Šis maršruts ir ļoti garš un tikai ar kravas un pasažieru automašīnām šis maršruts nav izdevīgs. Un šim maršrutam nav atbalsta mehānisma no Zviedrijas vai Latvijas, un mums vajadzēja to pātraukt. Mēs šogad neatjaunosim Rīgas-Stokholmas maršrutu," atklāja Negene.
Pēc tik lielas pandēmijas šī maršruta atjaunošana ar diviem prāmjiem neesot reālistiska, jo riski ir ļoti augsti. Šī iemesla dēļ esot jāsāk ar viena prāmja kursēšanu, tādēļ "Tallink" valdes priekšsēdētājs cer, ka izdosies atjaunot maršrutu starp Rīgu un Helsinkiem, kas pērn bijis ļoti populārs.
"Bet tas ir atkarīgs no ierobežojumiem. Mēs joprojām nezinām, kurš un uz kādiem noteikumiem vasarā varēs iebraukt Latvijā. Cik saprotu, tad Latvijas valdība vēl nav pieņēmusi nekādus lēmumus tūrisma jomā par jūliju, augustu un tā tālāk. Pirmkārt, mēs gaidām, kādi būs noteikumi par iebraukšanu Latvijā un tajā pašā laikā atklāts paliek jautājums, kāda būs situācija Latvijā ar Covid-19. Un tas nav jautājums tikai Latvijas valdībai, tas ir jautājums arī Somijas valdībai, jo maršruts ir starp Helsinkiem un Rīgu un abām valdībām ir jāpieņem lēmumi. Ja nebūs šī informācija vai ja valdības nebūs pieņēmušas lēmumu vēlākais līdz jūnija sākumam, tad jūlijā būs ļoti grūti atvērt jebkuru maršrutu no Rīgas," teica Negene.
Viņš piebilda, ja neizdosies satiksmi starp Rīgu un Helsinkiem atvērt šovasar, tad tas tiks atlikts uz nākamā gada aprīli vai maiju, ja epidemioloģiskā situācija būs mainījusies, visi būs vakcinēti un visi atkal varēs ceļot brīvi, bez ierobežojumiem. „Tallink Grupp” valdes priekšsēdētājs norāda, ka Eiropā jau ir vairākas valstis, kas lēmumus par ierobežojumiem jau ir pieņēmušas un noteikušas, ka vakcinētie vai vīrusu izslimojušie cilvēki ir gaidīti viņu valstīs bez nosacījuma par karantīnu. Kā piebilst Negene – konkurence ir sīva un uzvarētāji būs tie, kas lēmumus pieņems pirmie.
