Par spīti pandēmijai darba tirgū valda optimisms, un tiem cilvēkiem, kuri darbu šajā laikā ir zaudējuši, ir iespēja izvēlēties no plaša klāsta darba piedāvājumu, par to pārliecināts personāla atlases uzņēmuma "WorkingDay" mārketinga direktors Māris Silinieks. Viņš akcentēja, ka, pagājušā gada janvārī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4%, bet šobrīd – 6,4%. Par vienu procentpunktu zemāk. Protams, ir jomas, kas pandēmijas dēļ vairāk ietekmētas, piemēram, viesmīlības nozare, izklaides un atpūtas joma.
"Tajā pašā laikā ir jomas, kas ir piedzīvojušas milzīgu uzplaukumu, kur ļoti trūkst darbaroku. Tie ir dažādi piegādes servisi.
Attālinātās strādāšanas un mācīšanās dēļ ir liels pieprasījums pēc informācijas tehnoloģiju speciālistiem. Protams, ir jāpārprofilējas, bet darba piedāvājumu skaits ir milzīgs. Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā ir 5675 darba piedāvājumi. Tur ir, no kā izvēlēties. Tur ir arī vadītāju un augsti kvalificētu speciālistu vakances. Visiem līmeņiem," stāstīja Silinieks.
Personāla vadības konsultāciju uzņēmuma "Eiro Personāls" vadītāja Evita Mackeviča uzsvēra, ka darba devēju un ņēmēju ceļi var krustoties dažādos kanālos.
"Tikai atsaucība no sludinājuma publicēšanas populārākajā portālā "CV Online" diemžēl nestrādā. Aizvien vairāk saņemam zvanus no klientiem ar jautājumu, ka trūkst ekspertu. Darbinieki nepiesakās. Ko mums darīt? Kur izvietot sludinājumu? Palīdziet mums. Tā ir tāda šodienas tendence. Es teiktu, ka ir jāpārdomā arī sociālajos tīklos, kur jūs esat, ar kādu ziņu jūs esat. Tāpat pārdomāt vēl citas vietas, slēgtos forumus vai "ss.com" platformu. Un skatīties to atbilstību – amata formāts, ko jūs meklējat, un vietu, kur jūs meklējat," klāstīja Mackeviča.
Eksperte norādīja, ka darba tirgū notiek darbinieku migrēšana no vienas nozares uz otru, bet šāda tendence ir vairāk zemāka līmeņa amatos.
Savukārt augstāka līmeņa darbinieki ir pieprasīti jebkurā jomā, arī tajās, kuras pandēmija ievērojami skārusi.
"Augstākā līmenī talantu medības turpinās. Turklāt pandēmijas laikā ir palielinājies to darbinieku skaits, kuriem ir pieaugusi atlīdzība virs 4000 eiro. Tā kā šāda līmeņa speciālisti tiek uzrunāti, meklēti, tiek piesaistītas atlases kompānijas, un pieprasījums ir," stāstīja Mackeviča.
Pieprasījums ir augsts pēc dažāda līmeņa darbiniekiem, it īpaši tajās jomās, kurās pandēmijas laiks ir nācis ar lielu izaugsmes grūdienu. Piemēram, loģistikas jomā. "DPD Latvija" valdes priekšsēdētājs Jānis Grants sacīja, ka uzņēmums aktīvi uzrunā potenciālos darbiniekus, jo gada izskaņā darba apjoms būtiski pieaug. Ja pirmajā un otrajā pandēmijas vilnī atsaucība nebija liela, tad šobrīd uzņēmums saņēmis jau vairāk nekā 200 pieteikumus no potenciālajiem darbiniekiem. Grants atklāja, ka daudziem darbs loģistikas uzņēmumā ir veids, kā savā ziņā "pārziemot".
"99% atgriežas oriģinālajā nozarē, kurā strādājuši iepriekš – tūrisms, ēdināšana.
Gada izskaņa vienmēr mums ir bijis karstākais periods. Šajā gadā tas ir vēl karstāks šo papildu liegumu dēļ.
Tā ir tā maizes garoziņa, saucat, kā gribat. Mums ir jāapmāca šie darbinieki, jāinvestē. Bet mēs zinām, ka viņi pie mums neuzkavēsies ilgāk par šiem trīs mēnešiem, kas ir karstākie – novembris, decembris un janvāris," teica "DPD Latvija" vadītājs.
Savukārt uzņēmumā "Bolt" var atrast darbu gan taksometru vadītāji, gan kurjeri, kas nodarbojas ar ēdienu piegādi. "Bolt" pārstāvis Latvijā Raimonds Bērziņš atklāja, ka nereti cilvēki izvēlas "Bolt" kā papildu darba vietu, kur piepelnīties vai strādāt tajā periodā, kamēr citā nozarē darba ir mazāk.
"Ticamākais, ka tās ir sezonālās nozares, no kurām nāk darbinieki – viesmīlība, ceļu būve, būvniecības nozare. Tad nāk strādāt ziemas sezonā par kurjeru, kad darba citās nozarēs ir mazāk. Nāk piestrādāt pie mums uz ziemas periodu. Tai pašā laikā ir arī tādi, kas pamēģina kurjera darbu un paliek uzņēmumā. Skatoties, kāda uzņēmumam ir izaugsme gadu no gada un arī kurjeru skaita palielinājumā, tad redzam, ka ir kurjeri, kas arī paliek strādāt pēc sezonalitātes beigām," norādīja Bērziņš.
Viņš teica, ka pandēmijas pirmajā vilnī uzņēmums bija cerējis uz lielāku jauno darbinieku pieplūdumu, tomēr tā nebija. Šobrīd interese par darbu kompānijā pieaug, tomēr darbiniekus vajadzētu vēl vairāk, jo pieprasījums pēc pakalpojumiem, piemēram, ēdienu piegādes servisa, kāpj.
