Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

Ar elektroauto pirkšanu esam noķēruši Igauniju, Lietuva strauji izraujas priekšā

Eiro fokusā

Sezonas laukstrādnieki kļūst ar vien pieprasītāki

Aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū aug visā Baltijā; latvieši tomēr pasīvākie

Aktivitāte Baltijas nekustamo īpašumu tirgū aug; latvieši – pasīvākie

Aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū visās trīs Baltijas valstīs ir augoša, norādīja ekonomisti. Tomēr tā ir atšķirīga. Lielākā aktivitāte vērojama kaimiņvalstī Lietuvā, kur cenu pieaugums drīz vien varētu sasniegt divciparu skaitli. Savukārt Igaunijā aktivitāte ir zemāka nekā Lietuvā, tomēr ziemeļu kaimiņi apsteidz mūs – latviešus. Latvijā aktivitāte šajā tirgū ir zemākā trīs Baltijas valstīs. Iemeslu vidū ir valstu ekonomiskā situācija un cilvēku noskaņojums.

Igaunijā dzīvokļu cenas jaunajos projektos sākušas kāpt jau pērnā gada vidū. Liela aktivitāte bijusi vērojama pērn pēdējā ceturksnī un tā turpinoties arī tagad.

Kā norādīja "Luminor" bankas ekonomists Tonu Palms, piemēram, Tallinā dzīvokļu cenas martā pieaugušas par 8,6%, salīdzinot ar šo periodu pērn. Vidējā cena par jaunu dzīvokli Tallinā sasniedzot 3000 eiro kvadrātmetrā. Palms gan pieļāva, ka iespējas iegādāties īpašumu varētu kristies, jo cenas pieaug straujāk par ienākumiem. Iespējas atrast variantus varētu pasliktināt arī piedāvājums, kas samazinoties.

Lai gan nekustamā īpašuma tirgus Igaunijā, viņaprāt, raksturojams kā "karsts", to tomēr nevarot saukt par nekustamā īpašuma tirgus bumu.

"Ir divas pamatopcijas, ko darīt ar līdzekļu pārpalikumu. Nekustamais īpašums vai finanšu investīcijas. Igauņi mīl nekustamo īpašumu, tāpēc tie labprātāk pērk otro vai trešo īpašumu un to izīrē. Tātad situācijā, kad pieprasījums atgriežas, attīstītāji var celt cenas, un es redzu, ka darījumi pieaug un cenas pieaug, bet tas nav bums, vienkārši mainās sentiments un attīstītāji to izmanto," skaidroja ekonomists.

Kā iemeslu salīdzinoši lielai aktivitātei Igaunijas nekustamo īpašumu tirgū Palms minēja lielos iekrājumus un nelielo iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu pandēmijas laikā pērn.

"Mums bija daudz mazāks IKP kritums, viens no mazākajiem eirozonā pērn. Un arī daži darba tirgus segmenti ir ievērojami uzkrājuši līdzekļus, kas pieauguši par vairāk nekā 14%. Tātad mājsaimniecībās ir vairāk nekā miljards eiro liels iekrājumu pieaugums, salīdzinot ar laiku pirms gada un vēl lielāks iekrājums korporatīvajā daļā," sacīja "Luminor" bankas ekonomists.

Bet vislielākā aktivitāte Baltijā vērojama Lietuvā. Tas bijis negaidīti, atzina "SEB bankas" Lietuvā ekonomists Tads Poviļausks. Viņš skaidroja, ka cilvēki ir diezgan pārliecināti par tuvāku un tālāku nākotni, neatliekot īpašumu iegādi, tādēļ pieprasījums ir ļoti augsts. Piedāvājums nespēj tikt līdzi. Lai gan pieaudzis to personu skaits, kas iegādājas jau otro īpašumu, šādi cilvēki nebūt neesot vairākums.

"Īpaši spēcīgu aktivitāti mēs novērojam mūsu galvaspilsētā Viļņā. Īpaši pirmreizējā tirgū, ja runājam gan par jauniem dzīvokļiem, gan mājām.

Par spīti "lokdaunam", gan janvārī, gan februārī un martā mums bija jauni rekordi jaunu dzīvokļu iegādē Viļņā. Nākamajos ceturkšņos cenu kāpums, visticamāk, būs lielāks un tuvojamies divciparu skaitļa pieaugumam,"  sacīja Poviļausks.

Kā iemeslu milzīgajai aktivitātei Poviļausks minēja ne tikai iekrājumus. Piemēram, pērn vidējā alga valstī pieaugusi ātrāk nekā pieauga īpašuma cenas. Šis temps, lai gan samazinājies, tomēr īpašumu iegādi nemazina. Citādāk gan varētu būt tad, kad īpašumu cenu pieaugums sasniegs divciparu skaitli. Tomēr runa nav tikai par algām. Poviļausks arī piebilda, ka, piemēram, Viļņā, iedzīvotāju skaits pēdējo pāris gadu laikā ir pieaudzis – pērn par 10 000.

"SEB bankas" Latvijā ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata - ja arī Latvijā redzēsim ļoti pārliecinoši pozitīvu imigrācijas saldo, tas ļoti labi atsauksies arī Latvijas nekustamo īpašumu tirgū. Šobrīd aktivitāte Latvijā ir augoša un tai ir potenciāls augt vēl vairāk, tomēr pašlaik tā ir relatīvi zema un krietni zemāka nekā kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem. Viens no iemesliem, kādēļ cilvēki tomēr var un ir gatavi tērēt līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei, ir iekrājumi, kas pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu laikā pieauguši. Tā gan esot salīdzinoši šaura sabiedrības grupa un piesardzība pastāv joprojām.

"Zināmā mērā arī šie ierobežojumi nospēlēja par labu tam, ka lielai daļai uzkrājās līdzekļi, kas šobrīd tiek izmantot nekustāmā īpašuma iegādei vai esošo īpašumu labiekārtošanai. Bet, protams, mēs joprojām runājam par salīdzinoši šauru grupu. Masveidīgums, ko redzējām pirms globālās finanšu krīzes, nav, jo tomēr piesardzība ir pietiekami plaša. Mēs redzam pozitīvu, pieaugošu tendenci, bet

joprojām pietiekami lielā daļā sabiedrības pietrūkst pārliecības par nākotni, lai izvēlētos par nekustamā īpašuma iegādi," atzina Gašpuitis. 

Viņš minēja, ka primāri aktivitāti tirgū nosaka tas, cik labi veicas ekonomikā, un tas, cik droši jūtas iedzīvotāji. Kas attiecas uz nekustamo īpašumu cenām, tad tās pašlaik Latvijā aug. "SEB bankas" ekonomists atzina – lai vai kā cilvēki vēlētos sagaidīt cenu kritumu, tās tomēr tā vai citādi saglabās pieaugumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt