Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

Bezdarba līmenis valstī ir virs 7%. Darba tirgū pieprasītas IT prasmes un valodu zināšanas

Eiro fokusā

Ar izmaiņām Ceļu satiksmes noteikumos nosaka elektroskrejriteņu lietošanas kārtību

Finanšu sektorā šobrīd viena no aktualitātēm ir krāpšana pa telefonu

Kā pasargāt savu naudu no krāpniekiem?

Šogad no janvāra līdz aprīļa vidum Valsts policijas Rīgas reģiona pārvalde saņēmusi 78 iesniegumus par gadījumiem, kad krāpnieki uzdevušies par brokeriem vai banku darbiniekiem un izkrāpuši no iedzīvotājiem kopumā vairāk nekā 200 000 eiro. Kā pasargāt savu naudu no krāpniekiem?

Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa stāstīja, ka finanšu sektorā šobrīd viena no aktualitātēm ir krāpšana pa telefonu.

"Banku klienti tiek uzrunāti telefona zvanos, atsaucoties uz to, ka ir problēmas banku kontos, kaut kādi neautorizēti maksājumi. Aicina klientus sniegt viņu lietotājvārdus un paroles, tādējādi atklājot šiem krāpniekiem piekļuvi klientu banku kontiem. Iedzīvotāji tiek aicināti ieguldīt līdzekļus nedrošās, nezināmās ieguldījumu platformās, kuras sola ātru peļņu, praktiski neko nedarot, tikai pārskaitot pietiekami lielus naudas līdzekļus, cerot, ka pāris nedēļu laikā kontā ieripos pārdesmit tūkstoši," sacīja Letiņa.

"Luminor" bankas drošības eksperte Marika Landsmane stāstīja, ka krāpnieki bankas klientus uzrunā viļņveidīgi, tomēr kopumā krāpšanas gadījumu skaits palielinās.

"Visbiežāk cilvēki saņem telefona zvanu ar piedāvājumu atvērt ieguldījumu kontu. Krāpnieks periodiski sūta ieguldījumu pārskatus, ir ienesīgums un peļņa. Taču vēlāk šis naudas ieguldītājs nesaņem ne peļņu, ne savus ieguldītos līdzekļus. Ir jāpievērš uzmanība komunikācijai – pirmais ir valoda. Ja persona atsakās komunicēt latviešu valodā, tas jau ir brīdinājuma signāls. Jāpievērš uzmanība sarunas formātam, tonim, jo bieži vien krāpnieki ir uzstājīgi. Ja jūt, ka persona vēlas atteikties, tad viņi mēģina pierunāt. Aicinām noteikti zvanīt bankai, bloķēt kartes internetbankā. Tas ir ļoti izšķirošs moments, kā klients pats var sevi pasargāt pēc iespējas ātrāk, un sazināties ar policiju," sacīja "Luminor" eksperte.

Valsts policijas pārstāve Krista Andersone stāstīja, ka martā Valsts policijas Rīgas Reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirknī saņemts iesniegums par vairāk nekā 26 000 eiro izkrāpšanu.

"Cietusī saņēma zvanu no krievu valodā runājoša vīrieša, kurš uzdevies par brokeri un piedāvājis nopelnīt kriptovalūtu. Tas, ka telefonsarunas laikā uzrādās Latvijas telefona numurs vai pat valsts iestādes numurs, nenozīmē, ka zvana no Latvijas. Sākotnēji sievietei likts biržā ieguldīt 100 eiro, pēc tam pieprasīts pieslēgties savai internetbankai, tādējādi izvilinot viņas bankas piekļuves datus un vēlāk izkrāpjot pārējo naudu no bankas konta. Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas, proti, par krāpšanu lielā apmērā. Par šādu nodarījumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz 10 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Valsts policija atgādina būt uzmanīgiem un nekādā gadījumā svešiniekiem neatklāt savu bankas kontu pieejas datus.

Gadījumos, kad izkrāpti finanšu līdzekļi, aicinām nekavējoties sazināties ar savu banku, kā arī ziņot Valsts policijai, rakstot iesniegumu," klāstīja Andersone.

Kā nekļūt par krāpnieka upuri? Finanšu nozares asociācijas padomniece Letiņa stāstīja, ka krāpnieki ne tikai zvana pa telefonu, lai aicinātu iedzīvotājus ieguldīt naudu dažādās platformās, bet uzrunā arī sociālajos tīklos, veidojot viltus intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

"Tiek veidoti falsificēti, reālu cilvēku stāsti par to, kā viņi ieguvuši lielas mājas, jahtas un tamlīdzīgi un tādā veidā iedzīvotājos tiek radīts kārdinājums gūt ātru peļņu. Gada sākumā un pagājušā gadā saskārāmies ar vairākiem gadījumiem, kuros telefonkrāpšanā iesaistītās personas runāja krievu valodā. Bet šobrīd parādās arī latviski un angliski runājoši. Ja runājam par ieguldījumu platformām, tad galvenais, ko varam darīt – meklēt informāciju par attiecīgo uzņēmumu globālajā tīmeklī. Bieži vien jau pirmajās lapās parādās informācija par neatgūtu naudu. Tāpat interesējamies, vai pakalpojuma sniedzējs ir licencēts, kādi ir līguma nosacījumi. Ņemot vērā, ka darbības ar finanšu instrumentiem ir pietiekami komplicētas, noteikti būtu vēlams konsultēties ar attiecīgās jomas speciālistiem," sacīja Letiņa.

Ikvienas krāpšanas pamatā ir cilvēku alkatība jeb vēlme ātri gūt lielu peļņu. Un to arī izmanto krāpnieki. Visiem jāatceras, ka banku darbinieki nekad nelūgs pa telefonu nosaukt lietotājvārdu, paroli un kodus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt