Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš stāstīja, ka konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu tiek vērtēts gan saimnieciski izdevīgākais, gan tehniskais piedāvājums. Latvija sadalīta 16 maršruta tīklos jeb lotēs.
"Mēs vērtējām cilvēku pārvietošanās vajadzības un paradumus, kas saistīti ar darba vietām un izglītības iestādēm, pakalpojumu saņemšanas centriem.
Katrā šajā maršrutu tīkla daļā ir vismaz viens reģionāls vai nacionālas nozīmes centrs, kur pieejami gan pašvaldību, gan atsevišķi valsts pakalpojumi. Šobrīd ir tā, ka no 16 lotēm ar deviņām mums ir noslēgti līgumi, piecu līgumu izpilde tiks uzsākta pēc dažiem mēnešiem, sākot ar augustu, un vēl četru līgumu uzsākšana būs ar nākamā gada 1. jūliju," teica Godiņš.
Vairākos maršrutos mainīsies līdzšinējie pārvadātāji. Piemēram, "Nordeka", kas nodrošina 25% no visiem reģionālajiem un starppilsētu pārvadājumiem, turpmāk pasažierus vedīs arī uz Pierīgu, Bausku, Cēsīm, Limbažiem un Siguldu.
Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs stāstīja, ka pārvadātājiem nākamajos 10 gados būs jāizpilda vairāki nosacījumi.
"Autobusu vidējais vecums būs nedaudz lielāks par četriem gadiem. Visos autobusos iespējams norēķināties ar bezskaidras naudas līdzekļiem, pieturvietu paziņošanai būs jābūt gan audiāli, gan vizuāli.
Obligāti jābūt pacēlājam, un 68% no visiem autobusiem būs uzstādītas un gandrīz 40% būs iespējas pārvietot velosipēdu.
No visa autoparka 9% būs darbināti ar elektrodzinēju, bezizmešu transportlīdzekļi. Prasības pret kvalitāti ir stingrākas, bet tās ir vienojošākas, jo šobrīd ir daudzas vietas, kur kvalitāte diemžēl būtiski atšķiras, lai gan cilvēki maksā vienu un to pašu braukšanas maksu," teica Godiņš.
"Nordeka" pārstāvis Edvards Valdmanis stāstīja, ka 2019. gadā apstrīdējuši prasību par vietu autobusā diviem ratiņkrēsliem, šī prasība arī nolikumā nav iekļauta. Tā kā līgums par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu tiek slēgts uz 10 gadiem, grūtāk izpildāmā prasība būšot autobusu vidējais vecums.
"Mums ir jāuztur relatīvi zems vidējais vecuma rādītājs. Tas nozīmē, ka mums diezgan ātri transporta līdzekļi ir jārealizē un to vietā jāiegādājas jauni. Tas principā ir pats būtiskākais risks šajā kontekstā. Mēs nezinām, kas saistībā ar ekoloģijas prasībām mūs kā pārvadātājus piemeklēs pēc gada, 5 vai 10. Iespējams, ka šīs zaļās normas, kuras būs jāievēro vēl vairāk, radīs papildu apgrūtinājumus. Bet attiecībā uz prasībām par ratiņkrēsla vietām un velo turētājiem, pieturu paziņošanas sistēmām – mēs jau tagad varam teikt, ka izpildām līdzvērtīgas prasības," norādīja "Nordeka" pārstāvis.
Veiktas izmaiņas Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas paredz ieviest gan komercreisus bez valsts dotācijām, gan bezmaksas sabiedrisko transportu.
"Tur, kur ir ļoti maza apdzīvotība, mazāk nekā četri cilvēki uz vienu kvadrātkilometru un ļoti mazs ieņēmumu īpatsvars arī maršrutos, bet nepastāv citas sabiedriskā transporta alternatīvas, tur tiks piedāvāts sabiedrisko transportu saglabāt, dodot iespēju braukt bez maksas. Mēs šobrīd identificējam, ka tie varētu būt 20 maršruti vai maršrutu posmi visos reģionos, izņemot Rīgas reģionu. Par komercmaršrutiem – tajās vietās, kur mēs redzam, ka var būt tirgus potenciāls un paralēli ir vilciens, lai cilvēkiem būtu alternatīva, tur tiek piedāvāts maršruts uz komercprincipiem. Piesakās vairāki pārvadātāji un brauc pēc principa, ka paši nosaka cenu par braucienu un konkurē ar citiem un valsts nepiedalās ar dotāciju vai finansējumu. Tas varētu sākties ar šā gada otru pusi un vairāk skartu Pierīgu, un tālā līnija būtu Rīga–Daugavpils. Bet mēs skatāmies, kā būs ar Covid-19 situāciju, jo skaidrs, ka bizness vienkārši nebūs gatavs uz šādiem nosacījumiem," teica Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs.
Konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu septiņos maršrutos turpināsies līdz šī gada 30. jūnijam.
