Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags stāstīja, ka tirgošanās ierobežojumu dēļ tirdzniecības centriem sarukuši nomas maksu ieņēmumi. Ja pērn oktobrī samazinājums bija 34%, tad šogad martā tas bija vidēji jau 60%.
"Tirdzniecības centri ir nostādīti neapskaužamā situācijā, jo saimnieciskā darbība viņiem piederošajās telpās faktiski ir aizliegta, nomnieki saka – piešķiriet mums nomas maksas atlaides. Atlaižu kopējais piešķirtais apjoms, piemēram, martā jau ir 60%, daudzos gadījumos pat 100%. Savukārt tirdzniecības centram ir saistības ar banku, jāmaksā nekustamā īpašu,a nodoklis un tā tālāk, līdz ar to tie ir nostādīti ārkārtīgi kritiskā situācijā. Neskatoties uz to, ka jau kopš pagājušā gada decembra valdība sola nomas maksas atbalstu, rīcība jeb lēmumi līdz šim tā arī nav sekojuši.
Būtu tikai loģiski, ja šim aizliegumam sekotu atbalsts, jo citādi tirdzniecības centri ir ļoti tuvu maksātnespējas situācijai un var sekot bankrotu vilnis šajā nozarē," skaidroja Vanags.
Par vairāk nekā 2 miljonu lieliem zaudējumiem atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām jau ziņoja tirdzniecības centrs "Domina", kas 2 miljonus piešķīris atlaidēm nomniekiem un 27 000 eiro investējis epidemioloģisko prasību nodrošināšanai.
Reģionālais tirdzniecības centrs "Dauga" atrodas Ogrē. Centra direktors Edgars Kapusts stāstīja, ka centrā ir 49 nomnieki, bet ar apgrozāmo līdzekļu grantu tie nespēj segt nomas izdevumus.
"Nomas atlaides ir, sākot no 30 līdz pat 100%. Nomniekiem nepietiek naudas, lai viņi nosegtu savas vajadzības, tas mehānisms nestrādā, tāpēc jau mēs prasām atbalstu no valsts. Ja neļauj strādāt, tad jāmaksā. Mēs nespējam sevi uzturēt, mums ir saistības pret bankām, bet valdība to ignorē. Nevar atstāt visu uz mūsu pleciem. Neskatoties uz to, ka decembrī solīja un mēs izstrādājām drošu tirdzniecības modeli – tie 25 kvadrātmetri nāk no mums," skaidroja Kapusts.
Otrdien FM darba grupa nolēma nomas atbalsta programmai tirdzniecības centriem novirzīt 20 miljonus eiro.
Viens tirdzniecības centrs, ja tā apgrozījums krities par 30%, varēs saņemt līdz 1,8 miljoniem eiro.
Tirdzniecības centra "Dauga" direktors Kapusts vērtēja , ka tā ir laba ziņa, bet atgādina, ka par atbalstu runā jau kopš decembra.
"Tas pagaidām vēl ir tikai projekts. Kad redzēsim pilnu aprakstu, tad redzēsim. Bet esam pateicīgi, ka mūsos ieklausījās. Es uzskatu, ka tā ir laba ziņa visiem – gan nomniekiem, gan tirgum. Mēs jau negribam, lai mums pabalstus dod, mēs gribam strādāt. Vajadzība ģimenēm pēc bērnu apaviem un apģērbiem ir pietiekoši liela. Tirdzniecības centri ir viena no drošākajām vietām, kur iepirkties – gan gaisa apmaiņas ziņā, gan cilvēku plūsmu varam kontrolēt. Sagaidīsim gala versiju, tad redzēsim, kā tas viss darbosies dzīvē. Bet, protams, tā ir laba ziņa visam tirgum," teica "Dauga" direktors.
To, ka nepieciešama atbalsta programma nomas maksām, uzsvēra arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa. Viņa vērtēja, ka biznesā ne vienmēr visiem der viens atbalsta veids.
"Tās atbalsta programmas ir veidotas tādas - viens der visiem. Apgrozāmo līdzekļu programma kopumā ir ļoti laba un vajadzīga programma,
tomēr tirdzniecības centri savas specifikas dēļ – jo tie pārsvarā ir nekustamā īpašuma attīstītāji un izmantotāji ar mazu darbinieku skaitu, nevar šo programmu pilnvērtīgi izmantot,
jo atbalsta apmērs atkarīgs no nomaksātajiem darbaspēka nodokļiem. Bet tirdzniecības centri būtībā visu izmanto ārpakalpojumā un nodarbina cilvēkus diezgan minimāli. Respektīvi, šis atbalsts nesasniedz viņu patiesās izmaksas. Mēs pilnībā atbalstām šo piedāvājumu. Mums būtu gribējies, lai tas notiek ātrāk un būtu pieejams ne tikai tirdzniecības centriem, bet arī plašākam lokam jau janvārī, februārī. Bet šobrīd, turpinoties ierobežojumiem tieši tirdzniecības centru darbībai, pretī ir kompensējošs mehānisms, kas ir pozitīvs virziens," teica LTRK pārstāve.
Nomas atbalsta programma tirdzniecības centriem vēl jāapstiprina valdībai.
