Nākamajā gadā paredz būvniecības izmaksu turpmāku kāpumu

Būvniecības nozare šā gada otrajā pusē ir sabremzējusies. Tā liecina Centrālās statistikas apkopotie dati. Salīdzinot ar pērno gadu, pārāk spožs, kā izrādās, būvniecībā nav bijis arī pirmais pusgads. Tomēr nākamais gads prognozēs rāda strauju izrāvienu, kam gan būs arī daudz blakusefektu, no kuriem sāpīgākais teju katram no mums – turpmāka cenu celšanās.

Nākamajā gadā paredz būvniecības izmaksu turpmāku kāpumuEdgars Kupčs

Būvniecība Latvijā veido 7% no iekšzemes kopprodukta, tajā nodarbināti gandrīz katrs desmitais mūsu valsts strādājošais jeb 76 tūkstoši cilvēku. Nozares būtiskumu apliecina arī fakts, ka no valsts budžeta desmitā tiesa jeb vairāk par vienu miljardu eiro tērējam kapitālajiem izdevumiem jeb tēriņiem būvniecībā.

Tomēr šis gads kopumā parāda būvniecības apjomu samazinājumu pret pērno gadu, bet sevišķs kritums vērojams trešajā ceturksnī.

"Sezonalitāte vērojama būvniecībā. Pagājušā ziema bija auksta, bet ziema pirms tam – ļoti silta. Siltās ziemas laikā, protams, būvniecības nozarei ir daudz lielākas iespējas realizēt projektus nekā tad, ja ir daudz sniega un grūtāk nodarboties ar būvdarbiem. Otra lieta – pēdējā brīža aktualitātes ir gan energoresursu, gan būvmateriālu cenu pieaugums," iemeslus uzskaita Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle.

Tas savukārt mazinājis pieprasījumu privātajā sektorā, jo līdz ar straujo cenu kāpumu daudzi atteikušies vai izvēlējušies nogaidīt ar būvniecības lietām.

Taču Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs norādīja, ka objektu ir daudz un arī pieprasījums kopumā ir ievērojams: "Tajā pašā laikā kapacitāte ir ierobežota. Nedaudz varbūt kovids ar saviem ierobežojumiem kaut ko pakavē. Es domāju, un tā ir mana prognoze – gada beigās nekāds kāpums nebūs, ap šiem rādītājiem noturēsies gada beigās, jo gada beigas ietekmēs arī Covid-19 sertifikāta prasības, un būvniecībā daudzi nav ar sertifikātu, un būs viņi jāatstādina, jo nebūs, kas darbus veic."

Ja darbinieku kļūs mazāk, darbinieki kļūs prasīgāki, jo esošie speciālisti cels cenas speciālistu trūkuma dēļ. Pie darba nepielaistie savukārt var aiziet ēnu ekonomikā vai aizbraukt no valsts, viņš pieļāva.

Tāpēc nozare rosina atbildīgo ministriju ļaut darba devējiem uzņemties atbildību par padotajiem un atteikties no obligātas vakcinācijas pēc decembra vidus, citādi draud ar nepārvaramas varas apstākļiem, kas liegs pildīt uzņemtās saistības.

Tomēr Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle nav noskaņota tik pesimistiski: "No 31. oktobra bija vakcinēti 66% jeb katrs otrais no būvniecības nozarē nodarbinātajiem. Ar patiesu prieku varam redzēt, ka būvniecības nozare ir tā nozare, kur visstraujāk aug vakcinēto skaits. 14. novembrī bija vakcinēti jau 74% no nodarbinātajiem. Tātad divu nedēļu laikā papildus 5,2 tūkstoši bija saņēmuši Covid-19 sertifikātu."

Viņasprāt, ar šādiem vakcinācijas aptveres palielināšanās tempiem nebūs grūti būvniecībā nodrošināt nepieciešamos darbiniekus.

Tomēr darītāju nākamajā gadā trūks, atzina vairāki Latvijas Radio aptaujātie eksperti un netieši arī pati nozares ministrija, atklājot, ka nākamajā gadā no valsts budžeta un Eiropas fondiem būvniecībā ieplūdīs jau gandrīz divi miljardi eiro jeb teju divreiz vairāk nekā šogad.

Būvnieku asociācija nākamajā gadā prognozē ne tikai vairāk darba un cenu celšanos, bet arī laikā nepabeigtus darbus, pārtrauktus līgumus, soda sankcijas un tiesvedības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt