Vērtē iespēju katastrofu centru būvniecībā izmantot publiskās un privātās partnerības projektus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Lielākā daļa no ēkām, kur šobrīd atrodas dažādas Iekšlietu ministrijas (IeM) iestādes, būvētas 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā un ir kritiskā stāvoklī, tādēļ ministrija plāno būvēt jaunus katastrofu pārvaldības centrus, bet kur ņemt finansējumu? Daļu līdzekļu piešķirs no valsts budžeta, daļu no Atveseļošanas un noturības mehānisma. Ministru kabinets arī atbalstījis IeM piedāvājumu par publiskā un privātā sektora sadarbību infrastruktūras sakārtošanai. Kā tie atšķiras no citiem finansējuma veidiem, skaidroja Latvijas Radio.

Vērtē iespēju katastrofu centru būvniecībā izmantot publiskās un privātās partnerības projektus
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs informēja, ka visā Latvijā plānots būvēt jaunus infrastruktūras objektus – depo jeb katastrofu pārvaldības centrus.

"Šajos objektos atradīsies ne tikai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta personāls, bet arī Valsts policija, gan atsevišķās vietās arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, tādā veidā nodrošinot, protams, gan efektīvu īpašuma izmantošanu, gan arī, protams, starpinstitucionālo sadarbību. Šie astoņi objekti, kas tiek plānoti, par kuriem ir noslēgti līgumi un notiek visi darbi, lai uzsāktu jau arī praktisko būvniecību, ir Kandava, Saulkrasti, Dagda, Iecava, Ilūkste, Priekule, Rūjiena un Aizpute," viņš pastāstīja.

Šobrīd notiek pārrunas par vēl deviņu centru būvniecības finansēšanu no Atveseļošanas un noturības mehānisma. Papildus tiek pētītas iespējas būvēt katastrofu centrus arī ar publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu palīdzību.

Centrālās finanšu līgumu aģentūras Publiskās un privātās partnerības nodaļas vadītājs Ritvars Timermanis sacīja, ka desmit gadu laikā Latvijā tiek īstenots tikai viens šāda veida projekts.

"Šobrīd ir īstenošanā viens, tā saucamais Ķekavas apvedceļa projekts, kura kopējais finansējums Latvijai ir ļoti liels – 250 miljoni eiro. Šobrīd šis projekts jau ir īstenošanas stadijā. Tai pašā laikā jau ir iestrādes arī citos virzienos, un atsevišķām pašvaldībām uzsākti finanšu un ekonomiskie aprēķini. Mēs esam uzsākuši aktīvu darbību, lai pašvaldībās un valsts iestādēs popularizētu šo PPP jomu. Ja runājam par pašvaldībām, tad pēdējā aptaujā, ko mēs esam veikuši, var izdalīt 15 jomas – populārākā ir sporta infrastruktūras joma, otra populārākā ir ceļu infrastruktūras joma, tai skaitā apgaismojums, sporta trases, tūrisma objekti."

Kāpēc līdz šim publiskās un privātās partnerības projekti Latvijā nav kļuvuši populāri?

Timermanis minēja divus iemeslus – trūkst informācijas un pieejams plašs Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums.

Atšķirībā no ES projektiem PPP projektos lielāka atbildība ir privātajam partnerim.

Viņš skaidroja: "Ja Eiropas Savienības fondu projektā uzceļ, piemēram, daudzfunkcionālu sporta centru, kur ir peldbaseins, hokeja laukums, piemēram, rekreācijas telpas, tad PPP ietvaros tas faktiski nozīmē to, ka komersants un būvnieks ne tikai uzceltu šo ēku, bet viņš arī šo ēku uzturētu un apsaimniekotu – organizētu sacensības un organizētu rekreācijas iespējas."

Savukārt "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija skaidroja, ka publiskās un privātās partnerības projekti jau desmit gadus ir populāri Lietuvā. "Lietuvā gan šie projekti nav lieli. Teiksim, mūsu Ķekavas apvedceļš ir daudz lielāks projekts. Bet Lietuvā tas vairāk ir veids, kā izveidot sistēmu un izveidot vietējo uzņēmēju bāzi, kas prot izpildīt šādus līgumus. Ja mēs skatāmies ietekmi uz ekonomiku, tad patiesībā redzam, ka, teiksim, Lietuvai, lai gan viņiem ir mazākas publiskās investīcijas nekā Latvijai un Igaunijai, bet tas ir tādēļ, ka liela daļa no projektiem ir arī šajā PPP pusē. Kad mēs runājam par PPP projektiem, tas ir veids, kā finansēt investīcijas un nodrošināt to apsaimniekošanu," viņa sacīja.

Ekonomiste norādīja, ka no valsts puses tas nerada tūlītēju slogu budžetam, bet izstiepj maksājumus par būvēšanu un uzturēšanu ļoti ilgā periodā, proti, privātais partneris uzņemas lielāko daļu riska, kā arī nodrošina saimniekošanu objektā ilgākā termiņā.

Zorgenfreija arī minēja, kādi var būt riski gan publiskajai, gan privātajai pusei: "Ja, teiksim, ir pārāk straujš būvniecības izmaksu kāpums vai kaut kādas neparedzētas izmaksas, tad, iespējams, ka šis projekts sadārdzinās un tas savukārt kļūst mazāk izdevīgi. Bet riski, protams, ir arī publiskajā pusē.

Latvijā noteikti būtiskākais risks ir necaurspīdīgums, varbūt korupcijas un kaut kādu savtīgu interešu bīdīšanas risks. Ļoti iespējams, ka šī konkurence, piesakoties uz projektiem, nav pietiekami liela, lai valsts varētu iegūt visoptimālāko cenu."

Nākotnē publiskās un privātās partnerības projekti būšot virziens, kā saglabāt publisko investīciju apjomu, bet vēl daudz darba jāiegulda sistēmas izveidē un projektu vērtēšanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti