Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

Pieprasījums pēc vietējām karpām un forelēm atjaunojies teju pirmspandēmijas līmenī

Eiro fokusā

Aug izmaksas būvmateriāliem un būvdarbiem

Latvijas tēlu ārvalstīs turpmāk veidos LIAA

Latvijas tēla veidošanu ārvalstīs uztic LIAA: Kas būtu jādara un kas mainīsies?

Ministru kabinets pagājušajā nedēļā valsts tēla veidošanu Latvijā un ārvalstīs uzticēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA). Līdz šim to darīja Latvijas Institūts. Kas mainīsies valsts tēla veidošanā un kas jau paveikts līdz šim?

"Zeme, kas dzied", "Magnētiskā Latvija", "Dzimis Latvijā"– tie ir daži no saukļiem, kas veidoti, domājot par Latvijas tēlu. Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji saskaitījuši, ka līdz šim izstrādāti 24 Latviju raksturojoši zīmoli. Kāpēc vispār jāveido Latvijas tēls? Tā mērķis ir radīt interesi par Latviju un piesaistīt investīcijas. Zīmolu eksperts Kristaps Siliņš skaidroja – arī mazināt negatīvos stereotipus par valsti.

"Pasaule ļoti strauji mainās un mums vajag atrast kaut ko tādu, kas jau šobrīd ir ļoti aktuāls pasaulē un izdomāt, kā mēs divu trīs gadu laikā varam uzbūvēt reputāciju. Faktiski ir daudz dažādu veidu, kā uztaisīt labu valsts tēlu, bet ir viens ceļš, kā uztaisīt sliktu. Pirmā kļūda ir mēģināt izpatikt visiem, taisīt neskaitāmas darba grupas, iesaistīt visas nozares, lai kaut ko atrastu katram. Laba stratēģija diemžēl var būt tikai viena prioritāte. Otra kļūda ir mētāšanās un eksperimentēšana, jo konsekventiem zīmoliem ir raksturīgi 10, 20 gadus iet ar vienu un to pašu pozicionējumu. Trešā kļūda ir sadrumstalotība – ir jābūt vienam atbildīgajam. Tātad, pirmkārt, vienoties par vienu fokusu valsts tēlam, turēties pie tā un uzņemties atbildību vienā vietā," skaidroja Siliņš.

Šogad LIAA valsts tēla satura izstrādei un komunikācijai piešķirti 1,3 miljoni eiro.

"Latvijas Institūts darbojās četru cilvēku sastāvā ar relatīvi limitētu budžetu. Mēs ar šo soli panāksim efektīvāku valsts budžeta līdzekļu izmantošanu. Proti, mums ir atsevišķs budžets mārketingam jeb komunikācijai gan no tūrisma viedokļa, gan no Ārējās tirdzniecības veicināšanas departamenta, gan Investīciju piesaistes departamenta.

Šos budžetus saskaņojot un virzot vienotā stratēģijā, izdosies līdzekļus maksimāli efektivizēt, lai nerastos dažādas kampaņas ar dažādām vērtībām.

Jo vēstījumi un saukļi var būt dažādi, bet būtiski, lai vērtības par mums kā Latviju ir līdzīgas. Ja mēs spējam ieinteresēt pasauli ar kultūru, mākslu, vēsturi, tad cilvēkam gribas par valsti uzzināt ko vairāk. Nākamais solis, iespējams, ir tūrisms. Tad, protams, uzņēmējam ir daudz vieglāk vest sarunas," stāstīja LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

"Nord DDB Riga" direktors Andris Rubīns vērtēja, ka valsts tēla veidošana norit gausi. Jau pērn augusta beigās notikušas piecas radošās darbnīcas, kurās piedalījās dažādu jomu pārstāvji – eksportētāji un "start-up", tūrisma, kultūras, tehnoloģiju, zinātnes un citu jomu pārstāvji, kas Latviju raksturoja kā valsti ar jaunrades potenciālu.

"Latvija ir ļoti ērti savienota ar Eiropas kultūras un biznesa centriem, interneta kvalitāte un savienojamība ir viena no augstākajām gan Eiropā, gan pasaulē. Otrs ir tas, ka mēs spējam šīs dažādās pasaules vienot, jo Latvija ir ziemeļu, rietumu un austrumu krustpunktā un vienlaikus mēs esam Baltijas centrs. Trešais virziens ir mūsu spēja radīt dažādas jaunas lietas gan radīt, gan testēt, gan izveidot. Centrālā stīga ir jaunrade, kas apvieno radošu pieeju biznesā, tehnoloģijās, zinātnē un tūrismā. Mēs arī spējam ar salīdzinoši mazāk resursiem piedāvāt augstu kvalitāti ļoti dažādās jomās. Tieši šādās krīzēs, kad pasaule mainās, Latvija varētu šo iespēju izmantot ātrāk un veiksmīgāk.

Diemžēl valsts tēla veidošana vienmēr ir bijis tāds smagnējs process, kurā iesaistīti daudzi un tas, protams, nekad nenotiek ātri," atzina Rubīns.

Zīmolu eksperts Siliņš valsts tēla veidošanā aicina ņemt piemēru no igauņiem, kas negatīvos priekšstatus par Igauniju pārvērtuši ieguvumā.

"Tas, ko mēs varam mācīties no Igaunijas, ir atrast savu vājo vietu. Igaunijas gadījumā tas ir neliels izmērs un jauna, salīdzinoši demokrātiska valsts. Viņi šo vājo pušu kombināciju padarīja stipru, pasakot, ka mēs esam mazi, bet varam būt digitāli. Esam jauna valsts, tāpēc varam uzbūvēt jaunu infrastruktūru. Tā ir ticama un vajadzīga lieta – digitalizācija, un igauņi veiksmīgi savas vājās puses padarīja par stiprām. Ko vēl gribētu piebilst – valsts komunikācijā jebkura uzvara ir arī zaudējums un ar valsts tēlu būs līdzīgi. Jebkurš efektīvs valsts pozicionējums tiks kritizēts, jo tas noteikti būs fokusēts. Jo laba valsts tēla stratēģija noteikti nav izpatikšana visiem," teica Siliņš.

Trīs gadu laikā, investējot valsts tēla veidošanas kampaņā četrus miljonus eiro, LIAA plāno papildus piesaistīt 128 miljonus eiro un izveidot 4500 jaunas darba vietas. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt