Latgalē tūrismā ievieš jaunās tehnoloģijas un maina ierasto darba ritmu

Tūrisma pakalpojumu sniedzēji Latgalē atzīst: lai gan šī vasara objektīvu iemeslu dēļ nav bijusi tik veiksmīga kā pērn, tomēr tā nesusi jaunas prasības ne tikai pašiem ceļotājiem, bet arī tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, liekot izmatot gan tehnoloģijas, gan mainīt arī ierasto darba ritmu.

Latgalē tūrismā ievieš jaunās tehnoloģijas un maina ierasto darba ritmuIveta Čigāne

Atskatoties uz aizvadīto aktīvā tūrisma sezonu, zirgu sētas “Klajumi” saimniece Ilze Stabulniece no Krāslavas novada pastāstīja, ka pielāgoties pandēmijas radītajiem apstākļiem ir nācies arī tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Šogad karstais jūnijs lika tūristiem izvēlēties par labu atpūtai pie ūdens.

„Runājot par šo aktīvā tūrisma sezonu vasaras laikā, var teikt, ka tūristu skaits nedaudz samazinājās. Taču brauca cilvēki, kuriem patīk atpūta pie dabas – „Daugavas loki”, ceļojumi zirga mugurā. Individuāli dzīvojot mūsu „Daugavas loku” mājiņās, ceļojot zirga mugurā, praktiski bez saskarsmes ar citiem, cilvēki varēja turpināt jau ierasto, neteikšu mājsēdi, bet ceļošanu mazās grupiņās,” stāstīja Stabulniece.

Saimniece atklāja, ka, atjaunojot ārkārtējo stāvokli valstī, jau tagad ir jārēķinās ar to, ka tūristu plūsma, kas rudenī jau tāpat nav liela, samazināsies vēl vairāk.

„Es varu pateikt, ka es jau šodien saņēmu vairāk nekā piecus zvanus par atteikumu. Cilvēki bija plānojuši brīvdienās atpūtu, nelielas kāzas, dzimšanas dienas svinības, bet tagad cilvēki atsakās. Esam ar vasaras nelielajiem ieņēmumiem apmaksājuši elektrības un degvielas rēķinus  apmēram pusgadu uz priekšu. Līdz ar to mēs centīsimies iztikt ar sava pagraba un ledusskapja krājumiem,” pastāstīja Stabulniece.

„Spēcīgākā šī brīža iezīme pieprasījuma izmaiņās ir tieši tā, ka vairāk brauc cilvēki individuāli. Pārsvarā viņi brauc tad, kad viņiem ir laiks,” pastāstīja uzņēmuma „Ludzas amatnieku centrs” vadītāja Līga Kondrāte.

Viņa uzsvēra, ka šogad tūrisma jomā vinnētāji bija tie, kas piedāvāja aktīvu atpūtu pie dabas, topā bija dažādas dabas takas, laivošana, izjādes un tamlīdzīgi. Tajā pašā laikā, ceļojot uz noteiktu mērķi, tūristi labprāt izvēlējās arī Ludzas pilsētā pieejamos tūrisma pakalpojumus.

„Līdz ar to cilvēks grib saņemt tūrisma pakalpojumu tad, kad viņš ir atbraucis. Tagad daudz retāk izdara pasūtījumu vai pieteikumu iepriekš. Un tas būtiski maina tūrisma produkta piedāvāšanu kā tādu. Bet par laimi šī te tendence ir radījusi nākamo tendenci tūrisma nozarē, un tā ir digitalizācija. Tas nozīmē, ka jebkuru pieprasījumu var dabūt internetā mājaslapā, sociālajos tīklos, „WhatsApp” ziņās.

Liels pieprasījums šogad bija gidiem, bet viņi strādāja ar mazām grupiņām, un līdz ar to mēs esam audiogidu ieviešanas darba procesā.

Ļoti labi to darīt gan maršrutos, gan dabas takās, gan ekspozīcijās. Tas ir viens no risinājumiem, un tam būs nākotne,” klāstīja Kondrāte.

Lai arī aizvadītās aktīvā tūrisma sezonas laikā bijuši dažādi ierobežojumi, tiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas sezonāli, šis laiks nesis itin labu peļņu. To atzīst arī tūrisma nozares eksperts un "BalticTravelnews.com" direktors Aivars Mackevičs.

„Latgalei un arī pārējiem novadiem šī vasara bija pietiekami laba. Ja paskatās, kādas cenas ir bijušas tūrisma sektorā, tad tās ir ievērojami augstākas nekā visus iepriekšējos gadus. Latgale pelnīja no maija līdz septembrim. Tas jau tāds ierastais periods. Tikai šogad tas sākas vēlāk, jo jūnijs daudziem pakalpojumu sniedzējiem bija patukšs, bet, ar jūliju sākot, tūristu bija pilns. Tā ka es domāju, ka tie, kuri ir strādājuši, ir uzkrājuši kādu tauciņu un var strādāt,” stāstīja Mackevičs.

Kā norādīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, pandēmijas laiks palīdzējis aktivizēt vietējos ceļotājus, jo līdz tam daudziem bijusi diezgan skeptiska attieksme pret ceļošanu pa Latviju.

„Tā tendence, kas iezīmējās, sākoties pandēmijai, ir tā, ka cilvēki vēlas ceļot pa Latviju un atklāj daudz jaunu vietu. Ja mēs atskatāmies uz šo aktīvo tūrisma sezonu, tad pamatā dominē vietējais tūrisms, kaimiņvalstu Lietuvas, Igaunijas ceļotāji. Un tad nedaudz arī citu Eiropas valstu tūristi,” stāstīja Šīrava.

Viņa ir pārliecināta, ka grūtāk šogad klāsies tieši tiem uzņēmējiem, kuri savus pakalpojumus sniedz nevis tikai aktīvajā tūrisma sezonā, bet visa gada garumā.

„Ja mēs runājam par lielajām viesnīcām, lielajām pasākumu vietām, tad šīs vietas neatguvās arī vasaras periodā. Līdz ar to mēs nevaram runāt, ka lielākā daļa uzņēmumu ir uzaudzējuši drošības spilvenu, lai tagad pilnīgi mierīgi varētu pārlaist šos ierobežojumus. Un, protams, ka  atkal jādomā par kādām atbalsta iespējām uzņēmumiem, kuriem ir liegts strādāt,” norādīja Šīrava.

Lai arī valstī izsludināts "lokdauns" un dažādi ierobežojumi, iespējams, ka mājsēde liks pilsētniekiem meklēt atpūtas iespējas izolētā lauku vidē. Kā uzskata tūrisma eksperti, šī ziema būs vēl viens iespēju laiks gan nelielo naktsmītņu, gan ziemas tūrisma pakalpojumu sniedzējiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt