Gatavi šķirot arī tekstilu
Pie konteinera, šķirojot atkritumus, Latvijas Radio satika daugavpilieti Igoru. Viņš atzina, ka patlaban daļa nevajadzīgo tekstilizstrādājumu tiek mesti ārā, taču varētu tos arī šķirot.
„Kaut kas vienkārši tiek mests miskastē, kaut kas tiek saplēsts lupatās, ar kurām noslaucīt automašīnu vai ko citu. Kaut ko atdodam bezpajumtniekiem. Līdzīgi kā šos atkritumus šķirojam, varētu šķirot arī tekstilizstrādājumus,” sacīja Igors.
Vēl kāds vietējais iedzīvotājs Māris pastāstīja, ka savu mūžu nokalpojušus apģērbus mest miskastē cenšas minimāli: „Cenšamies nemest neko ārā, jo daudziem tie ir noderīgāki nekā mums. Varam tos arī atdot kādiem cilvēkiem, kam te ir nepieciešami. Mēģinām tā darīt. Nu, maksimums, ko ar tiem var izdarīt, ir palaist lupatās uz garāžu kādam, vēl kaut kur, vairāk nav citu pielietojumu. Izstrādājumus nekādus mēs no tiem netaisām. Sanāk daļu arī izmest. Nav tā, ka 80% nonāk miskastē, bet gadās.”
Arī Rima vecos palagus un dvieļus cenšas nemest ārā: „Piemēram, ja palags ir nolietojies, saplēšu lupatās, jo tās ir vajadzīgas kā virtuvē, tā arī vannas istabā. Krekliņus, kas labi uzsūc ūdeni, arī šad tad izmantoju. Labas blūzes vai kleitas piedāvāju kaimiņienēm, ja der izmērs. Novalkātās drēbes metu ārā. Man ir divi maisiņi, atsevišķi plastmasa. Tas jau kļuvis par ieradumu. Gribētos, lai visi tā darītu, tad arī maksa par atkritumiem būtu zemāka. Ja vajadzēs šķirot tekstilu, šķirosim. Mēs, pensionāri, brīvi cilvēki, mums laika daudz.”
Jau iespēja nodot tekstilu
Dienvidlatgales reģionā līdz šim nevienam nevajadzīgie tekstila izstrādājumi nonāca kopējā atkritumu konteinerā. „Ja cilvēki paši nevarēja atrast, kam atdot šīs drēbes, tās nonāca kopējā sadzīves atkritumu konteinerā, pēc tam uz šķirošanas līnijas un no tās uz apglabāšanu. Jo tādu produktu realizēt pagaidām nav iespējas,” pastāstīja Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācijas (AADSO) valdes loceklis Aivars Pudāns.
Pirms pāris mēnešiem SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar vietējo atkritumu apsaimniekotāju Liginišķos atkritumu šķirošanas laukumā uzstādīja konteineru tekstila nodošanai.
Iedzīvotāju aktivitāti tekstila šķirošanā uzņēmuma valdes loceklis Jānis Aizbalts vērtēja kā pārsteidzoši lielu: „Tik lielu mēs nebijām gaidījuši. Tas rezultējas ar to, ka mēs sadarbībā ar AADSO plānojam nākamgad paplašināt konteineru klāstu, lai tie parādītos arī pilsētvidē, jo cilvēki tiešām zvana un prasa, kad būs iespējas. Visā Latvijā konteineros, kas nu jau ir pāri pār simtam, gadās, ka tiek iemests kaut kas, kas nav pielīdzināms tekstila atkritumiem. Daugavpils šeit neatšķiras ne uz labo, ne slikto pusi.”
Ko dara ar nodoto tekstilu?
Savāktie tekstila atkritumi tiek vesti uz Tukumu šķirošanai. „Visi savāktie tekstila atkritumi tiek aizvesti uz Tukuma specializēto tekstila šķirošanas centru. Tur tie tiek sadalīti daudzās dažādās frakcijās, un tiem tiek piešķirta otrā dzīve, atšķirojot nost nederīgo, kas nav vairāk par 15%–20%,” pastāstīja Aizbalts.
Bet jau tuvākajā laikā tekstila šķirošana tiks nodrošināta arī Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācijas poligonā. „Iespējas būs pēc 15. novembra – Liginišķu šķiroto atkritumu savākšanas laukumā būs tekstila savākšana kopā ar vienu mūsu darboni, kurš skaidros, ko drīkst iekšā likt un ko ne. Pēc tam atšķirotais tekstils tiks nodots cilvēkiem tālākai nēsāšanai.
Tātad varēs nodot tikai tīras mantas, kas domātas trešajām valstīm vai vēl kaut kur,” pastāstīja Pudāns.
Šķiroti tiks apavi, apģērbi un veļa. Saplēstas un netīras drēbes pagaidām gan netiks pieņemtas, jo šādas pārstrādes Latvijā vēl nav.
Paredzams, ka tekstilmateriālu dalītā savākšana pašvaldībām sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotajiem būs jānodrošina no 2023. gada. Atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai materiālu reģenerācijai atšķiroto atkritumu apjomu pakāpeniski plānots palielināt līdz 55% 2025. gadā un līdz 65% – 2035. gadā.
