Skujkoku apaļkoksnes cena nostabilizējas tādā līmenī, kāda tā bija pirms straujā cenu kāpuma, ko savukārt ietekmēja gan Covid-19, gan citi globāli procesi. Tā secināts Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra apkopotajā informācijā.
Kā stāstīja mežsaimniecības projektu vadītājs Artis Misiņš, sākotnējo cenu bumu radīja tas, ka mazāk ceļojām, tā vietā pievēršoties būvniecībai un remontiem. Paralēli augošajam pieprasījumam tādas lielvalstis kā Krievija un Kanāda būtiski kāpināja arī ievedmuitas cenas, kas kokmateriālus sadārdzināja vēl vairāk.
Misiņš norādīja: "Apaļo kokmateriālu cenas arī atkarīgas no sezonalitātes. Gada laikā ir divi brīži, kad cenas uzkāpj, bet pēc sezonas tās pamazām sāk kristies. Šobrīd varētu būt, ka lielie kritumi nav gaidāmi, jo tuvojas apkures sezona un vērojams cenu kāpums, bet, tā kā nupat bija šis lēciens, kāpums varbūt nebūs tik izteikts."
Uzņēmuma "Latvijas Valsts meži" pārdošanas un piegādes izpilddirektors Andris Meirāns atzina, ka arī viņa koncerna pārdošanas datos lielais pieprasījums pēc kokmateriāliem atspoguļojies kā desmit gadu laikā straujākais ieņēmumu kāpums. Bet jau tad bijis skaidrs, ka augošie rādītāji būs īslaicīgi. Meirāns teic, ka kokmateriālu cenas ir nevis būtiski samazinājušās, bet nokritušās līdz jaunai tirgus cenai, kas būs spēkā vismaz nākamo pusgadu.
Augsto cenu līmeņu krišanās, sevišķi plātnēm un skujukoku dēļiem, bija sagaidāma.
Tam piekrita arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Viņš teica: "Ļoti atšķiras situācija, cik ir spējīgs piegādāt klientam tajā vietā, kur viņam to vajag. Lielākoties Latvijas kokrūpnieki nav ar loģistikas jaudām, ka paši varētu aizvest, tādēļ problēmas un izaicinājumi ir diezgan lieli. Tas, ka stāv ostās produkts, kas daļēji pārdots vai daļēji norunāts, ka jānosūta, – tas rada problēmas tajā, ka šobrīd tiek traucēta visa loģistikas ķēde, ja Lielbritānijā ir ostas pilnas un no viņām nevar izvest. Tas attiecas ne tikai uz kokmateriāliem; mēs zinām, kādas Lielbritānijai problēmas arī ar veikalu piegādi, tai skaitā pārtikai. Loģiski, ka arī Latvijas ostās ir uzkrājušās, un tajā brīdī, kad Latvijas ostas pilnas, arī zāģētavās nav bezgalīgi lielu noliktavu, tā iemesla dēļ mazina ražošanas apjomus. Daļa, nevis visi. Un, protams, ka tas pa ķēdīti aiziet līdz meža īpašniekam, jo šobrīd ne dēļu cenas dēļ var maksāt lielo cenu, ne arī līdz galam vajag tos apjomus, ko mums vajadzēja jūnijā vai jūlijā, vai augustā."
Tādējādi likumsakarīga ir cenu krišanās, kas dēļiem un plātnēm septembrī un arī oktobrī bijusi ap desmit procentu samazinājuma līmenī.
"Patēriņš kopumā nav krities vai vēlme patērēt nav kritusies, bet loģistikas dēļ to ir grūti apmierināt," skaidroja Klauss.
Tomēr apaļkoku uzkrājumi Latvijas ostās ne vienmēr nozīmē problēmas, ka nav smago mašīnu, kas tos aizved līdz klientiem. Piemēram, papīrmalku jeb baļķus, no kuriem nesanāk dēļi, pārsvarā eksportējam uz Somiju vai Zviedriju, un noieta tirgus šajā segmentā vienkārši pasliktinājies ilgākā laikā.
