ĪSUMĀ:
- Latvijas kaimiņvalstis ar vēja enerģijas izmantošanu tikušas daudz tālāk.
- Latvijā ir trešā mazākā vēja enerģijas jauda Eiropas Savienībā.
- Asociācija: jāpanāk pašvaldību iesaistīšanās vēja enerģijas attīstīšanā.
- Gauso vēja izmantošanu skaidro arī ar nestabilu politisko atbalstu un regulējumu.
- EM gatavo "burkānu" pašvaldībām par vēja ģeneratoru akceptēšanu.
Nupat iedzīvotāji sacēlušies pret grandioziem vēja parku attīstības plāniem Ventspils pusē, kur attīstītājs iecerējis būvēt vēja ģeneratorus rekordistus – līdz 250 metriem augstus un vēl augstākus. Vietējai sabiedrībai tas licis saausīties, jo pat attālāk dzīvojošie tādus deviņu deviņstāvu māju augstuma gigantus redzēšot pa logiem. Iepriekš pēc iedzīvotāju sašutuma paušanas vēja parkiem "nē" pateikušas arī pašvaldības Dobelē un Tukumā. Sabiedrību nespēj pārliecināt nedz detalizēti izpētītā ietekme uz vidi, nedz arī fakts, ka vēja enerģija sevi atpelna bez valsts atbalsta.
Pašvaldību lielo lomu vēja parku bremzēšanā atzina arī Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags.
"Viena no lielākajām lietām, kas ir jāatrisina – ir jāpanāk pašvaldību pozitīva iesaistīšanās šo projektu attīstīšanā un līdz ar to arī vietējās sabiedrības iesaistīšana un pārliecināšana, ka šādi projekti Latvijai ir nepieciešami. Tas mums dos iespēju nepieļaut atkal vecās kļūdas, ka atjaunojamās enerģijas jomā attīstām tos risinājumus, kas ir dārgāki. Mums tik ļoti nepieciešama šī energosistēmas un elektroenerģijas cenas konkurētspēja," klāstīja Vanags.
Mūsu kaimiņvalstis ar vēja enerģijas izmantošanu tikušas daudz tālāk. Latvijā patlaban ar nepilniem 80 megavatiem ir nemainīgi trešā mazākā vēja enerģijas jauda Eiropas Savienībā.
Taču Nacionālais enerģētikas un klimata plāns paredz, ka pēc astoņiem gadiem noķertais vējš radīs jau 800 megavatu jaudu. Lietuvā šī jauda jau tagad ir septiņas reizes lielāka, bet Igaunija vēju izmanto četras reizes vairāk nekā mēs.
Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš gausajā vēja izmantošanā vaino ne tikai iebilžu cēlējus iedzīvotājus, bet arī nestabilu politisko atbalstu un normatīvo regulējumu.
"Regulējums vismaz pēdējos desmit gadus bijis tāds ļoti nestabils un neprognozējams. Pieņemu, ka tas varētu būt bijis viens no iemesliem, kādēļ ir bijis sarežģīti attīstīt ne tikai vēja enerģiju, bet jebkuru atjaunojamo resursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanai. Protams, pretrunīgi vērtēta obligātā iepirkuma komponente. Šī situācija tagad ir pamainījusies. Bet tas galvenais iemesls, kādēļ arī ar vēja enerģiju varētu iet uz priekšu un to attīstīt, ir ne vien tas, ka tā dara arī citi, turklāt tepat kaimiņos, – tas vienkārši ir labs piemērs, bet arī tādēļ, ka
vēja enerģija līdz ar tā dēvētajiem saules paneļiem ir divas tehnoloģijas ar zemākajām tā saucamajām izlīdzinātajām ilgtermiņa elektroenerģijas izmaksām," klāstīja Āboltiņš.
Vēja enerģijas ieguves problēma Latvijā gan ir arī krietni izkliedētā apdzīvotība, jo maz ir teritoriju, kur lielā apkaimē neatrastos pa kādai viensētai.
Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Vanags uzskata, ka zaļo gaismu vējam pašvaldībās varētu dabūt ar īpašu nodokļu pārdales mehānismu par labu vietvarām vai labākiem investīciju nosacījumiem tur, kur vairāk ražo atjaunojamo enerģiju. Savukārt no cilvēku iebildēm nozare grib tikt vaļā, vēja ģeneratorus liekot valsts mežos.
"Skatāmies virzienā uz valsts zemi, ko var ilgtermiņā iznomāt vēja enerģijai. Bet ir jābūt definētiem skaidriem nosacījumiem, kā šī zeme tiek sagatavota un izsolīta, lai investori laicīgi varētu tikt uzrunāti un lai veidotos konkurence starp investoriem par šo zemi, tādā veidā konkurences rezultātā panākot iespējami labāko rezultātu priekš valsts un vienlaikus attīstītu vēja enerģiju," sprieda asociācijas vadītājs.
Nozares valodā runā arī Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns. Ministrija drīzumā plāno nākt klajā ar informatīvo ziņojumu par situāciju vēja enerģijas jomā, piedāvāt likuma uzlabojumus, lai pašvaldībām iedotu tā saukto burkānu par vēja ģeneratoru akceptēšanu, kā arī parkiem piedāvātu valsts mežus.
Vēl viena vieta, kur varētu būt vēja parki un par ko neraizētos sabiedrība, ir jūra, bet tur investīcijas vajadzētu būtiski lielākas. Par šiem jautājumiem pēc mēneša plānota arī Latvijas vēja enerģijas nozares konference.
