Ko nozīmē zaļie finanšu instrumenti?

Pirmdien pirmās zaļās obligācijas 100 miljonu eiro apmērā biržā "Nasdaq Riga" emitēja akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls". Uzņēmums, kas atbild par elektroapgādes drošību, kā arī pārvaldes tīkla modernizāciju un attīstību Latvijā, Baltijas vērtspapīru sarakstā plāno emitēt obligācijas 160 miljonu eiro vērtībā. Ko nozīmē zaļie finanšu instrumenti, un vai tā ir tikai modes lieta vai tendence, kas turpmāk attīstīsies arvien plašāk?

Ko nozīmē zaļie finanšu instrumenti?
00:00 / 05:00
Lejuplādēt

Zaļie finanšu instrumenti ir naudas līdzekļu piesaiste ilgtspējīgām investīcijām, un tās veicina arī Eiropas Zaļais kurss, pastāstīja "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

"Tās ir tādas investīcijas uzņēmuma attīstībā, kas atbalsta klimatam un videi draudzīgus projektus, kas ir vērsti uz tādu ilgtermiņa attīstību un ilgtspēju. Emitējot šādus vērtspapīrus, uzņēmums piesaista līdzekļus, kas tiek investēti šādos projektos. Kopumā interese par šādu vērtspapīru emisijām no uzņēmumiem pieaug; kā likums, lielākā daļa no šiem uzņēmumiem ir lieli un valstij piederoši. Ja runājam par Latviju, var nosaukt "Latvenergo", "Altum", tagad arī "Augstsprieguma tīklu".

Arī ieguldītāju interese ir ļoti liela, investori ir gatavi aizdot līdzekļus par zemākām likmēm, kas nozīmē to, ka uzņēmums var aizņemties lētāk.

Tas, manuprāt, veicina Latvijas starptautisko atpazīstamību un prestižu un parāda to, ka mēs esam nozīmīga tāda Eiropas ekonomikas daļa, kas virzās zaļā kursa virzienā," stāstīja Auziņa-Melalksne.

Kāpēc uzņēmumi kotē akcijas vai obligācijas biržā? Tā ir iespēja piesaistīt papildu finansējumu. "Augstsprieguma tīkla" valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone pastāstīja, ka uzņēmumam bija nepieciešams pārfinansēt aizdevumu un tas arī veiksmīgi izdevies – uz obligācijām pieteikušies vairāk nekā 20 investori.

"Finansējumu novirzīsim zaļajiem projektiem. Šobrīd tie ir trīs lieli projekti, kuri jau ir realizēti. Viens no tiem ir "Kurzemes loks", kurš nākotnē būs gatavs uzņemt zaļo enerģiju, piemēram, vēja enerģiju savā tīklā. Tas ir arī trešais starpsavienojums starp Latviju un Igauniju, kā arī TEC 2 un Rīgas HES savienojums. Dienā, kad mēs izgājām akciju tirgū, investoru interese bija ļoti liela.

Interese divas reizes pārsniedza mūsu piedāvājumu, un starp investoriem ir tādi prestiži investori kā ERAB un Ziemeļu investīciju banka, tāpat pensiju fondi un lielākās bankas Baltijā," stāstīja Jēkabsone.

Nepietiek ar to, ka uzņēmums paziņo par zaļām investīcijām. Uzņēmuma ilgtspēju un to, vai ieguldījumi patiešām ir zaļi, kāda ir uzņēmuma pārvaldību un galvenie finanšu rādītāji, to visu vērtē arī starptautiskās reitingu aģentūras.

""Augstsprieguma tīklu" izvērtēja starptautiski atzīta aģentūra "Standard and Poor's". Mums tika piešķirts trīs B plus augstais kredītreitings. Un burtiski pāris nedēļas pēc šo zaļo obligāciju emisijas "Riga Nasdaq" biržā mūsu kredītreitings tika paaugstināts uz viens mīnus, tikai vienu pakāpīti zemāk nekā Latvijas valstij. Tā kā tas tiešām ir starptautiskas, ļoti prestižas aģentūras apliecinājums gan mūsu ilgtspējas mērķiem, gan arī uzņēmuma labai pārvaldībai," norādīja Jēkabsone.

Ivars Bergmanis ir "LHV bankas" Igaunijā investīciju baņķieris, kas palīdzēja veikt IPO jeb sākotnējo publisko akciju piedāvājumu degvielas uzpildes staciju tīklam "Virši". Izrādās, ka arī uzņēmums, kas tirgo degvielu, domā par zaļiem risinājumiem.

"Viņi arī attīsta paralēlu savu biznesa jauno virzienu – palīdzēs arī pārdot elektrību un dabas gāzi mājsaimniecībām un uzņēmumiem, bet arī vairāk izmantos savās darbībās saules enerģiju un līdzīgus faktorus. Tāpēc viņi arī Latvijā ir vadošā situācijā tieši ar alternatīvām degvielām," skaidroja speciālists.

Viņš vērtēja – lai gan Baltijas valstīs ir uzņēmumi, kas izmanto zaļos finanšu instrumentus, tomēr tādu nav daudz.

""Ignitis" no Lietuvas un Lietuvas valdība savulaik emitēja zaļās obligācijas. Ja mēs skatāmies vairāk uz akcijām, piemēram, "Enefit Green" nesen listējās, jo tur iet runa tieši par atjaunojamiem resursiem. Nevis, teiksim, izmantot dabas gāzi vai līdzīgas enerģijas, bet tieši uz vēju un dabai draudzīgiem risinājumiem. Tā kā ir tie piemēri, bet noteikti mazākumā, nevis vairākumā šobrīd," stāstīja Bergmanis.

Zaļajiem finanšu instrumentiem atvēlēti 30% no ES daudzgadu budžeta līdz 2028. gadam un ES Atveseļošanas instrumenta. Nākamo 10 gadu laikā ilgtspējīgas investīcijas Eiropā sasniegs 1 triljonu eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt