Vairāk nekā 120 hektāru zemes un ēkas tā sauktajā tērauda kausēšanas krāsns pusē starp pilsētā ievedošo centrālo šoseju un Liepājas ezeru pašlaik pieder domei un Liepājas Speciālajai ekonomiskajai zonai (SEZ). Aizejošie uzņēmumi vēl turpina aizvākt ''Metalurga'' iekārtas. Bet dažas vietas zemes īpašniece SEZ iznomājusi uzņēmumiem, kas tur līdz kuģu pienākšanai ostā uzglabā kokmateriālus, granulas un citas eksporta lietas.
No dzelzceļa depo ēkas jumta paveras skats uz visu plašo teritoriju, tajā skaitā ar būvgružiem gadu desmitos aizbērto ezermalu. Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis pastāstīja par iecerēto: "Mēs redzam – te viens tāds liels klajums, kuram piebraukt var tikai pa grants celiņiem. Attiecīgi visu šo teritoriju šķērsos vairākas jaunas ielas, tiks izveidoti jauni kvartāli, kur varēs būvēt jaunas rūpnīcas un loģistikas objektus. (..) Plāns ir tāds, ka šeit kā normālā pilsētas daļā var braukt, iet cauri, braukt ar riteni gar ezermalu. Kaut kas no vecā tiks arī atstāts un izmantots."
Liepājas SEZ un domes ambīcijas paredz, ka pēc diviem gadiem ''Metalurga'' teritorijā varētu sākt sakārtošanas darbus.
Skaitļi rāda vismaz 3000 jaunu darbavietu un vismaz 25 miljonu eiro iemaksas nodokļos katru gadu. Lai to panāktu, pilsēta infrastruktūrā domā ieguldīt līdz 50 miljoniem eiro, bet no privātajiem investoriem sagaida ap 400 miljonu investīcijas industriālā parka ražotnēs.
Pilsētas mērs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija) atzīmēja, ka liepājniekiem solījis atjaunotni gan pludmalē, gan rūpniecības teritorijās, un Karostas attīstība ļaujot domāt, ka sanāks arī ar ''Metalurga'' teritoriju.
Viņš sacīja: "Ja mēs salīdzinām Liepājas pilsētas attīstību šajā gadā, šeit ir redzama tikai un vienīgi izaugsme. Tas darbs, kas ir darīts līdz šim, skaidri norāda uz to, ka Liepāja var piesaistīt jaunas investīcijas. Kaut vai, ja mēs paskatāmies šajā laika periodā, 10 jaunas rūpnīcas ir atvērtas Liepājas pilsētā. Bezdarba līmenis ir samazinājies kardināli."
Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane ''Metalurga'' brukšanas laiku pirms astoņiem gadiem atceras kā intensīvu darbu, jo lielākā daļa jeb 1333 no 2000 strādājošo palika bez darba. Daļa pensionējās, bet vairums atlaisto bija pirmspensijas vecumā.
"Tajā laikā līdz ar to Liepājā bezdarba līmenis pieauga līdz 5000 [cilvēku]. Ja salīdzinām, tad šodien ir nepilni 2000. Jau tajā laikā radās jautājums, ko šie cilvēki darīs, jo šīs profesijas ir specifiskas. Viņiem acīmredzot ir jāpārkārtojas," pastāstīja Baumane.
Vairums izmantojuši iespējas mācīties – daļai bija tehnisko amatu prasmes, bet vajadzēja dokumentus, savukārt vēl daudzi, piemēram, apguva valsts valodu, bez kā gadu desmitiem pie ''Metalurga'' krāsnīm varēja iztikt. Tādējādi citi uzņēmumi varēja tikt pie kvalificētiem metinātājiem, inženieriem, arī smago auto vadītājiem.
Balode arī neslēpj, ka daļa pēc ''Metalurga'' bankrota trieciena pazudusi atkarībās, citi ar niecīgiem ieņēmumiem un gadījuma darbiem sagaida pensijas laiku, jo tādus teju sešdesmitgadniekus darba devēji nemaz tā neizķer. Taču vai Liepājas bezdarbnieku rindās būtu strādājošie jauniem investoriem?
"Piemēram, ir pāris desmiti inženieru, ir elektriķi un elektromontieri, kas šādos uzņēmumos ir vajadzīgi diezgan daudz. Ir virpotāji, metinātāji, frēzētāji daži, kādi trīs celtņu operatori, ir metālapstrādes operatori. Varbūt, ka var arī izdoties kaut ko sakomplektēt viņiem," atzina Baumane.
Nodarbinātības aģentūras vietējās filiāles vadītāja atzīst, ka gandrīz puse bezdarbnieku ir tā sauktie ilgstošie, ko dabūt pie darba diez vai vairs izdosies. Daudzi arī sagandējuši veselību, jo dzīves laikā par to nav gādājuši. Taču ir arī liela daļa mainīgo bezdarbnieku, kas parāda ne tikai darbaspēka kustību, bet arī tā trūkumu, darba devēju cīņu par strādājošajiem un no tā izrietošu algu paaugstinājumu.
