Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

Grausti Rīgā: Kas tiek darīts, lai to skaits mazinātos?

Eiro fokusā

Jaunieši Latgalē izrāda lielu interesi par darbu vasarā

Reemigrācijas projektā līdz šim iesaistījusies 4721 ģimene, 842 - atgriezušās Latvijā

Reemigrācijas projektā Latvijā atgriezušās 842 ģimenes

Pirms trim gadiem Latvijā izveidots reģionālo reemigrācijas koordinatoru tīkls. Tā mērķis – sekmēt iedzīvotāju atgriešanos Latvijā, sniedzot bezmaksas konsultācijas par darba un uzņēmējdarbības iespējām, izglītību, dzīvesvietu un pašvaldības pakalpojumiem konkrētajā reģionā. Līdz šā gada martam projektā iesaistījusies 4721 ģimene, Latvijā atgriezušās 842 ģimenes, to plāno darīt vēl 567 ģimenes.  

Anete Spalviņa ir reemigrācijas koordinatore Zemgalē. Viņa stāstīja, ka visbiežāk atgriežas ģimenes ar bērniem, kam jāiet skolā vai bērnudārzā, un viņi kā dzīves vietu izvēlas Zemgales lielākās pilsētas – Jelgavu un Jēkabpili, arī Dobeli un Bausku. Pērn Zemgalē atgriezušās 158 personas, lielākā daļa no Lielbritānijas.

"Liela loma ir arī "Brexit" Lielbritānijā. Daudziem nav, kur strādāt, tādēļ viņi ir atgriezušies Latvijā. Cilvēki ir jau iegādājušies lidmašīnas biļetes uz jūniju, jūliju un plāno atgriezties vasarā. Šobrīd vienkārši apstākļi ir apgrūtināti, jo jātaisa ļoti daudz Covid-19 testu un ir pašizolācija. Ir problēmas ar mantu pārvadājumiem. Bērni nav apguvuši latviešu valodu, tāpēc daudzi plāno, lai bērns uzsāks mācības no nākamā mācību gada. Primāri ir jānokārto visi dokumenti, vēl atrodoties mītnes zemē. Bieži vien ir problēmas ar kreditēšanu un aizdevumiem, jo vēlas iegādāties nekustamo īpašumu. Bieži vien ir arī nepilsoņu un ārvalstu pilsoņu jautājumi – pieņemsim, ģimenei otra puse ir nepilsonis. Viņiem ir jānokārto dokumenti, lai var uzturēties Latvijā," teica Spalviņa.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šogad laidusi klajā "Pārcelšanās ceļvedi uz Latviju" angļu valodā. LIAA Investīciju projektu departamenta direktors Ģirts Blumers stāstīja, ka

ceļvedis domāts gan ārvalstu investoriem, gan augsti kvalificētiem speciālistiem un diasporas pārstāvjiem.

"Pārcelšanās ceļvedī mēs esam ielikuši, kāda ir esošā situācija, tai skaitā attiecībā uz mājokļu pieejamību, kādas ir vidējās īres cenas. Ir iekļautas saites, kur cilvēki var atrast izvērstāku informāciju par iespējamiem pakalpojumu sniedzējiem, kas viņiem var palīdzēt šajā pārcelšanās procesā. Tā ir praktiska rokasgrāmata cilvēkam, kas vēlas pārcelties uz dzīvi Latvijā, lai parādītu, kādas ir iespējas gan atpūsties, kāds nodrošinājums pieejams ģimenēm un tā tālāk. Ceļvedis ir pieejams LIAA mājaslapā, sadaļā investoriem. Mēs arī plānojam viņu regulāri uzturēt, lai potenciāliem klientiem tā būtu pieejama un ērti lietojama," klāstīja LIAA pārstāvis.

Amerikas tirdzniecības palātas Latvijā direktore Zinta Jansone vērtēja, ka LIAA sagatavotais informatīvais materiāls noderēs arī uzņēmējiem un investoriem no ASV.

"Mums arī Amerikas tirdzniecības palātas vidū ir vairāki ASV uzņēmumi, kas darbojas ar meitas sabiedrībām Latvijā.  Tāds materiāls ir ļoti vērtīgs uzņēmējiem, kuriem nepieciešams piesaistīt jaunu darbaspēku, tā teikt, smadzenes.

Ja salīdzina ar kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu, mums līdz šim nav bijis viens avots, kur var atrast visu pamatinformāciju par pārcelšanos uz Latviju," atzina Jannsone.

Zinta Jansone izaugusi Amerikā un atzīst, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem, pārceļoties uz dzīvi Latvijā, bija jāpierod pie jaunas vides un pie tā, ka nav lielveikalu, bet jāiepērkas tirgū. Viņa vērtēja, ka dzīves kvalitāte Latvijā 20 gadu laikā ir ļoti augusi. "Latvijā ir daudz izaugsmes iespējas. Pēdējo 20 gadu laikā, kopš šeit dzīvoju, pārmaiņas ir bijušas milzīgas. Mana uztverē dzīves kvalitāte Latvijā ir daudz labāka nekā varētu būt ASV, piemēram."

Latvijas Universitātes (LU) diasporas un migrācijas pētījumu centra un Rīgas Ekonomikas augstskolas pētniece Rita Kaša stāstīja, ka nesen veiktais pētījums par Latvijas diasporas jauniešu interesi par studijām Latvijā liecina – 72% jauniešu par to ir interesējušies, 38% vēl nezina, vai to darīs, bet noteikti studēt Latvijā vēlas 18% diasporas jauniešu.

"Jauniešu izvēli izglītības aspektā nosaka izglītības sistēmas reputācija. Kā svarīgākais faktors tiek minēta izglītības kvalitāte, kam seko interesējošās programmas pieejamība un pārliecība, ka iegūto izglītību atzīst gan darba devēji, gan skolas visā pasaulē. Visbiežāk tika minēti iemesli, kas saistīti ar Latviju, ir vēlme mācīties latviski, ģimene un radinieki Latvijā vai patīkama kultūras vide.

Iemesli, kāpēc jaunieši no diasporas nevēlas mācīties Latvijā, ir, ka izglītība citā valstī ir konkurētspējīgāka un dod plašāku starptautisku pieredzi.

Tāpat nepatīk Latvijas sabiedrības neiecietība. Ja Latvija kā valsts grib, lai cilvēki Latvijā dzīvotu, tad ir jāpielāgo izglītības sistēma tā, lai cilvēki varētu apgūt latviešu valodu visās vecuma grupās," teica Kaša.

Viņa vērtēja – tā kā bērni diasporā aug ģimenēs, kur lieto vairākas valodas, valstiski svarīgi ir rūpēties, lai Latvijā latviešu valodu var apgūt visās vecuma grupās. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt