Ziņu aģentūras "Bloomberg" aprēķini liecina, ka pandēmijas laikā patērētāji pasaules lielākajās ekonomikās ietaupījuši 2,9 triljonus dolāru. Eiro zonā uzkrājumi palielinājušies par 387 miljardiem eiro. Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Jānis Priede skaidro, ka iedzīvotāju noguldījumu pieaugums ir Covid-19 pandēmijas sekas.
"Visās attīstītajās ekonomikās ir vērojama līdzīga tendence – gandrīz 3 triljoni dolāru ir papildus uzkrāti pandēmijas laikā.
Ierastās lietas, kas saistītas ar izklaidi vai tūrismu, kas tradicionāli ir bijušas diezgan liela daļa no izdevumiem, šobrīd ir iepauzētas.
Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kam pandēmijas laikā joprojām ir ienākumi, uzkrājumi veidojas gandrīz vai dabiski. Un otrs galvenais iemesls ir neziņa un bažas par nākotni – tas ir dabisks iemesls, kāpēc mēs veidojam uzkrājumus," stāstīja LU profesors.
Savukārt pēc pandēmijas beigām uzkrājumu tērēšana veicinās ekonomikas ātrāku atjaunošanos.
"Ja mēs atgriezīsimies pie mūsu tradicionālajām izklaidēm – restorāni, ceļojumi, kultūra un viss pārējais, tad tas būs milzīgs potenciāls ekonomikas atjaunošanai un tas būs labs stimuls atgriezties atpakaļ pie labas izaugsmes. Tajā pašā laikā, protams, katru reizi jāatgādina par uzkrāšanas kultūru, jo šī ir ne pirmā krīze, ne pēdējā.
Ir par vēlu domāt par uzkrājumiem, kad pienāk grūti laiki. Uzkrāšanas kultūra ir jāattīsta," sacīja Priede.
Latvijas Bankas dati liecina, ka 2020. gadā Latvijas mājsaimniecību noguldījumi bankās, tai skaitā atlikumi kontos palielinājušies no 1%, gada laikā pieaugot par 1 miljardu eiro. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāve Aija Brikše vērtēja, ka uzkrājumu līmenis mājsaimniecībās ir ļoti dažāds.
"Mēs redzam, ka tas uzkrājumu apjoms kopumā ir audzis diezgan nevienmērīgi. Tas ir atkarīgs no tā, kur konkrētais cilvēks ir strādājis vai kā viņa viņa nozari skārusi Covid-19. Bet kopumā mēs redzam, ka cilvēki arī aizņēmušies mazāk un noguldījumi ir pieauguši gan pensiju 2., gan 3. līmenī. Šogad mēs redzam, ka cilvēki ir aktīvāk veikuši ieguldījumus, piemēram, akcijās un arī ieguldījumu fondos. Tā kā nauda dažādos veidos tiek likta lietā nedaudz aktīvāk nekā līdz šim," norādīja FKTK pārstāve.
''Swedbank'' Finanšu institūta eksperte Evija Kropa stāstīja – aptaujas liecina, ka pandēmijas apstākļos Latvijas iedzīvotāji vairāk novērtē uzkrājumu nozīmi. "Swedbank" finanšu IQ tests liecina – 9 no 10 aptaujātajiem krāj naudu vismaz vienam mērķim, tomēr pietrūkst finanšu ilgtermiņa plānošanas.
"Paši iedzīvotāji min, ka galvenā motivācija ir vēlme justies drošāk un to var panākt ar uzkrājumiem.
Bet iztrūkst atbilstošas rīcības. Daudzi finanses saplāno aptuveni galvā, bet rūpīga finanšu plānošana ir tad, kad izveidota konkrēta metodoloģija, kaut kāda sistēma (..)," teica Kropa.
FKTK pārstāve Aija Brikše atgādināja uzkrājumu veidošanas pamatprincipus. Pirmais – jāveido tā saucamais drošības spilvens 3 līdz 6 mēnešalgu apmērā. Pēc tam var domāt, kur naudu ieguldīt.
"Ja, teiksim, nauda būs nepieciešama samērā drīz, tad iesakām izvēlēties tādas piesardzīgākas stratēģijas. Ja mēs redzam, ka naudu plānots ieguldīt finanšu ilgtspējā vecumdienās, tad var domāt par pensiju 3. līmeni, dzīvības apdrošināšanu vai akcijām. Tas jāizvērtē no tā, kādi ir finanšu mērķi. Izejot no tā, jāmeklē profesionāļu palīdzība. Ja iedzīvotājs ir nolēmis, ka varētu izmantot kādus ieguldījumu pakalpojumus, tad noteikti aicinām pirms tam prasīt padomu savā bankā vai licencētā ieguldījumu brokeru sabiedrībā un tad pieņemt labāko lēmumu.
Bet noteikti bez ieguldījumu pieredzes noteikti nevajadzētu uz dullo mesties tajā iekšā, lēmumam par savu naudu jābūt pārdomātam,"
sacīja FKTK pārstāve.
Ekonomisti atgādina – plānojot ģimenes budžetu un nospraužot īstermiņa un ilgtermiņa mērķus, nedrīkst aizmirst arī par naudas tērēšanu. Tas ļaus ekonomikai ātrāk atjaunoties pēc pandēmijas beigām.
