Veikali un ēdinātāji pārvietojas uz tirdzniecības centriem; pircēji var sagaidīt cīņu par klientiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Ieilgstot kovida pandēmijai un valdības noteiktajiem ierobežojumiem, nu jau arī Rīgas centrā tumši ir ne tikai ierastie logi augstāk par pirmo stāvu, bet arī gājēju līmenī. Veikali, pakalpojumu sniedzēji un ēdinātāji cits aiz cita pamet Vecrīgu un citas pilsētas, aiz sevis atstājot mēnešiem ilgi esošus tukšus skatlogus. Daļa pārvācas uz lielajiem tirdzniecības centriem, bet daļa dzīvi tā arī neatsāks.

Veikali un ēdinātāji pārvietojas uz tirdzniecības centriem; pircēji var sagaidīt cīņu par klientiem
00:00 / 05:23
Lejuplādēt

Saulainas kafejnīcas telpas Dzirnavu ielā, vieta veikalam Krišjāņa Barona ielā, restorāns Šķūņu ielā Vecrīgā, kluba telpas Ģertrūdes ielā – sludinājumu portālā vairākos simtos mērāmi sludinājumi, kuros nomai vai pārdošanā izliktas dažādas telpas. Kā pastāstīja nekustamā īpašuma tirgus kompānijas "DoReMi Group" īpašnieks un Latvijas Nekustamā īpašuma darījumu asociācijas pārstāvis Artūrs Obrickis, pamestas komerctelpas pašlaik ir ikdiena gan Rīgas pieprasītākajās tirgošanās ielās, gan tirdzniecības centros.

"Tirdzniecības centri gan uzreiz jāpiemin, ka šos te laikus pārdzīvo nedaudz vieglāk. Un nedaudz vieglāk tā iemesla dēļ, ka viņiem katram ir sava speciāla mārketinga stratēģija, mārketinga komanda, kas domā un plāno, kā pievilināt konkrētus pircējus tirdzniecības centram.

Daudzi nomnieki, kuri ir saskārušies ar to, ka ielu veikalu tirdzniecībā viņiem bizness neizdodas un klienti neieiet viņu veikalos iekšā, vēlas pamēģināt strādāt tirdzniecības centros, kaut arī tas ir dārgāk.

Kas ir vēl jāņem vērā. Daudzi lielie ierobežojumi, ko noteikusi valdība – par platībām –  tirdzniecības centru tieši ierobežo. Bet jebkurā gadījumā no nomnieku puses ir vērojams, ka nomnieki – gan kafejnīcas, gan veikali – ļoti daudzi grib izmēģināt iespējas, kā ir strādāt tirdzniecības centros," stāstīja Obrickis.

Pašlaik lielākie ieguvēji esot ķēdes tipa uzņēmumi, kas visu kovida laiku strādā ar stratēģiju, ka ir īstais laiks atrast jaunas platības. Savukārt vieninieki, kam pieder viens restorāns vai veikaliņš, tā neriskē paplašināties vai meklēt citas telpas. Un cietēji šajā visā pirmkārt mēdz būt telpu īpašnieki, kam tās pieder tā saucamajā ārpusē – ielu malās.

"Viena kvartāla ietvaros var būt veikali, kur droši atrodas labs nomnieks un maksā stabilo nomas maksu, un nekas nav mainījies, un šie nomnieki būs. Bet ir tādas telpas, kur diemžēl nav neviena jauna nomnieka šīs telpas vispār izskatīt," klāstīja Obrickis.

Kāpēc tas tā ir? Tas esot atkarīgs gan no īpašnieku komunikācijas ar nomniekiem, gan arī finansiāliem apsvērumiem. Esot tādi izīrētāji, kuri negrib dot atlaides, kā arī tādi, kuri neizskata aktuālo tirgus situāciju un neiegulda telpu labiekārtošanā. 

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste bez ierobežojumu mīkstināšanas labus laikus ēdinātājiem neparedz. Pirmspandēmijas laikā telpu nomnieki nomainījās strauji – ja viens bankrotē, drīz vien cits vietā. Bet nu jau vērojams klusums pat Vecrīgā, kur citus gadus ņirbēja publika.

Graikste norādīja, ka diemžēl cenu pieauguma dēļ būs uzņēmumi, kuri šogad pārtrauks darbu. Pēc viņas teiktā, arī izīrētāji nevar sniegt bezgalīgas atlaides, jo cenas par apkuri un elektrību pieaug.

Tāpēc ēdinātāji aicina atcelt, viņuprāt, neloģiskos ierobežojumus par darba laiku līdz deviņiem vakarā un personu mazo skaitu pie galdiņiem. Tādējādi uzņēmēji varētu gūt lielākus ienākumus.

Tomēr patērētājiem saspīlējums komercplatību tirgū varot dot arī kādu labumu, stāstīja kompānijas "DoReMi Group" īpašnieks Artūrs Obrickis:

"Uzņēmēji savā starpā ļoti konkurē.

Cena gan veikalos, gan kafejnīcās, gan restorānos tiek veidota, ļoti skatoties, kāda cena ir citiem konkurentiem. Tātad, ja es vēlos iegādāties zābakus vai mēteli, šī segmenta dažādie veikali savā starpā skatās, kāda cenu politika. Un viņi savā starpā konkurē tik ļoti, ka man kā patērētājam izdosies iegādāties tomēr jau ļoti izdevīgi. Pat nemeklējot internetā speciālus piedāvājumus."

Nozares eksperti neprognozē lielu pieprasījumu pēc tirdzniecības telpām arī turpmāk. Pieprasītākās būšot jaunas platības birojiem.

KONTEKSTS:

Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī. Valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, valdība no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviesa tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi.

Beidzoties "lokdaunam", no 15. novembra iedzīvotāji brīvāk iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus var "zaļajā režīmā", proti, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet cilvēkiem bez sertifikāta jeb "sarkanajā režīmā" ir pieejams pakalpojumu minimums.

Valdība plānot lemt par izmaiņām ierobežojumiem, pieļaujot, ka atsevišķi pakalpojumu sniedzēji varēs strādāt līdz pulksten 23.00, bet ēdināšanas uzņēmumos pie viena galdiņa varēs atrasties līdz četriem pieaugušajiem un sešiem bērniem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti