Rūpniecība strauji atkopjas visā pasaulē, jo mazinās Covid ierobežojumi. Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidroja, ka līdz ar to atjaunojas piegādes ķēdes un pandēmijas dēļ mainījies patērētāju pieprasījums.
"Nav pieejami dažādi pakalpojumi, piemēram, izklaide, tūrisms, braucieni, un cilvēki izvēlas savus līdzekļus vairāk tērēt dažādu preču iegādei. Un otrs, protams, ir pagājušā gadā pārrāvumi ražošanā, kad sākās Covid-19 krīze, šobrīd izpaužas, ka daudzām precēm globālie krājumi ir zemāki, nekā būtu normāli. Līdz ar to vienlaicīgi notiek gan spēcīgā pieprasījuma apmierināšana, gan krājumu atjaunošana.
Un pieprasījuma pieaugums radīs ne tikai ražošanas pieaugumu, bet arī cenu kāpumu un tas, protams, uzreiz parādās arī mūsu eksportā," skaidroja ekonomists.
Latvijas Bankas ekonomists Guntis Kalniņš vērtēja, ka šobrīd pasaulē audzis pieprasījums tieši pēc tām precēm, kuras ražo Latvijā.
"Koka izstrādājumi, mehānismi, elektroiekārtas. Vairākus mēnešus uzrāda nepārtrauktu izaugsmi ķīmiskās rūpniecības produkti, no kuriem liela daļa attiecas uz farmācijas nozari. Eksporta vērtību, protams, kāpina arī augošās cenas. Šajos spēcīgā pieprasījuma apstākļos piedāvājums vēl nav paspējis izaugt un apmierināt pieaugošās vajadzības, tai skaitā koka izstrādājumos un citos būvmateriālos. ASV un citur ir milzīgs pieprasījums māju būvniecībā un labiekārtošanā. Pakalpojumos, protams, ir pavisam cits stāsts. 1. ceturksnī nekādu uzlabojumu nav, pasažieru lidojumi joprojām ir ierobežoti, tas, protams, atkarīgs no vakcinācijas. Ceram, ka jau gada otrajā pusē kaut kāda atjaunošanās notiks.
Taču loģisks ir jautājums, cik ilgi pieprasījums un cenu augšana var turpināties. Cenas jau sasniegušas rekordlīmeņus pārtikas produktiem, būvmateriāliem, tai skaitā kokam, metāliem," sacīja Latvijas bankas ekonomists.
Bankas Citadele ekonomists vērtēja, ka šogad eksporta izaugsme turpināsies.
"Pusgadu, gadu pieaugumam vajadzētu turpināties, jo apsteidzošie rādītāji par pasūtījumiem signalizē izaugsmi. Kad lielākā daļa valstu spēs mazināt ar Covid-19 saistītos ierobežojumus un atjaunosies pakalpojumu pieejamība, iespējams, mēs redzēsim, ka pakalpojumu struktūra mainās. Ja šogad mēs pastiprināti remontējam dārza mājas un pērkam elektropreces, tad nākamgad tik daudz to nedarīsim. Varbūt, ka pieprasījums pēc precēm nekritīsies, bet viņš varētu tik strauji neaugt. Tāpēc nākamgad mēs varētu redzēt, ka eksporta pieaugums ir pat lēnāks nekā ekonomikas kopējais pieaugums. Atkopšanās notiek ar lielu valsts atbalstu. Latvijā šogad prognozētais deficīts ir 9% no IKP. Tajā brīdī, kad valsts atbalsta nebūs, mēs redzēsim, cik spēcīga ir ekonomikas izaugsme," sacīja Āboliņš.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis uzsvēra, ka uzņēmumiem izšķirošs būs laiks pēc pandēmijas. Tad arī būs redzams, cik konkurētspējīgi ir Latvijas uzņēmumi.
"Es domāju, ka tad mēs to bildi ieraudzīsim tādu nedaudz reālistiskāku, jo, protams, ka tādā situācijā ļoti precīzi trāpīt atbalstu, kur tas ir vajadzīgs, ir sarežģīti.
Tas, ko pasaule ir sapratusi, ka paļauties uz piegādēm no ļoti tālām zemēm ir zināms riska elements. Līdz ar to pasūtītājs ir gatavs maksāt dārgāk, bet lai tā piegāde ir stabilāka.
Tās ir lietas, kam jāseko līdzi. Viena padoma nav, katrā nozarē ir savas detaļas un nianses. Tas ir stāsts par konkurētspēju – cik konkrētie Latvijas uzņēmumi un nozares globālajā sacensībā būs veiksmīgi. Un otrs – cik gudri būs mūsu politiķi, palīdzot uzņēmējiem un samazinot energo izmaksas un darbaspēka izmaksas. Vēl ir jautājums par banku sektoru, kreditēšanu, kontu atvēršanu – tāds komplekss jautājums. Virknei nozaru būs zināmas grūtības. Bet es varu aicināt visus tomēr ne tik daudz žēloties un čīkstēt, bet vienkārši domāt, kā meklēt iespējas, jo tikai tie uzņēmēji, kas tās jaunās iespējas ierauga, tie arī ir veiksmīgi," atzina LTRK prezidents.
Galvenās Latvijas eksporta valstis šī gada sākumā bija Lietuva un Igaunija, Vācija, Zviedrija un Krievija.
